Rimšēvičs: Latvijā jau pastāv maksas medicīnas aprūpes sistēma (Latvijas Bankas polises valstij izmaksā ceturtdaļmiljonu gadā)
PIETIEK16.06.2016.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Latvijā jau šobrīd pastāv maksas medicīnas aprūpes sistēma, - ar šādu paziņojumu 13. jūnijā ar aģentūras LETA starpniecību klajā nāca Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Kā noskaidroja Pietiek, šim Rimšēviča paziņojumam ir visnotaļ praktisks personiskais pamatojums, - kopā ar 137 tūkstošu eiro gada atalgojumu un citiem labumiem Latvijas Banka viņam apmaksā arī veselības apdrošināšanas polisi, kuras cena ir 476 eiro. Turklāt tādu pašu apdrošināšanas polisi Latvijas Banka apmaksā katram tās darbiniekam, - kopā šī apdrošināšana Latvijas valstij izmaksā gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro gadā.
Rimšēvičs pēdējā laikā vairākkārt nācis klajā ar paziņojumiem par Latvijas veselības aprūpes sistēmu, pārmetot politiskās gribas trūkumu reformēt veselības aprūpes sistēmu, aicinot skaidri noteikt pakalpojumu grozu, piedāvājot radikāli mainīt sistēmu, iesaistīt arī privātos veselības apdrošinātājus utml.
Tikmēr pašas Latvijas Bankas mērogā medicīnas aprūpes jautājums ir nokārtots, uz valsts rēķina visiem Latvijas Bankas darbiniekiem iegādājoties ļoti dārgas veselības apdrošināšanas polises, kuru cena vienam darbiniekam ir 476 eiro. Līgumā, kas noslēgts ar apdrošinātāju, kopējā summa nav norādīta, savukārt oficiālā iepirkuma informācija rāda, ka Latvijas Bankas darbinieku veselības aprūpe Latvijas valstij gada laikā izmaksā vairāk nekā 244 tūkstošus eiro.
„Latvijas Bankas darbiniekiem veselība tiek apdrošināta vienādā līmenī, pakalpojumu nodrošina iepirkumā uzvarējusī apdrošināšanas kompānija If P&C Insurance AS Latvijas filiāle,” lakoniski skaidro pati Latvijas Banka, kas dod priekšroku norādīt, ka „vienas apdrošināšanas polises izmaksas ir 39,70 eiro mēnesī”.
Latvijas Bankas darbiniekiem iegādāto polišu dārdzībai atbilstošs ir arī apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāsts – „ārstnieciskie pakalpojumi, t.sk. ambulatorie pakalpojumi un stacionārie pakalpojumi; dzemdību palīdzība; zobārstniecības pakalpojumi; medikamentu iegādes pakalpojumi”.
Kā Pietiek jau informējis, tikai Latvijas Bankas vadība vien pērn atalgojumā saņēmusi vairāk nekā pusotru miljons eiro, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: šajā iespaidīgajā summā nav iekļautas dienesta automašīnas, kas brīvi izmantojamas personiskām vajadzībām, dzīvības un veselības apdrošināšana, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi un vēl citi labumi.
Pietiek šodien publicē Latvijas Bankas un apdrošinātāja noslēgto līgumu, kā arī veselības apdrošināšanas polises noteikumus un apmaksāto pakalpojumu klāsta aprakstu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
