Rinkēviča lidojums uz Dominikānu izmaksājis 8700 eiro, kopā ar svītu - 16 000 eiro
PIETIEK08.12.2016.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
8700 eiro – šādu summu no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas izmaksājis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oktobra beigās notikušais lidojums uz saulaino Dominikānas Republiku Karību jūras reģionā. Ārlietu ministrija atsakās atklāt ministra komandējuma atskaiti, kas varētu sniegt skaidrību par šī brauciena lietderīgumu, - tā esot ierobežotas pieejamības informācija. Kopā ar vēl divām ministrijas amatpersonām braucienam iztērēti vairāk nekā 16 tūkstoši eiro.
Uz Dominikānu Rinkēvičs devies laikā no 23. līdz 27.oktobrim, lai piedalītos ES-CELAC ārlietu ministru sanāksmē, un viņa svītā bijis nevis iepriekš ierastais līdzgaitnieks Mārtiņš Drēģeris, bet gan jauns pavadonis – ministra biroja trešais sekretārs Edvīns Severs. Tāpat uz Dominikānu devusies departamenta direktora vietniece – Amerikas un Karību valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele.
Tiesa, ja Severa un Dobeles lidojuma izmaksas bijušas attiecīgi 3078 un 3172 eiro, savukārt paša Rinkēviča aizlidināšanai un atlidināšanai no nodokļu maksātāju kabatas iztērēti 8700 eiro. Iemesls – ministram lidojumos ir bijis nepieciešams izmantot biznesa klasi.
Interesanti, ka gan Severa, gan Dobeles izmitināšanai viesnīcā iztērēts pa 537 eiro katram, savukārt Rinkēvičam viesnīcas izdevumu, ja ticēt oficiālajai atskaitei, romantiskajā un tveicīgajā Dominikānā vispār neesot bijis. Kopā ar dienas naudām brauciens no nodokļu maksātāju kabatas izmaksājis 16 641 eiro.
Ārlietu ministrijas oficiālais skaidrojums ir: ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) ārlietu ministru sanāksmes mērķis bijis – „padziļināti attīstīt abu reģionu valstu sadarbību stratēģiskās partnerības prioritārajās jomās, kas ietver zinātni, pētniecību, ilgtspējīgu attīstību, tostarp vidi, klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, enerģētiku, kā arī reģionālo integrāciju, migrāciju, izglītību un nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, investīcijas un uzņēmējdarbību, augstāko izglītību un pilsonisko drošību”.
Tāpat 25.oktobrī svinīgā ceremonijā parakstīts nolīgums, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisku fondu, un Rinkēvičs bijis tas, kurš šo valstij svarīgo dokumentu parakstījis Latvijas vārdā.
No Rinkēviča komandējuma atskaites varētu noprast, kādu vismaz formālu labumu Latvijai devis šis vairāk nekā 16 tūkstošus eiro izmaksājušais brauciens. Taču Ārlietu ministrija izteiksmīgi klusē – saskaņā ar tās oficiālo atteikumu publiskot šo atskaiti „pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otro daļu un Arhīvu likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, katra ĀM darbinieka komandējuma atskaites ir ietvertas ĀM dienesta ziņojumos, un tās ir atzīstamas par ierobežotas pieejamības informāciju”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.