Iesaki rakstu: 
Kādi tik mums iekšlietu ministri nav bijuši! Kas visus atcerēsies, tikai spilgtākie paliek prātā. Savādnieks Māris Gulbis pats skrēja uz tirgu dzenāt cigarešu un spirķika andelmaņus. Protams, neaizmirsa arī tē-vē filmētājus uzaicināt. Ādamsons specvienības pavadībā rikšoja kādu tur banku “uz ausīm likt”, bet nu izrādās krievu “špions”. Nav slikti, ko? Ministrs – spiegs. Labi, tad vēl nebija. Vai drīzāk – nepieķēra. Šādā kompānijā labi iederas nupat iekšlietu ministra amatu saņēmusī Marija Golubeva.
Zinot amizantās kundzes iecietības un seksuālo minoritāšu protekcijas kaislību, asprāši tūlīt uzkombinēja it kā vēstuli, it kā pavēli, ka turpmāk policisti vīrieši varēs staigāt kleitās. Tas pat būtu ļoti vēlams. Tauta mazliet palamājās, mazliet apsaukājās un saplaka. Tūlīt jauns pārsteigums, šoreiz patiess, ar visiem karalienes zieģeļiem. Veidos darba grupu, lai apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā, izvērtētu iespējamos šķēršļus šādu noziegumu atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā.
Kas tad ir naida noziegums? Nevalstiskā organizācija “Latvijas Cilvēktiesību centrs” skaidro šādi: naida motivēts noziegums ir kriminālnoziegums, kas vērsts pret personu vai īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi/naids pret personu tās rases, ādas krāsas, etniskās izcelsmes/tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, invaliditātes vai citu pazīmju dēļ.
Tagad tā. Ja divi pļēguri piedzeras, viens otram sadauza ģīmi un galu galā viens pusdzīvs un otrs pavisam nedzīvs – tas tā aiz draudzības? Mantojums ne tā sadalīts vai īpašums aizdomīgi novērtēts. Švīks – priecīgajam mantiniekam ar naglu pa mašīnas sānu. Bums – vērtētājam ar pusķieģeli logā. Šķiet, ka šie visi ir naida motivēti noziegumi. Bet varbūt tomēr nav? Vai tas ir kāds cits, mazāk bīstams naids? Nu, kā iesnas un “kovids”. Izskaidrojiet man, nesaprašam!
Vismaz mēģiniet. Varbūt nepareizs ir pieņēmums, ka tikai un vienīgi homoseksuāli orientēti cilvēki ir tie, kuru dēļ rodas darba grupas un juceklīgā rosīšanās? Tad pastāstiet. Skaidrojiet. Kad viedokļu sadure dzimumu un seksa lietās kļūst riskanti asa, tas īpaši svarīgi.
Taču nē. Īss paziņojums par naida noziegumu darba grupu. Tukšas frāzes. Piemēram, “mūsu sabiedrībā droši ir jājūtas ikvienam sabiedrības loceklim” vien ko vērts. To pašu vāvuļoja vēl PSRSā, pirmskara Latvijā un, jādomā, arī pie cara Nikolaja. Jautājumi. Lūgumi plašāk skaidrot – enik, benik, sikel, sā... galu galā arī tiek ierindoti naida runas melnajos pulkos.
Nebrīnītos, ja arī šis ne pārāk nopietnais stāstiņš tiktu vērtēts par naida runu diktā formā.
Pat finanšu Reirs ar palīgiem, kaut nemākulīgi, bet mēģināja skaidrot neveiklo un piņķerīgo nodokļu reformu. Te – klusums. Zinot, ka ap delikātajām seksuālās orientācijas lietām allaž vijas baumu un fantāziju migla, kļūst neomulīgi.
Naids ir nepatīkama, bet dabiska sociāli emocionāla kategorija. To var mazināt, izprast cēloņus... bet nevar izskaust darba grupa vai rīkojums. Mums jau te pastāvēja PSRS, kur nebija seksa, naida un dusmu. Draudzība zēla un plauka ar lielu blīkšķi un beidzās ar vēl lielāku blīkšķi. Ministres Golubevas izraudzītais ceļš vismaz šobrīd iet tai pašā virzienā.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.