„Rīgas siltums” sniega tīrīšanai pie sava biroja iegādājies traktoru par gandrīz 80 tūkstošiem eiro
PIETIEK22.12.2016.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
79 395 eiro – šādu summu Rīgas pašvaldībai un valstij faktiski līdzīgās daļās piederošajam siltumapgādes uzņēmumam Rīgas siltums izmaksājis iespaidīgs traktors, kas tiek izmantots faktiski tikai, lai notīrītu sniegu pie uzņēmuma biroja Rīgā, Cēsu ielā.
Par traktoru, kas drīzāk iederētos lauku darbos un izmēros daudzkārt pārsniedz nelielās platībās sniega novākšanai parasti izmantoto traktortehniku, Pietiek informēja tuvējo māju iedzīvotāji.
Arī Pietiek pārliecinājās, ka jau pirms sešiem rītā, modinot visu tuvējo apkārtni, pie Rīgas siltuma biroja sāk darboties traktors, kaut sniega kārtiņa ir ārkārtīgi niecīga un tās noslaucīšanai pietiktu ar slotu.
Tikmēr neoficiāli avoti Rīgas siltumā Pietiek norādīja, ka šāda darbošanās jau sešos no rīta saistīta ar to, lai nesaņemtu aizrādījumus no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Normunda Talča, kuram nepatīkot sabrist kājas.
“AS Rīgas siltums jānodrošina droša pārvietošanās uzņēmuma teritorijā gan apmeklētājiem, gan saviem darbiniekiem, kuru skaits pārsniedz 800 strādājošo,” – šāds ir uzņēmuma oficiālais skaidrojums. Tieši šī iemesla dēļ arī iepirkumā pirms trim gadiem par 79 395,25 eiro iegādāts tik iespaidīgs traktortehnikas paraugs, skaidro uzņēmuma pārstāve Linda Rence.
Traktora Massey Fergusson komplektācijā esot iekļauta pļaujmašīna, rotējošā birste, frontālais iekrāvējs un sniega lāpsta, tā ekspluatācija uzņēmumam izmaksājot vidēji 320 eiro mēnesī, savukārt traktora operatora precīzais atalgojums netiek atklāts.
Uzņēmums gan apgalvo, ka traktors tiekot izmantots arī uzņēmuma struktūrvienību administratīvo teritoriju Pildas ielā 43, Kandavas ielā 16, siltumcentrāles Imanta Kurzemes prospektā 17 un siltumcentrāles Zasulauks Kandavas ielā 16 (ar kopējo teritoriju 114.3 tūkst. m2) teritoriju zāles pļaušanai, tīrīšanai, sniega vākšanai, tā nodrošinot Rīgas domes saistošo noteikumu izpildi.
Taču uz jautājumu, cik bieži traktors pēdējo divu mēnešu laikā katrā no šīm vietām ir tīrījis sniegu vai veicis kādus citus darbus, Rīgas siltums skaidru atbildi sniegt nevēlējās.
Tā vietā uzņēmums paziņoja, ka "traktora izmantošanas darba uzdevumu biežumu AS Rīgas siltums objektos nosaka klimatiskie apstākļi. Sniega tīrīšanu sniega snigšanas gadījumā traktors izmanto rotējošo birsti un frontālā iekrāvēja kausu, bet teritoriju sakārtotības nepārtrauktai uzturēšanai traktors izmanto rotējošo birsti ar savācējtvertni un frontālā iekrāvēja kausu".
Tāpat uzņēmums īpaši uzsvert, ka traktors "pamatā" tiekot izmantots saimnieciskās darbības nodrošināšanai. “Aizsargjoslu likums nosaka, ka ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Saskaņā ar likumu ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, attīrot aizsargjoslu no kokiem un krūmiem, pļaujot zāli, ievērojot Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr. 146 izpildi. AS Rīgas siltums ik gadu apkopj un uztur kārtībā kopējo aizsargjoslu platību, kas sastāda aptuveni 140 000 m2,” skaidro uzņēmums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
