Iesaki rakstu: 
Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) apsaimniekotā mājā siltā ūdens patēriņš pēkšņi maijā pieaudzis par 898%. Starpība starp dzīvokļu skaitītāju rādījumiem un kopējo skaitītāju bijusi gandrīz 600 kubikmetri, ko RNP pieprasa apmaksāt dzīvokļu iemītniekiem.
Viestura ielas 24. mājas iemītnieki par maiju saņēmuši dramatiski lielus rēķinus par silto ūdeni. Katram dzīvoklim likts samaksāt par 10 kubikmetriem vairāk nekā pēc dzīvokļa skaitītāja rādījuma. Iemesls ir iespaidīgā gandrīz 600 kubikmetru lielā atšķirība starp dzīvokļu skaitītāju rādījumiem un kopējo skaitītāju. RNP iedzīvotājiem, kas sākuši interesēties par šo atšķirību iemesliem, paskaidrots, ka mājā bijusi avārija un veikts remonts.
Kā stāsta nama iedzīvotājs Eduards, viņš aprēķinājis, ka starpība, ko liek apmaksāt dzīvokļu iemītniekiem, atbilst trīs Ķīpsalas baseinu tilpumam, kas nozīmē, ka siltā ūdens noplūde bijusi ilgstoši un lielā apjomā. Viņš ir neizpratnē, kādēļ RNP pieļāvis, ka karstais ūdens ilgstoši kaut kur noplūst, tādēļ ir painteresējies, cik bieži RNP apseko apsaimniekojamās mājas, uz ko saņēmis atbildi, ka tas tiek darīts regulāri.
Viņš pats secinājis, ka RNP apsaimniekojamos namus apsaimnieko, sēžot kabinetā, nevis klātienē, jo remontdarbi sākušies septiņas dienas pēc tam, kad tiek uzņemti dzīvokļu skaitītāju rādījumi. Acīmredzot tad RNP darbinieki konstatējuši milzīgo atšķirību un devušies namu apsaimniekot klātienē. Cik ilgi karstais ūdens gāzies no caurulēm, neviens nezina.
Eduards arī ir neizpratnē, pirmkārt, par to, kādēļ avārijas dēļ radušos ūdens zudumus liek apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, otrkārt, par to, kā RNP sadalījis apmaksājamo summu. Pēc mājas iedzīvotāja teiktā, katram dzīvoklim uzlikts papildus apmaksāt desmit kubikmetrus karstā ūdens neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, dzīvokļa platības un reālā karstā ūdens patēriņa.
Viņam pašam šajā mājā pastarpināti pieder divi dzīvokļi, par kuriem viņš maksā rēķinus, tādēļ zina, ka vienam 45 kvadrātmetrus lielajam dzīvoklim patēriņš ir četri kubikmetri mēnesī, bet otram, kas ir 65 kvadrātmetrus liels, - astoņi kubikmetri mēnesī. Abiem dzīvokļiem likts piemaksāt par desmit kubikmetriem karstā ūdens. Turklāt 60 dzīvokļu piecstāvu mājā ir arī nelieli dzīvokļi, kuros, piemēram, dzīvo viens pats pensionārs, kas mēnesī patērē knapi vienu kubikmetru karstā ūdens, bet tagad spiests vēl piemaksāt par desmit kubikmetriem.
RNP pagaidām savu komentāru par notikušo nav vēlējies sniegt.
Attēlā - RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
