Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs Jānis Reirs virzās uz to, lai kļūtu par „jauno Rasnaču” – vairs nepaiet ne nedēļa, lai kādreizējais finansists nenāktu klajā ar jaunu savas nekompetences apliecinājumu.
„Spānija nekad nepanāks Luksemburgu. Nekad! Un Luksemburga nepanāks Šveici. Tas ir populisms, kad sakām, ka mums ir jāpanāk tādu valstu līmenis kā Vācija, Luksemburga vai Šveice. Tas nav iespējams!” – ar šādu paziņojumu ministrs nule nācis klajā Latvijas Vēstneša portālā.
Taču izrādās, ka pirms skaļā paziņojuma izteikšanas ministrs piemirsis noskaidrot, kā īsti viņa piesauktās valstis izskatās tautsaimniecības statistikas jomā. Kā izrādās, Luksemburga patiešām nez vai tuvākajā laikā panāks Šveici, jo Luksemburgā jau pašlaik iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir būtiski augstāks nekā Šveicē.
„Bagātākās valstis pasaulē (IKP, PPP, SVF dati 2017.g.). 1. Katara - $130,000. 2. Luksemburga - $102,000. .. 7. Īrija - $69,000. .. 11. Šveice - $59,000,” – tik lakoniski par labklājības ministra nekompetenci sociālajā tīklā Twitter pasmējies ekonomists Daunis Auers.
Attiecībā uz šo muļķību labklājības ministrs, kurš nule ievērību guvis, neatbalstot paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības pabalstu jomā, vēl nav publiski reaģējis.
Toties, saņēmis ieinteresētus jautājumus saistībā ar saviem jūlija sākuma izteikumiem Latvijas radio par Āfriku, kurā „nodokļu vispār nav”, ministrs Reirs jau ir „ieslēdzis atpakaļgaitu”, - Labklājības ministrija ir pasteigusies skaidrot, ka patiesībā jau ministrs nevienu konkrētu Āfrikas valsti neesot nosaucis.
„Piemēram, Ziemeļvalstīs ir augsti nodokļi, bet tur cilvēki nedzīvo nabadzībā, un Āfrikā nodokļu vispār nav, un tur pārsvarā visi ir nabagi,” – ar šādu savdabīgu izteikumu labklājības ministrs nāca klajā Latvijas radio 5. jūlijā.
Pēc šiem diezgan revolucionārajiem izteikumiem Pietiek pārstāvis vērsās Labklājības ministrijā, lūdzot sniegt plašāku informāciju par to pamatā esošajām zināšanām un aplēsēm:
1) par kurām tieši valstīm labklājības ministrs runāja, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu?
2) vai, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu, labklājības ministrs balstījās uz Labklājības ministrijas rīcībā esošiem vai sagatavotiem datiem?
3) ja jā, nosūtiet man šos datus vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē. Ja nē, tad uz kādiem tad datiem balstījās ministrijas vadītājs?
Viss, ko Labklājības ministrija varēja paskaidrot sakarā ar Āfriku, kur, pēc Reira domām, neesot nekādu nodokļu, bija:
„1) Latvijas radio raidījumā „Krustpunkti” 5. jūlijā ministrs konkrēti nenosauca nevienu Āfrikas valsti;
2) dati par nodokļiem Āfrikas valstīs ministram netika gatavoti;
3) ministrs, pieminot Āfrikas valstis raidījuma tēmas kontekstā, balstījās uz laikrakstā "Latvijas Avīze" no laikraksta "Dienas Bizness" intervijas publicēto uzņēmēja Andreja Ždana viedokli. (2017. gada 5. jūlija izdevums Nr.127 (5815), 3. lappuse, sadaļa "Atklāsme")...”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
