Iesaki rakstu: 
Mēs, Ogres novada iedzīvotāji, pašvaldības un Saeimas vēlētāji, kategoriski iebilstam pret partijas “Progresīvie” deputātu grupas aicinājumu atcelt no amata Ogres mēru Egilu Helmani.
Mēs paši vēlamies lemt novada likteni. “Progresīvo” deputātu kandidāti nespēja iegūt balsis, lai tos ievēlētu Ogres novada domē.
Nav redzami viņu sasniegumi novada attīstībā. Turpretī Egila Helmaņa nopelni mērāmi gadu desmitos. Sākot no jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas, apmācot cīņas sportā un organizējot masu pasākumus, piemēram, pārgājienus pa Latvijai izšķirošo kauju vietām. Patriotiskajā darbā viņš ir ieguldījis personiskos līdzekļus.
Kamēr Ogrē un novadā darbojas Egils Helmanis, upes krastā ierīkota pastaigu taka ar fizisko un veselības vingrinājumu ierīcēm, skvēri izdaiļoti ar Latvijas mākslinieku veidotām skulptūrām, izveidots varens sporta, tūrisma un atpūtas komplekss Zilajos kalnos! Tās, protams, nav visas pārvērtības, bet nosaucam katram iedzīvotājam un viesim redzamās, kuras veido tīkamu, sakoptu ainavu. Mēs arī nevēlamies apgalvot, ka visus darbus veicis Helmanis viens pats.
Sakarā ar reformu novads ir paplašinājies, un rodas vajadzība koordinēt sadarbību starp pašvaldības pārziņā esošajām iestādēm.
Tādēļ nevajadzētu nosodīt domes ieceri ieviest reformas muzejos. Drīzāk tas ir obligāts pienākums. Atgādinām, ka Jūrmalā, Bulduros, bibliotēka ar domes ziņu tika pārcelta no iepriekšējām telpām uz citām, mazāk apmierinošām. Pret to piketēja iedzīvotāji un lasītāji, protestēja Latvijas Rakstnieku savienība. Bezcerīgi. Dīvaini, bet “Progresīvo” deputāti par to nav izteikuši nekādu sašutumu ar prasībām atlaist domi. Kur tad nu paliek patriotiska, politiska sirdsapziņa?
Savukārt Ogres bibliotēka ir saņēmusi jaunu, 21. gadsimta ēku.
Egilam Helmanim nācies uzklausīt daudz kritikas par bagātnieka Pjotra Avena privātās mākslas porcelāna izstrādājumu kolekcijas iecerēto, bet nenotikušo izstādi Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Demokrātiski būtu paskatīties arī no otras puses. Porcelānu apgleznojuši slavenākie neatkarīgās Latvijas mākslinieki – Ansis Cīrulis, Romans Suta, Jūlijs Madernieks u. c. Vai to izstādīšana nodarītu kaitējumu Latvijas tautai – tikai tādēļ, ka atrodas P. Avena pārziņā?
Neviens no kritiķiem nav spējis (un acīmredzot arī nevarēs) atbildēt uz E. Helmaņa presē izteikto argumentu: “Tādā gadījumā padomju laikā nevajadzēja izstādīt arī Purvīša gleznas, jo tās atradās komunistu valsts īpašumā.” Bet cilvēki gāja Purvīti skatīties, jo viņiem vajadzēja mākslu, patiesu mākslu, nevis cilvēku orgānu attēlus, kas mūsdienās redzami daža teātra foajē.
Mēs neesam domu lasītāji un nevaram noteikt, kas tagad prātā par oligarhu dēvētajam P. Avenam. Vadāmies no Bībeles izteiciena, ka par cilvēku liecina viņa darbi. Avens ilgāku laiku bija Putina piekritējs, par ko slava nepienākas. Pēc Krievijas iebrukuma viņš nostājās Ukrainas pusē, nosodīja agresiju, palīdzēja agresijas upurim, un Krievija draud konfiscēt Avena īpašumus. Vai liekulība? Vēsturē zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki mainījuši uzskatus uz pretējo: kristiešu vajātājs apustulis Pāvils, latviešu komunists E. Berklavs, kas nodibināja LNNK, bijušais Čehijas prezidents, kurš no Krievijas drauga pārvērtās par pretinieku.
Interesanti, cik tālu mēs šeit, Latvijā, aiziesim puritānisma uzplūdos?
Grēki tiek meklēti Rainim. Bijis pārāk sarkans. Savulaik pret viņu nostājās centīgi urrāpatrioti, un latviešu tautai izpalika Nobela prēmija, vienīgā tās vēsturē. Jādomā, ka šodien notiktu tas pats. Lielā dedzībā noņemts Annas Sakses piemineklis. Komunistiskā rakstniece!
Bet Anna Sakse, aizstāvot latviešu dzejnieku jauno audzi no represijām, rakstīja: “Visu zemju mietpilsoņi, savienojieties. Ojāru Vācieti nelasiet, Imantu Ziedoni nelasiet…”
Padomju laikā vismaz 90 procenti Rakstnieku savienības biedru bija komjaunieši vai Komunistiskās partijas biedri, dažs labs, vēl šodien apjūsmots, figurēja pat LKP Centrālkomitejā. Līdzīgi ar māksliniekiem. Ko darīt ar viņiem? Nosodīt? Izsvītrot? Bet tad jau latviešu literatūra pusgadsimta garumā paliks bez literatūras. Brīžiem rodas iespaids, ka lēnām un pārdomāti tiekam virzīti uz tiem laikiem – pirms Gorbačova. Ko jūs darījāt pagājušajā vasarā? Un pirms gada? Pirms gadiem piecdesmit? Ar ko tikāties, sveicinājāties? Un nepārgājāt ielas otrajā pusē?!
Tajā pašā laikā dažs karoga rāvējs vai uzbrucējs ukraiņiem paraud vestītē izmeklētājam un staigā tālāk svilpodams, ar nosacītu sodu vai brīdinājumu. Nav dzirdēts, ka “Progresīvie” par to uztrauktos.
Tāpat nav dzirdēts, ka vismaz kāds no “Progresīvo” deputātiem būtu piedalījies ziedotās palīdzības transportēšanā uz Ukrainu, kā to kopš 2014. gada dara Egils Helmanis. Pasākumā iespējamas arī briesmas dzīvībai.
Daudz vieglāk taču izrādīt varenu cīņassparu no drošas tribīnes augstumiem.
* 79 pilsētas iedzīvotāju parakstīta vēstule
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
