Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm
VARAM06.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Pēdējos astoņus mēnešus VARAM ir uzstājīgi vērsusi RD uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā. Šo astoņu mēnešu laikā Rīgā jau otro reizi iestājusies ārkārtējā situācija, un pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina tās neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā.
VARAM veicot RD pārraudzību likumā "Par pašvaldībām" noteikto pilnvaru ietvaros, pašvaldības darbā konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus. Pārkāpumi izdarīti vairākkārtīgi un visā 2017.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes darbības laikā.
Jau 2013. gadā VARAM vērsa RD uzmanību uz veicamajiem pasākumiem Satversmes tiesas sprieduma izpildei - izdot saistošos noteikumus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, taču tas netika paveikts pilnībā. Tāpat RD šā sasaukuma laikā šo jautājumu nav risinājusi.
2018.gada 31. jūlijā RD kopā ar pašvaldības SIA "Getliņi Eko" izsludināja iepirkumu Publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūras ietvaros par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā, kas bija pretrunā ar spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem, kuri noteica, ka Rīga ir sadalīta trīs atkritumu apsaimniekošanas zonās, bet iepirkums tika izsludināts par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā kā vienā zonā. Līgums tika noslēgts uz maksimāli iespējamo termiņu - 20 gadiem, ierobežojot konkurenci.
Vienlaikus RD nerisināja jautājumu, lai visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem nodrošinātu dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 2019. gada 9.septembrī par PPP procedūras rezultātu Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu "Par pagaidu noregulējumu", kā rezultātā tika apturēts līgumu slēgšanas process starp jauno atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem un valdītājiem, bet iepriekš noslēgtie līgumi bija zaudējuši juridisku spēku.
RD pēc KP paziņojuma neveica nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību un novērstu antropogēnas katastrofas draudus, kas saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja 15.septembrī tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Tāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aicināja Ministru kabinetu 12. septembrī pieņemt rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Taču arī ārkārtējās situācijas laikā RD faktiskā darbība nebija vērsta uz pārkāpumu novēršanu un situācijas sakārtošanu.
Tikai pēc vairākkārtējiem ministrijas atgādinājumiem, 4.novembrī RD iesniedza saskaņošanai 30. oktobra saistošos noteikumus, kurus VARAM nesaskaņoja, jo nebija izpildītas normatīvo aktu prasības. Attiecīgi RD arī neveica darbības, lai Publisko iepirkumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteiktajā kārtībā izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus.
VARAM, izvērtējot situāciju, secina, ka iepirkuma veikšanai bija pietiekami ilgs laiks, taču arī atkārtoti pieprasot ministriju iepazīstināt ar plānoto pašvaldības rīcību atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamības sakārtošanā, joprojām RD atbildes nepiedāvā normatīvajos aktos balstītus risinājumus. Šonedēļ MK pagarināja ārkārtējo situāciju un Saeima to apstiprināja līdz 2020.gada 12.martam, lai RD rastu ilgtermiņa, nevis pagaidu risinājums.
Līdz ar to nepārprotami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāja darbu, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš.
Izvērtējot iepriekš minētos pārkāpumus, ministrijas ierēdņi ir nonākuši pie secinājuma, ka ir pamats uzskatīt, ka nepieciešams izmantot likuma "Par pašvaldībām" noteikto mehānismu, lai atlaistu RD. Ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
