Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai
Rīgas Stradiņa universitātes studenti13.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
- grozīt Valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas, ka studentu var iesaukt militārajā dienestā augstākās izglītības laikā, negatīvi ietekmē armijas tēlu. Ne tik sen Latvijas Studentu apvienība veica aptauju par militāro dienestu, un šis jautājums tika izvirzīts apspriešanai. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija toreiz nenostājās studentu pusē. Mēs aicinām valdību atkal pievērst tam uzmanību;
- grozīt Valsts valodas likumu. Mēs uzskatām, ka, ja skolotājs labi veic savu darbu, nav svarīgi, kādā valodā viņš runā. Jautājums par skolotāja nekompetenci būtu jāskata tikai un vienīgi pēc tā, cik daudz zināšanu apguvuši viņa skolēni. Krievu valoda kā svešvaloda tiks aizliegta, taču ir arī citas valodas. Daudzi cilvēki uzskata, ka dzimtās valodas skolotājs ir labākais valodas skolotājs. Ņemot vērā darbinieku trūkumu, par to noteikti ir vērts padomāt;
- pārdalīt valsts izdevumus par labu izglītībai. Latvija tērē daudz naudas aizsardzībai, bet studentu skaits ar katru gadu samazinās. No visām NATO dalībvalstīm mūsu valsts ir pirmajā pieciniekā pēc aizsardzībai atvēlētās naudas apjoma. Ņemot vērā pašreizējo izglītības sistēmas stāvokli, mēs nevaram atļauties šādus izdevumus. Mēs saprotam, ka izglītības problēma ir sarežģīta, taču esam pārliecināti, ka ar lielāku finansējumu mēs varam stabilizēt situāciju;
- palielināt skolotāju algas. Janvāra 1. janvārī skolotāja stundas tarifa likme palielinājās par 2,6%, nevis par solītajiem 8%. Daudzi skolotāji jutās apkrāpti, kas atkal negatīvi ietekmēja gan profesijas tēlu, gan izglītības sistēmu kopumā. Mēs ierosinām atgriezties pie jautājuma par algu paaugstināšanu;
- izstrādāt izglītības iestāžu finansējuma izlīdzināšanas sistēmu visā valstī. Katras valsts skolas vai augstskolas uzturēšana ir tieši atkarīga no pašvaldību budžeta. Dažādas pašvaldības tādu vai citādu iemeslu dēļ izglītības iestādēm piešķir atšķirīgu finansējuma apjomu, kas rada nevienlīdzību. Šādai situācijai ir negatīva ietekme uz visu valsts izglītības sistēmu.
Mēs uzskatām, ka šīs piecas izmaiņas var radikāli uzlabot pašreizējo situāciju. Ar šiem priekšlikumiem mēs, RSU studenti, piedalāmies valsts dzīvē un dodam savu ieguldījumu izglītības sistēmas uzlabošanā. Mēs ticam, ka varam kaut ko ietekmēt šajā valstī. Mēs aicinām valdību ieklausīties mūsu priekšlikumos un izdarīt atbilstošus secinājumus.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
