Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja tiesībsargāšanas iestādes neuzskatīs par nepieciešamu pārbaudīt vienīgo pieteikumu Latvijas Televīzijas pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) iepirkumam, kā rezultātā no šī vienīgā pretendenta četrus gadus lietota stacija tika iegādāta par 3,588 miljoniem eiro, šī iepirkuma organizētāji izspruks sveikā: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau faktiski apliecinājusi savu neieinteresētību shēmas atklāšanā, savukārt Ministru prezidenta Valda Dombrovska vietā no šīs tēmas jau pilnībā „atkratījies” satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Pietiek jau vairākkārt informējis, ka virkne faktu liecina: Latvijas Televīzijas šā gada pavasarī izsludinātais konkurss PTS iegādei ir bijis tikai fikcija, - uz to norāda ne tikai iegādātajai stacijai faktiski identiskie raksturlielumi un kritēriji, kas minēti ļoti apjomīgajā konkursa nolikuma tehniskajā specifikācijā, kas ir Pietiek rīcībā.

Kā izrādās, jau pagājušā gada rudenī virkne nozares speciālistu bijuši lietas kursā, ka Latvijas Televīzija – neraugoties uz tirgū pieejamo pietiekamo plašo piedāvājumu un iespēju līdzīgi igauņiem pasūtīt jaunu staciju tieši savām vajadzībām – vēlas iegādāties tieši šo konkrēto lietoto pārvietojamo staciju.

Taču formāli LTV konkurss beidzās bez rezultātiem. „Atklātajā konkursā pieteicās viens pretendents: UAB Televizijos ir ryšio sistemos. Pretendents atbilda visām konkursa nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, taču iesniegtajā tehniskajā piedāvājumā dažās pozīcijās bija neprecizitātes/neatbilstības tehniskās specifikācijas prasībām, tādēļ piedāvājumu nevarēja uzreiz atzīt par atbilstošu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām,” tagad skaidro LTV vadība.

Attiecībā uz šo vienīgo pretendentu tad arī tika oficiāli piemērota sarunu procedūra, un ar tā starpniecību arī iegādāta lietota PTS OB 37 (attēlā – jau atvesta Rīgā), kas līdz tam ilgstoši ekspluatēta Brazīlijā.

Taču, kā izriet no Pietiek informācijas avotu stāstītā, Lietuvas uzņēmuma iesniegto dokumentu nonākšana atklātībā tagad būtu varējusi radīt nopietnus draudus Latvijas Televīzijas iepirkuma shēmas veicējiem un organizētājiem.

Dokumentos, „labu gribot”, lietuvieši pieminējuši arī to, cik izmaksātu pilnīgi jaunas pārvietojamās televīzijas stacijas uzbūvēšana atbilstoši LTV nolikumā dotajai tehniskajai specifikācijai, un izrādījies, ka jauna stacija izmaksātu līdz pat pusmiljonam eiro lētāk nekā lietotā, kura virknē parametru ir „labāka”, nekā bijis reāli nepieciešams LTV.

Šī „nevajadzīgā versija” bijusi galēji neērta reālajiem iepirkuma diriģentiem, kuru ieceru īstenošanai bijusi nepieciešama tieši lietotā stacija OB 37 par summu līdz 3,6 miljoniem eiro. (Kā Pietiek jau informējis, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija sev 2008.-2009. gadā pilnīgi jaunu PTS ar visu aprīkojuma komplektu pasūtīja par aptuveni 3 miljoniem eiro.)

Tāpēc arī pirmais konkurss izbeigts, un Pietiek informācijas avoti jau iepriekš pauda uzskatu, ka „neērtie” dokumenti, visticamākais, nu izrādīsies iznīcināti vai pazuduši, vai arī tiks atrasts cits iemesls, kāpēc tos nepubliskot. Protams, arī lietuviešu kompānija neesot ieinteresēta par šo tēmu izteikties, jo tā vienalga tikusi pie apjomīgā LTV pasūtījuma.

Par labu šai versijai liecina fakts, ka Pietiek droši zināms – lietuvieši kādam Latvijā strādājošam uzņēmumam lūguši sniegt precīzu informāciju par virkni kompānijas Grass Valley profesionālās TV tehnikas – kameru, videopulšu, serveru u.c. – cenām, lai uz tās pamata veiktu aprēķinus, cik varētu izmaksāt jaunas PTS izgatavošana atbilstoši LTV tehniskajai specifikācijai.

To, ka Lietuvas uzņēmums tiešām ir profesionāls šādu staciju izgatavotājs, apliecina arī Latvijas Televīzijas vadība, - „uzvarējušais pretendents ir izgatavojis jau 60 dažāda lieluma un funkcionalitātes PTS”.

„Neērtie” dokumenti arī tiešām netiks publiskoti, - Latvijas Televīzija gan publiskojusi „uzfrizētu” iepirkuma komisijas protokolu un līgumu, taču piedāvājums ar „nepareizajiem” skaitļiem tā paliks noslēpums.

Oficiālais pamats tam LTV Juridiskās daļas skaidrojumā ir šāds: pretendents esot norādījis, ka tehniskais un finanšu piedāvājums, izņemot kopējo piedāvājuma cenu gan atklātajam konkursam, gan sarunu procedūrai, esot konfidenciāla informācija, kas nav izpaužama, jo „nepareiza tās interpretācija var radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus”.

Arī politiskā līmenī šai iepirkuma shēmai, kā rezultātā pārmaksāti un caur starpniekiem aizplūduši vajadzīgiem cilvēkiem, varētu būt ap pusmiljonu eiro, tiek dota zaļā gaisma.

Ņemot vērā, ka finansējumu dārgajam pirkumam piešķīra ar Ministru kabineta lēmumu, Pietiek oficiāli pieprasīja Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim sniegt skaidrojumu, kādas darbības viņš veiks saistībā ar publiskoto informāciju, kā arī - kādas darbības viņa vadītais Ministru kabinets ir iepriekš veicis, lai, piešķirot finansējumu šim un līdzīgiem pirkumiem, pārliecinātos par finansējuma izmantošanu saimnieciski un lietderīgi.

Taču Dombrovskis izvēlējās uz šiem jautājumiem vienkārši neatbildēt, savukārt dienās, kad viņa pienākumus pildīja satiksmes ministrs Ronis, tas sev ierastā veidā no jebkādas atbildības un nepieciešamības risināt jautājumus izvairījās, iesniegumu pārsūtot gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan tai pašai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei „izskatīšanai un turpmākai rīcībai”.

Savukārt uz jautājumu, kādas darbības Ministru kabinets ir iepriekš veicis, lai, piešķirot finansējumu šim un līdzīgiem pirkumiem, pārliecinātos par finansējuma izmantošanu saimnieciski un lietderīgi, Ronis vispār nevēlējās atbildēt.

Kā jau informēts, LTV vadība ir arī sniegusi tikai daļēju atbildi uz jautājumiem, kas ir atklātā konkursa "Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" nolikuma autors, kādas personas piedalījušās šī nolikuma izstrādē, kuras personas ir apstiprinājušas šo nolikumu tā galīgajā versijā un vai ar šo nolikumu pirms iepirkuma izsludināšanas ir tikušas iepazīstinātas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonas.

Foto - @rainocean

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...