Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši
Dainis Īvāns04.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma par valsts neatkarības atjaunošanu Latvijā neesmu redzējis ne pirms, ne pēc tam. Pret debesīm cēlās rokas ar uzvaras simbolā izstieptiem pirkstiem. 4. maijs bija uzvara gan jaunievēlētajiem Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja "par", gan cilvēku tūkstošiem, kas pie tagadējās Saeimas nama, mājās un darbavietās saskaitīja tās 138 balsis. Gandrīz neticama uzvara pēc pusgadsimta okupācijas, sovjetizācijas un rusifikācijas. Izcīnīta kailām rokām pret totalitāru impēriju un "pasaulē otro" armiju.
Ārēji 1990. gada 4. maijā viss it kā bija pa vecam. PSRS militāri rūpnieciskais komplekss Latvijā kaut ko ražoja mūžīgajam karam pret Rietumiem. Vairāki simti padomju armijas bāzu Latviju padarīja par vienu no visvairāk militarizētajām teritorijām pasaulē. Tomēr PSRS Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālis Fjodors Kuzmins tūlīt pēc 4. maija balsojuma brīdināja jaunievēlētās Augstākās padomes vadību, ka viņa armija no "nacionālistu tīkojumiem" īpaši sargāšot Rīgas Ļeņina pieminekli. Krievu bruņutehnika aplenca arī Liepājas ļeņinekli. Latvijā tādu bija aptuveni četrdesmit. Ienaidnieks paredzēja, ka Maskavas vara beigsies, kad sāksies tās galveno simbolu demontāža.
Okupācijas simbols Pārdaugavā, šķiet, nevienu vēl īsti neinteresēja. Tas vēl nebija pārvērsts Krievijas revanšistu un propagandistu svētvietā. 1990. gada 9. maijā ģenerālis Kuzmins apmierinājās vien ar "neuzvaramās" armijas parādi Daugavmalā. Par varītēm viņš vēl gribēja tās skatītāju tribīnēs ievilkt visu atgūtās Latvijas vadību. Augstākās padomes Prezidijs no šī ielūguma atteicās.
Viss Latvijas pārejas posms uz neatkarību un demokrātiju kopš toreizējā 4. maija jau uzskatāms par simbolu, argumentu un likumu karu. Maskavas un Latvijas. Augstākajā padomē pretim Tautas frontes vairākumam turējās komunistiskā opozīcija ar prāvu padomju armijas un VDK virsnieku kodolu. Arī tā nikni sargāja savus simbolus un kolonistu privilēģijas. Vēl pirms 4. maija PSRS prezidents Gorbačovs LTF vadību brīdināja: "Nekur neaiziesiet! Tauta jūs gāzīs!"
Augstākās padomes Neatkarības deklarāciju viņš izsludināja par apturētu un "neatbilstošu PSRS konstitūcijai" kopš pieņemšanas brīža. Mēs atbildējām, ka Latvijas Satversmei nav nekā kopīga ar viņa konstitūciju. Sākās divu varu laikmets, caur kuru devāmies uz priekšu kā pa naža asmeni. Stīvējās divas prokuratūras, Latvijas un PSRS. Pastāvēja divas ekonomikas, PSRS brūkošā un Latvijas cerīgā. Karoja divi karaspēki, PSRS armija un mūsu gara spēks. Jau 15. maijā brāļu Kokaru diriģēts koris un LTF brīvprātīgie kārtības sargi stājās pretī Gorbačova piesauktajai "tautai", galvenokārt civildrēbēs pārģērbtiem krievu karaskolu kursantiem, kas organizēti lauzās Augstākās padomes namā. Ar tādu pašu argumentāciju, kā Putins tagad laužas Ukrainā. Tikai mūsu Augstākās padomes gāzēju uzbrukums izira ap pusdienlaiku.
Tad armijas kazarmās sākās pusdienu laiks. Tomēr bruņoti uzbrukumi un provokācijas te vienā, te otrā Latvijas vietā gan muitniekiem, gan Latvijai lojāliem miličiem turpinājās. Te leģionāru, te sarkanarmiešu pieminekļiem, te savējiem, te svešiem, kā tas parasts arī Putina Krievijā, tika pa kādam armijas ziķeru sagādātam spridzeklim. Esmu pārliecināts, ka šo laiku izturēt līdz galam un uzvarēt gan Augstākās padomes deputātiem, gan Latvijas sabiedrībai ļāva tieši 4. maijā līdzīgi kodolreakcijai iegūtā un atraisītā pašapziņa, drosme, noteiktība un aša izlēmība, kam pretinieks nespēja turēt līdzi.
Viens no LTF un Augstākās padomes vadītājiem profesors Pēteris Laķis pārejas parlamenta misiju raksturoja vārdiem: "Vispirms jāsagrauj bordelis, ko sauc par Latvijas PSR, un jāizmētā akmeņi tā, lai neviens tos nespētu salasīt. Pēc tam – ko kājas nes, uz Rietumiem!"
Vai un kā tas izdevies, vēl vajadzētu pētīt akadēmiskajai zinātnei un mākslai. Skaidrs, ka Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši. Ļeņinekļu vietā viņi nu pielūdz citus simbolus un rod citas enkurvietas grimstošajam krievu karakuģim. Tāds ir bēdīgi slavenais Pārdaugavas piemineklis. Tāpēc tas nav pārdēvējams. Nav pārveidojams. Vienīgā patiesībai atbilstošā "atbrīvotāju" monumenta transformēšanas iespēja būtu driskainā sievietes tēla novietošana līmeniski pret tikko kā Ukrainas karā atmaskoto izvarotāju, marodieru un slepkavu grupu. Labākais un 4. maija ideāliem atbilstošākais lēmums būtu betona varmāku "izformēšana". Varbūt vienīgi stabus atstājot zirgu piesiešanai. Par godu mūsu un ukraiņu Uzvaras dienām.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.