Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gandrīz nav šaubu, ka Latvijas vislielākās vecuma pensijas – 19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas – saņēmējs ir bijušais AS Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins (attēlā pirmais no labās). Šāda pensija „nopelnīta”, viņa kontrolētajam uzņēmumam pirms bankrota maksājot savam „saimniekam” atalgojumu, kas jau pirms desmit gadiem pārsniedza 1,3 miljonus eiro gadā. Tiesa, Zaharjina advokāts ceturtdienas vakarā paziņoja, ka viņa klienta pensija esot "tikai" nepilni 3000 eiro mēnesī.

Sabiedrības uzmanība Liepājas metalurga vadības atalgojumam tika pievērsta drīz pēc tam, kad 2010. gadā valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā saņēmušais uzņēmums līdz tam neziņā dzīvojušajai Valda Dombrovska valdībai 2013. gada sākumā paziņoja par savu dramatisko saimniecisko stāvokli.

Tad vispirms atklātībā nonāca publiskie dati: Lursoft informācija liecināja, ka kopš 2008. gada uzņēmums sācis slēpt tā valdes locekļu saņemto atalgojumu, bet 2007. gadā valdes locekļu oficiālais kopējais atalgojums bijis 166 428 lati, bet padomes locekļu – 228 060 latu.

Liepājas metalurga valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins, komentējot šos datus, paziņoja, ka uzdot jautājumus par šādu tēmu esot nepieklājīgi, savukārt pats S. Zaharjins vispirms paziņoja - vai tad saprātīgi domājošs cilvēks vispār varot noticēt publicētajai informācijai, bet pēcāk - ka viņa atalgojums esot ap 5000 latiem un vēl samazināts, kad sākusies krīze, bet iepriekš "bijis augstāks".

Taču drīz pēc tam atklājās tas, tieši cik augstāks iepriekš šis atalgojums bijis: izrādījās, ka, piemēram, 2005. gadā S. Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus (nepilnus 1,38 miljonus eiro) pirms nodokļu nomaksas - tātad vidēji 80 722 latus mēnesī. Savukārt gadu vēlāk S. Zaharjina gada atalgojums bijis 947 288 lati pirms nodokļu nomaksas vai vidēji 78 940 latu mēnesī.

Šādu algu S. Zaharjina kontrolētais Liepājas metalurgs savam lielākajam īpašniekam maksāja laikā, kad uzņēmums lūdza tam uz visu Latvijas elektrības lietotāju rēķina izbūvēt speciālu elektropiegādes līniju, - un tā lūgumu Aigara Kalvīša valdība arī apmierināja. Šos atalgojuma datus uzņēmuma „saimnieks” vairs nekomentēja.

Tagad, zvanot uz tālruņa numuru, kas zināms kā piederošs no publiskās telpas izzudušajam S. Zaharjinam, tas neatbildēja, un arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nekādas ziņas par konkrētu pensiju saņēmējiem nesniedz. Taču virknes faktu apkopojums liecina – nav gandrīz nekādu šaubu, ka rekordpensijas saņēmējs ir tieši bijušais Liepājas metalurga „saimnieks”.

Šie dati ir gan ziņas, ka rekordpensijas saņēmējs fiksēts tieši Kurzemē, gan informācija par milzīgo atalgojumu, kurš turklāt izmaksāts tieši kā alga un nevis kādā citādā formā (līdz ar ko veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas), gan tas, ka S. Zahjarins tieši pērn sasniedzis pensionēšanās vecumu, gan fakts, ka milzīgo atalgojumu viņš saņēmis laikā, kad vēl nebija noteikti sociālās apdrošināšanas iemaksu „griesti” (tie pašlaik ir 48 600 eiro gadā).

Savukārt VSAA oficiāli ne tikai nemin rekordpensiju saņēmējus, bet pat atsakās atklāt, kuros valsts novados ir reģistrētas šīs pensijas, jo, „ņemot vērā, ka persona ir tikai viena, kā rezultātā to būtu iespējams netieši identificēt, analizējot kopsakarā ar citu pieejamo informāciju, VSAA bez šīs personas atļaujas nav tiesību sniegt informāciju par reģionu, kurā šī persona dzīvo”.

No VSAA preses pārstāves Ivetas Daines skaidrojumiem arī izriet, ka aģentūrai neesot nekādas vēlmes detalizēti skaidrot, kādā tieši veidā ir bijis iespējams tikt pie šādas rekordpensijas. Ikviens, kam esot vēlme noskaidrot, „kā veidojas pensija”, to varot „izpētīt VSAA mājaslapā”.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā vecuma pensija Latvijā 2014. gadā bija 266,26 eiro. No vecuma pensijas, kas pārsniedz 235 eiro, ir arī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Divi citi zināmie lielo pensiju saņēmēji ir bijušais baņķieris un eksprezidents Andris Bērziņš un Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs, taču viņa pensija apjoma ziņā gandrīz trīsreiz atpaliek no jaunā rekorda.

Tikmēr Zaharjina advokāts Egons Rusanovs ceturtdienas vakarā nācis klajā ar paziņojumu, ka viņa klients tomēr neesot rekordpensijas saņēējs, - Zaharjina pensija esot "tikai" nepilni 3000 eiro.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...