Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc plašās sabiedriskās rezoanses Rēzeknes dome piektdien "uz nenoteiktu laiku" atlika lemšanu jautājumā par finansējuma piešķiršanu, lai tiktu izdota Jurija Sediševa grāmata Viņu paveiktais nav aizmirstams (Совершённое ими бессмертно). Šī grāmata ir īsas Latvijas okupētājvalsts - "PSRS varoņu biogrāfijas, kas krituši Latvijas teritorijā 1944. un 1945. gadā un arī kas pēc kara dzīvojuši un miruši Latvijā".

Pietiek rīcībā nonākusi Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājam adresēta vēstule, ko parakstījis Latgales Kultūras centra (LKC) izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis. Viņš lūdz pašvaldību atbalstīt Sediševa grāmatas Viņu paveiktais nav aizmirstams (Совершённое ими бессмертно) izdošanu.

"J. Sediševa grāmata būs nozīmīga kara un vēlākā laika notikumu vēstures skaidrošanā un izprašanā," vēlmi pēc pašvaldības naudas PSRS varoņus slavinošās grāmatas izdošanai skaidro Elksnis, vēl solot arī, ka "gandrīz visām PSRS varoņu biogrāfijām tiks pievienoti fotoattēli".

Lūgumraksta pielikumā esošā izdevējdarbības projekta tāme rāda, ka kopējās projekta izmaksas būtu 5440 eiro, un var noprast, ka šāda summa arī tiek lūgta pašvaldībai. No šīs summas 1240 eiro paredzēti autoram. Tāme rāda, ka grāmatu paredzēts izdot 500 eksemplāru tirāžā.

Rēzeknes pašvaldībā Pietiek ceturtdien noskaidroja, ka komitejās lēmums par atbalstu PSRS varoņu aprakstam jau ir saskaņots un piektdien to izskatīs domes sēdē. Iecerēts grāmatas izdošanai no pašvaldības līdzekļiem piešķirt 3800 eiro.

Taču pēc plašās politiskās rezonanses un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa iebildumiem piektdien Rēzeknes dome nolēmusi jautājuma izskatīšanu atlikt "uz nenoteiktu laiku".

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...