Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju, ka banka ir kā liela māja, kas piestūķēta ar naudu. Savtīga, jo negrib dalīties ar citiem, tāpēc jāuzliek par pienākumu atvērt logus un durvis, lai daļa no bagātībām tiktu arī citiem. Šāds priekšstats izslēdz racionālu diskusiju par banku lomu ekonomikā un sabiedrībā, jo no šīs ainas ir izgaisis nozīmīgs aspekts - bankas naudu aizņemas, lai to izsniegtu tālāk.

Naudas aizdošana (kredīti) ir cieši saistīta ar šo aizņemšanos, jo publiski piesauktās "savas naudas" (pašu kapitāls) apjoms banku bilancē ir neliela daļa, bet paļauties tikai uz noguldītāju līdzekļiem ne vienmēr iespējams. Šo nosacījumu dēļ ne viena vien banka arī Latvijā ir nonākusi bankrota priekšā. Tādēļ daži aspekti par banku darbību, lai veidotu pilnīgāku izpratni par finanšu sektoru, lieti noderēs.

Stāsts par īso un garo naudu: arī bankām jāaizņemas

Banku biznesā izaicinošākais uzdevums ir sabalansēt piesaistītās naudas un kredītos izsniegtās naudas termiņus. Tātad, lai izsniegtu hipotekāro kredītu, piemēram, uz 25 gadiem, bankai ar savu naudu nepietiek, jo pašu kapitāls ir vidēji 10% no kopējās bilances. Tas nozīmē, ka bankai ir jāpiesaista papildu finansējums. Iespējamie finansējuma avoti ir klientu noguldījumi, kuri mēdz būt nepastāvīgi. Tā, piemēram, norēķinu kontos esošos līdzekļus klients jebkurā brīdī var aizskaitīt prom. Arī krājkontos esošā nauda klientam ir pieejama dažu dienu laikā. Nedaudz stabilāks finansējums ir termiņdepozīti, taču to termiņi parasti ir no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem.

Tādēļ, lai piesaistītu finansējumu, bankas izmanto arī finanšu tirgus, piemēram, emitējot obligācijas, vai sindicētos kredītus, kas ir vairāku banku (grupas) aizdevums. Šie resursi parasti ir uz termiņu līdz 5 gadiem, maksimāli - uz 10 gadiem. Bankām ir iespēja aizņemties naudu arī no Centrālās bankas dažādu programmu (2020 un 2021.gadā) ietvaros uz termiņu līdz 3 gadiem. Taču ne visas bankas tās izmanto, un arī šī ir „īsā” nauda, un tās izmantošana ilgtermiņa hipotekāro kredītu finansēšanai ietver tādus pašus riskus, tostarp neziņu par to, vai līdzīgas programmas būs arī nākotnē.

Vēl pie finansējuma var tikt, piesaistot to no "mātes bankas", kas arī nav bez maksas. Parasti banka par aizņēmumu maksā Euribor likmi un riska uzcenojumu, bet var būt arī fiksētas likmes aizņēmumi. Iespēja ir arī aizņēmumi starpbanku tirgū, proti, no citām bankām un finanšu iestādēm. Šīs aizņemtās naudas cena var atšķirties. Tādēļ kā atskaiti izmanto Euribor likmi.

Euribor atspoguļo cenu, par kādu Eiropas bankas viena otrai aizdod naudu ar termiņu līdz 12 mēnešiem. Likmi aprēķina, balstoties 19 banku darījumu datos - tās ir bankas ar lielāko darījumu apjomu eirozonas naudas tirgos. Eiropas Komisija 2016.gadā ir pasludinājusi Euribor par kritisku etalonu, jo tam ir sistēmiska nozīme finanšu stabilitātei. Saskaņā ar aprēķiniem kopējā finanšu instrumentu un līgumu summa, kas izmanto Euribor kā atsauci, pārsniedz 100 triljonus eiro.

Tādēļ Euribor ir atzīts par visnozīmīgāko atskaites punktu Eiropas naudas tirgū. Vēl bankas var izmantot citas iespējas, piemēram, ilgtermiņa tirgus likmes (Interest Rate Swap), bet tad kredīti būtu dārgāki, jo šīs likmes caurmērā ir augstākas. Citiem vārdiem, bankai nepārtraukti jāvada piesaistītā finansējuma avoti un izmaksas, lai spētu nodrošināt ne tikai kredītu plūsmu, bet arī savu darbību.

Ar noguldījumiem vien nepietiek

Uz banku klientu kontos esošo naudu aizdevumu izsniegšanā nevar paļauties, jo gan krājkontos, gan norēķinu kontos esošā nauda var tikt izņemta ļoti īsā laikā. Lai arī šī nauda tiek izmantota kreditēšanā, tas ietver lielu risku, un nav vēlams atkārtot kādu no Latvijas finanšu sistēmas bēdīgākajām pieredzēm. Te jāatgādina par Parex bankas sabrukumu, kura pamatā bija neatbilstības aizdotās un piesaistītās naudas termiņos un apjomā.

Šis gadījums parāda to, kas notiek, ja naudu sindicētā kredīta veidā aizņemas uz salīdzinoši īsu termiņu, bet hipotekārie kredīti ir izsniegti uz ilgāku termiņu. Pienāk brīdis, kad bankai jāatdod aizņēmums, taču klienti ar jauniem noguldījumiem uz banku nesteidzas. Bankas tad var piedāvāt augstas procentu likmes, kas "sliktos laikos" var raisīt aizdomas, nevis uzticēšanos. Šādas problēmas banku sektorā rada nopietnus riskus ekonomikai un diskusija par t.s. virspeļņas nodokli šādos apstākļos izskatītos pēc pārpratuma. Valsts ilgtermiņa interesēs ir stabilas un nosvērtas bankas.

Jārēķinās ar ekonomikas cikliskumu

Bankām ir jārēķinās ar to, ka ekonomika attīstās cikliski - augšupejas brīžos cilvēki labprāt nogulda naudu, izmanto dažādus finanšu instrumentus, bet krīzes laikā steidz savu naudu izņemt, lai risinātu neatliekamas vajadzības. Ja banka nav rēķinājusies ar šo cikliskumu, un labajos laikos izsniegtie kredīti ir finansēti ar īstermiņa noguldījumiem, krīzes brīdī nauda strauji aizplūst, banka nonāk maksātnespējas situācijā. Īpaši mūsdienās, kad banku var iztukšot vienā momentā. Turklāt var kavēties arī izsniegto kredītu maksājumi.

2008.-2010.gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība bija aptuveni 2 pret 1 (uz 1 eiro, kas noguldīts, kredītā izsniegti 2 eiro), kas izveidoja apjomīgu nesabalansētību ekonomikā, un sekas mēs labi atceramies. Optimāla, sabalansēta kredītu un noguldījumu attiecība ir tad, ja kredītos izsniedz 80%-90% no piesaistītajiem noguldījumiem. Latvijā šis rādītājs šobrīd ir 74% (kredītos rezidentiem jūlija beigās izsniegti 13,8 miljardi eiro, bet rezidentu noguldījumu apjoms - 18,7 miljardi eiro). Būtiski, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir viens no faktoriem, kas ļauj uzturēt augstu kredītreitingu. Šī gada jūlijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings saglabāja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, paaugstinot kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu. Kā viens no pozitīvā skata elementiem tika minēts arī mērenais privātpersonu parādsaistību līmenis.

Lieki riski apdraud visu ekonomiku

Tātad, - ilgtermiņa kredītu izsniegšana (piemēram, hipotekārie kredīti) ir jāsabalansē ar bankas spēju šādus aizdevumus finansēt, uzņemoties adekvātus riskus, lai neapdraudētu savus noguldītājus. Ekonomikas cikliskums nozīmē to, ka nauda bankās pieplūst un aizplūst. Kredītus mēdz neatdot, uzņēmumu attīstības plāni var nerealizēties, ekonomika var sabremzēties, tāpēc atbildīga politika ir t.s. labajos laikos veidot uzkrājumus. Un tas nav stāsts tikai par banku izdzīvošanu, bet par spēju finansēt ekonomiku laikos, kad tas ir īpaši aktuāli.

Kas notiktu situācijā, ja valsts sāktu strikti regulēt aizņemšanās un aizdošanas nosacījumus, likmes un citus jautājumus? Atbilde uz šo jautājumu sazarojas ap diviem atslēgvārdiem - cikliskums un konkurence. Naudas piesaistē bankas šodien konkurē un nākotnē vēl asāk konkurēs ar citiem naudas ieguldīšanas veidiem. Cilvēku rīcībā ir plaša ieguldījumu izvēle - no investīcijām nekustamajā īpašumā līdz dažādiem vērstpapīriem, tostarp valsts krājobligācijām. Izsniedzot aizdevumu, bankām jārēķinās ar lielu izaicinājumu naudas piesaistē. Ja noguldījumi aizplūdīs, bankām būs vēl grūtāk atbildīgi finansēt ilgtermiņa aizdevumus.

Tādēļ katra banka atsevišķi un banku sektors kopumā konkurē par resursiem, bet katram noguldītājam ir izvēles iespējas kur un kā ieguldīt savus līdzekļus. Jāpiekrīt finanšu ministra Arvila Ašeradena publiski paustajam viedoklim, ka "pēc inflācijas krituma un ECB likmju kāpuma beigām, valstij būs svarīgi, lai banku sektors uzreiz būtu gatavs iesaistīties kreditēšanas kāpināšanā, tādējādi atbalstot ekonomisko izaugsmi”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...

Foto

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms...

Foto

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala....

Foto

11 mazākumtautību valodas?

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes...

Foto

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības...

Foto

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram...

Foto

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk...

Foto

Kas šogad gaidāms

Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!...

Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot...

Foto

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad...

Foto

Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas...

Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis...

Foto

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis,...

Foto

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas...

Foto

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar...

Foto

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to,...

Foto

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju:...

Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules...

Foto

“Naida runa” un vārda brīvība

2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un...

Foto

Vai „Latvenergo” patiešām ir jāšķērdē saules un vēja parkos?

AS "Sadales tīkls" vadītājs ir publiski paziņojis, ka ar saules ģenerācijas attīstību esam nonākuši "no viena grāvja...

Foto

Tauta valsts kantoru ērtībām jeb ar Grinča smīnu Ziemassvētkos

Ziemassvētku laiks atnācis ar pelēcīgu drūmumu un “sidrabiņa lietiņu”, kas smidzināja daudzviet Latvijā. Kad aiz loga tik...

Foto

Evikas Siliņas valdība ir stabilāka nekā jebkad agrāk

Uzreiz jāteic, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz...

Foto

Novēlu jums uzticību tai misijai, kuras piepildīšanai jūs esat nākuši šajā pasaulē!

Jēzus, šķiroties no mācekļiem, teica: „Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu....

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2024. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, šajās dienās mēs svinam Kristus dzimšanu. Cilvēcei tas ir tikpat liels notikums, kāds mums katram ir mūsu pašu piedzimšana....

Foto

Pašam nekļūt par muļķi

“Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas...