Iesaki rakstu: 
Šā gada 21. jūnijā Ministru kabinets, “reņģēdāju” aprindās dēvēts par “lidojošo sili”, pieņēmis grozījumus noteikumos par piespiedu izolēšanu infekcijas slimību gadījumos, kas paredz: “Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās pamatotas aizdomas par personas inficēšanos ar (..) bīstamu infekcijas slimību un epidemioloģisku indikāciju dēļ ir nepieciešams nekavējoties veikt personas piespiedu medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu, ārstniecības persona nekavējoties nodrošina attiecīgo pasākumu izpildi, ja nepieciešams, pieaicinot policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvi.”
Sabiedrībā kopumā attieksme pret neapzinīgu sērgas iznēsātāju izolēšanu ir klusējoši atbalstoša. Diez vai kāds grib aplipt ar nāvējošu kaiti, braucot transportā, iepērkoties vai apmeklējot sabiedrisku pasākumu, kā arī pakļaut šādam riskam tuviniekus. Spēlējot uz šīm bailēm, pasaules varenie uzpūstās pandēmijas aizsegā virknē pasaules valstu ir atjaunojuši koncentrācijas nometnes. Arī t.s. civilizētajā pasaulē. Austrālieši neļaus samelot, un briti, kas sēdēja iežogoti pie lidostām, arīdzan. Šie lēģeri, protams, saucas citādāk, taču būtība no tā nemainās. Turklāt ieslodzījums vaņģiniekiem jāapmaksā no savas kabatas, kamēr tiesību mazāk nekā cietumniekiem.
Padomju laikā Rīgā, Maskavas ielā atradās stacionārs ar ieslodzījuma vietām līdzīgu režīmu, tautā saukts par “triperbāru”. Tajā piespiedu kārtā dakterēja sirdzējus ar veneriskām slimībām. Darbojās pat operatīvā grupa slimnieku ķerstīšanai. Šo iestādi izmantoja arī kriminālo elementu pagaidu aizturēšanai, it kā pārbaudei uz nelāgo kaiti, kamēr izmeklētāji šiem “šuva lietas”. Tādējādi varēja uz nenoteiktu laiku izolēt aizdomās turamos dažādos likumpārkāpumos.
Šodienas visatļautība – sākumā apcietināt un pēc tam izdomāt, par ko, vismaz vēlīnajā Padomijā netika veicināta. Šobrīd pašmāju režīms tā ir aizrāvies ar citādi domājošo vajāšanu un bāšanu tuptūzī, ka pat Krievija var norādīt uz Latviju kā totalitāru valsti. Tieslietu ministrs, kas vienā publiskā pasākumā tiek izsvilpts, bet otrā ar spēku izrauj no oponenta rokām mikrofonu, vien ir ko vērts. Briseles kungi un kundzes pikti rauc uzacis, jo Eiropas panīkušas nomales vietējie vagari nu jau par daudz atļaujas.
Tāpēc pašreizējā LPSR 2.0 vadība provē iedarbināt represīvo medicīnu, izmantojot pret opozicionāriem ne tikai psihiatriju, bet arī epidemioloģiskos “pantus”, kas mūsdienās nākuši modē. Ne velti veselības ministru Pavļutu kariķē bendes veidolā. Kas traucēs uz aizdomu pamata par inficēšanos ar bīstamu slimību (lasi – mutes palaišanu) aizturēt un izolēt režīma kritiķus?! Visticamāk, ka ieslodzījuma vietā “nelaimes putns” ar kaut ko tiešām aplips vai tiks aplipināts.
Ja kliķes partijām Saeimas vēlēšanās viss noies kā pa sviestu, sabiedrībā tiks radīta masu histērija par kārtējo pandēmijas vilni, lai KAIMIŅŠ ziņotu par kaimiņu, bet šķaudītājus publiskās vietās uzreiz savāktu policija. Ja pa starpai kāds bramanīgāks antivakseris “nejauši” aizies aizsaulē, i gailis pakaļ nedziedās. Saņemot mandātu uz četru gadu termiņu, Švāba kantora dienderi iesākumā izveidos stingrā režīma stacionāru – “kovidbāru”, bet vēlāk arī lēģerus nepotētajiem un neapmierinātajiem. Tiesiskā bāze jau ir.
Saite uz grozījumiem:
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
