Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pirms pusotra gada, 2016. gada augustā pēc neveiksmīgās darbības Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amatā no šī posteņa tika atbrīvots Vitālijs Reinbahs, taču daudz pārliecinošāki talanti nekā galvaspilsētas satiksmes organizācijā viņam ir izrādījušies sava amata un ienākumu saglabāšanas jomā, - šā gada janvāris būs pirmais mēnesis, kad atstādinātais Reinbahs vairs nesaņems 2305 eiro lielo departamenta direktora algu, taču tiesāties ar pašvaldību viņš turpina vēl joprojām.

Reinbahs no Satiksmes departamenta direktora amata tika atstādināts 2016. gada 16. augustā ar Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova rīkojumu, un toreiz tika solīts, ka jau tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par Reinbaha atbrīvošanu no amata.

Jau pirms tam Reinbahs bija skandalozi pazīstams gar ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizdomām par 100 000 eiro kukuļa pieņemšanu, gan ar departamentā veikto kratīšanu apšaubāmā Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma gadījumā.

Taču no amata Reinbahs tā arī netika atbrīvots, jo faktiski nekavējoties pēc atstādināšanas bija sācis rīkoties, lai amatu un tā sniegtos ienākumus saglabātu iespējami ilgi.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, jau atstādināšanas dienā Reinbahs bija sarūpējis iesniegumu par darbnespēju, kam sekoja viņa iesniegums par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu līdz pat 2017. gada 12. jūlijam un attiecīgs Valsts darba inspekcijas rīkojums, ko pašvaldība nevarēja apstrīdēt.

2017. gada 13. jūlijā Reinbaham bija jāatgriežas darbā, taču atgriešanos viņš attālināja ar jaunu darbnespējas iesniegumu, tiesa, tikai uz dažām dienām – 17. jūlijā, kad nekavējoties arī tika pieņemts domes priekšsēdētāja rīkojums par dīkstāvi.

Savukārt jau desmit dienas vēlāk Reinbahs spēra nākamo soli sava amata un ienākumu saglabāšanai, vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu „Par darba devēja rīkojuma atcelšanu”. Tiesāšanās turpinās vēl joprojām, un šajā laikā Reinbahu no amata atbrīvot nav iespējams, - šā gada janvāris būs pirmais mēnesis, par kuru viņš vairs nesaņems „dīkstāves” atalgojumu.

Pietiek šodien publicē gan Reinbaha prasības pieteikumu un Rīgas domes paskaidrojumus šajā lietā, gan arī Rīgas pilsētas pašvaldības prasību pret Reinbahu par darba līguma izbeigšanu un viņa paskaidrojumus šajā lietā.

Vitālija Reinbaha prasības pieteikums

Starp prasītāju Vitāliju Reinbahu un atbildētāju Rīgas domi pastāv darba tiesiskās attiecības, kas nodibinātas ar 2009.gada 14.septembra darba līgumu Nr.6. Kopš 2015.gada 14.aprīļa Papildvienošanās Nr.191 prasītājs ir Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amatā.

2017.gada 17.jūlijā Rīgas domes priekšsēdētājs izdeva rīkojumu Nr.316-p “Par dīkstāvi” (turpmāk tekstā — Rīkojums).

Prasītājs lūdz liesu atcelt Rīkojumu zemāk minēto argumentu dēļ, uzskatot, ka Rīkojums ir prettiesisks un būtiski aizskar prasītāja tiesības uz darbu un pienācīgiem darba apstākļiem.

Rīkojuma teksts ir salīdzinoši īss, taču satur virkni Darba likuma normu pārkāpumu. Rīkojums paredz: “Pamatojoties uz Darba likuma 74.panta otro daļu, nenodarbināt un noteikt Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoram Vitālijam Reinbaham dīkstāvi no 17.07.2017., saglabājot darba samaksu”.

Pirmkārt, ar Rīkojumu ir noteikts prasītāju “nenodarbināt”. Atbilstoši Darba likuma 51.panta otrajai daļai, darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Rīgas domes Satiksmes departamenta darbs nav apstājies. Prasības celšanas brīdī Satiksmes departamenta direktora pienākumus izpilda cita persona, turklāt saņemot par šo darbu atlīdzību. Līdz ar to nepastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ atbildētājs tiktu kavēts izpildīt savu pienākumu darba tiesisko attiecību ietvaros, proti, nodrošināt pienācīgus darba apstākļus tā, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Rīkojumā nav nekādas atsauces, ka prasītājs kaut kādu iemeslu dēļ būtu atteicies vai kavēts izpildīt savus darba pienākumus.

Otrkārt, darba devēja tiesības nenodarbināt darbinieku ir tikai likumā noteiktos gadījumos, kas nav Rīkojuma izdošanas pamatā. Rīkojums ir pamatots ar Darba likuma 74.panta otro daļu, kas vērtējama kā aplama šīs tiesību normas interpretācija. Darba likuma 74.panta otrās daļas mērķis nav izveidot normatīvu pamatu darba devēja “pagaidu” vēlmei vienpusēji atkāpties no darba līguma saistībām. Tāpat šī tiesību norma nav pielīdzināma darbinieka atstādināšanas procedūrai, kuras pamatā var būt darbinieka rīcība un darba devēja īstenota likumīga griba. Darba likuma 74.panta otrā daļa definē dīkstāvi - objektīvus apstākļus, kuru dēļ darbinieks netiek nodarbināts. Sistēmiski tulkojot šo tiesību normu kopsakarā ar Darba likuma 51.panta otro daļu, dīkstāves apstākļus neraksturo darba devēja vēlme nenodarbināt darbinieku, tā kā tas būtu pretrunā ar darbinieka tiesībām uz darbu un darba līgumā pielīgto saistību izpildi. Par dīkstāves apstākļiem darba devējam nav ne vajadzības, ne arī tiesību izdot rīkojumu. Patiesos dīkstāves apstākļos darba devējam būtu nepieciešams tikai paziņot darbiniekam par dīkstāvi, izskaidrojot tās iemeslus. Darba likuma 74.panta otrās daļas regulējuma subjekts ir darbinieks, jo nosaka darbiniekam vēl vienu attaisnojošu iemeslu, kad par darba neveikšanu var prasīt darba samaksu. Iepriekš minētās tiesību normas interpretācijā būtiski ir saskatīt, ka tā ir ietverta Darba likuma 19.nodaļā, kas nosaka darba samaksas izmaksas kārtību.

Treškārt, Rīkojums, ar kuru atbildētājs “nosaka dīkstāvi”, kad dīkstāve ir mākslīgi radīta un dīkstāves apstākļi faktiski nepastāv, jau ar pašu izdošanas faktu ir pretrunā Darba likuma 56.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, kur darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darba pienākumus, vai darba kārtības vai darbinieka uzvedības noteikumus uzņēmumā. Tātad Rīkojums acīmredzami pārkāpj likumā noteiktās darba devēja rīkojumu robežas. Turklāt, Darba likuma 6.panta pirmā daļa paredz, ka nav spēkā darba devēja rīkojuma noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Šobrīd rīkojuma sekas ir tādas, ka prasītājs ir ievietots tukšā kabinetā, kurā prasītājam ir jāpavada visu darba dienu (prasītājam ir pienākums atrasties darba vietā). Tajā pat laikā tiek liegts izpildīt darba līgumā un amata aprakstā noteiktos pienākumus, īstenot savas vadītāja profesionālās spējas, sekot līdzi un ietekmēt departamenta darba procesu. Līdz ar to, Rīkojuma tiešās sekas ir būtisks prasītāja morāls aizskārums, kas zināmā mērā izpaužas kā “ieslodzījuma efekts” (visu darba dienu ir jābūt darba vieta, bet darba vieta ir tukšs kabinets). Darba devēja organizēta prasītāja personas atklāta ignorēšana diskreditē prasītāju Satiksmes departamenta darbinieku vērtējumā, ņemot vērā, ka šie darbinieki līdz šim ir strādājuši prasītāja pakļautībā. Iepriekš minētā rīcība, ko pieļauj atbildētājs, cita starpā ir saistīta arī ar negatīvu ietekmi uz prasītāja pašnovērtējumu. Prasītājs nodibināja darba tiesiskās attiecības nolūkā ne tikai saņemt atlīdzību par savu darbu, bet arī izpildīt darba pienākumus, kas ietver iespēju gūt pieredzi, piedalīties darba tirgus apritē pašvaldības struktūrvienību vadītāju līmenī, darba tiesisko attiecību ietvaros izmantot savas prasmes un kvalifikāciju sabiedrības interešu labā u.tml. Ar atbildētāja izdoto Rīkojumu, prasītāja tiesības uz darbu tiek aizskartas, tādējādi tiek nodarīts morāls kaitējums.

Civillikuma 1635.pants nosaka, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Savukārt, ar morālo kaitējumu ir saprotamas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Šajā lietā prasītājs uzsver atbildētāja prettiesisku rīcību, ka ari tādu apstākļu radīšanu, kas ir pamatā nemantiska rakstura aizskārumam. Lai gan atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa, tomēr prasītājam ir pienākums norādīt savu prasījumu saistībā ar morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Līdz ar to, prasītājs novērtē, ka morālais kaitējums ir atlīdzināms 5000 eiro apmērā.

Procesuālie jautājumi

Prasītājs nepievieno prasībai darba līgumu ar visiem tā grozījumiem, tā kā prasītājam ir jāpierāda tikai darba tiesisko attiecību fakts, turklāt līguma otrs eksemplārs ir atbildētāja rīcībā, strīds par darba tiesisko attiecību esamību nepastāv, tādējādi darba līgumam nav nozīmes lietā. Prasītājs pievieno pielikumā tikai aktuālo vienošanos starp prasītāju un atbildētāju, kas apliecina prasītāja ieņemamo amatu.

Tā kā atstādināšanas rīkojuma pārsūdzēšana piekrīt strīdam, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tad Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas l.punkta kārtībā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Ar šo prasītājs informē tiesu, ka puses nav vienojušās par mediāciju strīda risināšanai pirms prasības celšanas tiesā. Starp pusēm nav noslēgts līgums par domstarpību risināšanu ar mediācijas palīdzību, kā arī mediācijas klauzula nav ietverta nevienā savstarpējā līgumā. Tomēr prasītājs piekrīt mediācijas izmantošanai, ja atbildētāja piekrīt segt mediācijas pakalpojumu izmaksas.

Prasītājs nepievieno pielikuma kopiju eksemplārus izsniegšanai atbildētājai, tā kā šo dokumentu oriģināli ir atbildētājas rīcībā.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Darba likuma 6.panta pirmo daļu, 51.panta otro daļu, 56.panta pirmo un otro daļu, 74.panta otro daļu; Civillikuma 1635.pantu, lūdzu tiesu:

1)   Atzīt par prettiesisku un atcelt Rīgas domes (reg. 90000064250) 2017.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.316-p “Par dīkstāvi”;

2)   uzlikt par pienākumu Rīgas domei (reg. 90000064250) izmaksāt Vitālijam Reinbaham (personas kods 250672-XXXXX) morālā kaitējuma atlīdzinājumu 5000 eiro apmērā.”

Rīgas domes paskaidrojums tiesai sakarā ar Vitālija Reinbaha prasību

Sakarā ar Vitālija Reinbaha (tekstā arī kā prasītājs) iesniegto prasības pieteikumu pret Rīgas domi (tekstā arī kā atbildētāja) par Rīgas domes 2017.gada 17.jūlija Rīkojuma Nr.316-p „Par dīkstāvi” atzīšanu par prettiesisku un tā atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izmaksāt morālā kaitējuma atlīdzinājumu EUR 5 000,00 (pieci tūkstoši eiro) apmērā, Rīgas dome, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 148.panta otro daļu, sniedz sekojošu paskaidrojumu.

Rīgas dome prasītāja iesniegto prasības pieteikumu uzskata par nepamatotu un to neatzīst.

Starp prasītāju un atbildētāju pastāv darba tiesiskās attiecības. 2017.gada 17.jūlijā prasītājs izdeva Rīkojumu Nr.316-p „Par dīkstāvi” (turpmāk tekstā rīkojums), ar kuru tika noteikts nenodarbināt un noteikt dīkstāvi prasītājam no 17.07.2017., saglabājot darba samaksu.

Rīkojums tika pamatots ar Darba likuma 74.panta otro daļu. Minētā tiesību norma paredz divus atsevišķus gadījumus, kad nosakāma dīkstāve: 1) darba devējs darbinieku nenodarbina vai 2) darba devējs neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības.

Nav pamatota prasītāja atsaukšanās prasības pieteikumā tikai uz vienu no gadījumiem, proti, uz to, kas neattiecas uz izskatāmo lietu un kuru darba devējs nemaz nav piemērojis, izdodot rīkojumu, jo darbiniekam nemaz nav jāveic saistības izpildījums, ko darba devējs varētu pieņemt vai nepieņemt. Darba devējs rīkojumā ir noteicis nenodarbināt darbinieku un nevis nepieņemt viņa saistības izpildījumu, tāpēc prasītājs nepareizi ir tulkojis Darba likuma 74.panta otro daļu. Par šādiem diviem alternatīviem dīkstāves gadījumiem ir sniegts arī skaidrojums publikācijā „Dīkstāve. Kas jādara darbiniekam un darba devējam”, skat. http://www.lvportals.lv/visi/skaidroiumi/197941-dikstave-kas-iadara-darbiniekam-un- darba-deveiam/ (skat. pielikumā).

Atbildētāja uzskata, ka izdodot rīkojumu, atbildētāja nav pārkāpusi prasītāja tiesības.

Darba likumā nav ietvertas atsevišķas prasības saistībā ar dīkstāves konstatēšanu, kā arī nav noteikts pienākums darba devējam ar atbilstošu rīkojumu informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, bet minētais nenozīmē, ka darba devējs šādu rīkojumu nevarētu izdot.

Līdz ar to nav pamatots prasītāja viedoklis, ka darba devējam nav ne vajadzības, ne arī tiesību izdot rīkojumu un ka rīkojums neatbilst Darba likuma 56.panta pirmajai un otrajai daļai. Tieši pretēji, dīkstāve ir jādokumentē (skaidrojums publikācijā „Dīkstāve. Kas jādara darbiniekam un darba devējam”, skat. http://www.lvportals.lv/visi/skaidroiumi/197941- dikstave-kas-iadara-darbiniekam-un-darba-deveiam/ (skat. pielikumā) un rīkojums ir organizatorisks dokuments, ar kuru darba devējs darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus. Konkrētajā gadījumā ar rīkojumu ir precizēts, ka darbiniekam darba pienākumi nav jāveic (ir noteikta dīkstāve), tāpēc rīkojums nav pretrunā Darba likuma normām.

Tāpat nav pamatots prasītāja arguments, ka dīkstāves apstākļi faktiski nepastāv.

Starp darba devēju un darbinieku pastāv strīds par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, jo darbinieks ir zaudējis darba devēja uzticību, kā sakarā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 4.septembrī ir ierosināta Civillieta Nr. C29495317/17 par darba līguma izbeigšanu.

Ņemot vērā, ka darbinieka rīcība (darbība un bezdarbība) ir bijusi tāda, kas izraisījusi darba devēja uzticības zaudēšanu, tad ir pamatoti nenodarbināt šādu darbinieku, kurš zaudējis darba devēja uzticību, nepielaist viņu pie darba, pie darba devēja mantas un informācijas. Darbinieks ir zaudējis darba devēja uzticību un tāpēc darba devējs nolēmis darbinieku nenodarbināt un noteikt dīkstāvi.

Ņemot vēra minēto, nosakot prasītajam dīkstāvi, atbildētajā rīkojas saskaņa ar Darba likuma 74.panta otro daļu un maksā prasītājam noteikto darba samaksu.

Atbildētāja uzskata, ka ņemot vērā lietas apstākļus, atbildētāja nav rīkojusies prettiesiski kā to uzskata prasītājs un nav radījusi prasītājam nemantiska rakstura aizskārumu, kā rezultātā varētu pieprasīt morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Prasītājs nav pierādījis, ka tam ir radīts nemantiska rakstura aizskārums - morālais kaitējums, ne pamatojis tā apmēru. Pie minētiem apstākļiem nav pamatots prasītāja pieprasītais morālā kaitējuma atlīdzinājums EUR 5 000,00 (pieci tūkstoši eiro) apmērā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesu prakses apkopojumā Morālā kaitējuma atlīdzināšana Civillietās, 2014.gads (4.1pp) ir norādīts, ka CL 1635.panta formulējums pašreizējā redakcijā nedod pamatu prasītājam katrā tiesību aizskāruma gadījumā prasīt apmierinājumu par morālo kaitējumu, lai gan teikums sākas ar vārdiem „Katrs tiesību aizskārums”. No panta teksta neizriet, ka visos tiesību aizskāruma gadījumos pienākas morālā kaitējuma atlīdzība, tajā noteikts, ka pienākas apmierinājums. Tātad vispirms ir jākonstatē morālā kaitējuma esamība un tikai tad var spriest par tā apmierināšanas veidu. Tāpat tiesu praksē atzīts, ka visos gadījumos morālā kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikums ir tas, ka tiesību aizskārums ir būtisks (jāņem vērā morālā kaitējuma smagums un sekas - Civillikuma 1635. panta otrā daļa).

Likumdevējs CL 1635.panta trešajā daļā ir paredzējis, ka gadījumā, ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam iāpierāda.

Atbilstoši CPL 92. pantam pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. No minētā nepārprotami izriet, ka ar pieļaujamajiem pierādīšanas līdzekļiem ir jāpierāda radītais morālais kaitējums, ko prasītājs nav pierādījis.

Piemēram, Darba likuma 29. panta astotā daļa dod prasītājam/darbiniekam tikai tiesības prasīt morālā kaitējuma atlīdzību, nevis prezumē viņa tiesības šādu atlīdzību saņemt.

Kā tas ir atzīts jau pieminētajā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesu prakses apkopojumā Morālā kaitējuma atlīdzināšana Civillietās, 2014.gads (91 lpp), bieži morālā kaitējuma atlīdzība tiek prasīta sakarā ar nepamatotu atlaišanu no darba. Šajā sakarā atzīmējama viena ļoti būtiska īpatnība. Darbinieka prettiesiskas atlaišanas fakts pats par sevi nav priekšnoteikums saistību tiesību vispārējo noteikumu regulējošā CL 1635.panta piemērošanai. Morālā kaitējuma atlīdzināšana darba tiesiskajās attiecībās ir izvērtējama atbilstoši Darba likuma 29. panta astotajai daļai, kurā šāda atlīdzināšana paredzēta gadījumā, ja darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu un aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas. Atbilstoši šai normai prasītājam ir jāpierāda, ka viņam ar darba uzteikumu ir nodarīts morālais kaitējums. Ikviena līguma (arī darba līguma) nepildīšana ir

neizbēgami saistīta ar otras puses vilšanos. Tomēr parastās neērtības vai vilšanās, kas rodas līguma neizpildes rezultātā, nav tāds morālais kaitējums, kas atlīdzināms saskaņā ar CL 1635.pantu. Tāpat tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību, izņemot Darba likuma 9. un 29.pantā norādītos gadījumus, neizraisa darba devēja citas prettiesiskās darbības.

Atbildētāja uzskata, ka minētais ir piemērojams kā analoģija konkrētajā lietā.

Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzu godāto tiesu celto prasību visā tās apjomā noraidīt, kā nepamatotu.

Attiecībā par mediācijas izmantošanu atbildētāja uzskata, ka šo strīdu nav iespējams risināt izmantojot mediāciju, līdz ar to tai nepiekrīt.

Rīgas domes prasības pieteikums par darba līguma izbeigšanu

2009.gada 14.septembrī starp Rīgas domes Satiksmes departamentu, kā darba devēju un Vitāliju Reinbahu, kā darbinieku tika noslēgts darba līgums Nr. 6 (turpmāk tekstā darba līgums), saskaņā ar kuru Vitālijs Reinbahs tika pieņemts darbā par direktora vietnieku satiksmes organizācijas un pasažieru pārvadājumu jautājumos.

Sakarā ar darba devēja maiņu, pamatojoties uz Darba likuma 97.pantu un 44.panta pirmās daļas trešo punktu, kā arī ņemot vērā Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 19.novembra rīkojumu Nr. 443-p „Par Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora darba pienākumu veikšanu”, starp Rīgas pilsētas pašvaldību, kā darba devēju un Vitāliju Reinbahu, kā darbinieku 2014.gada 20.novembrī tika noslēgta Papildvienošanās Nr. 7 (Reģ.Nr. 241-dlī). Saskaņā ar minēto papildvienošanos puses vienojās izteikt jaunā redakcijā darba līgumu, t.sk. arī darba līguma 1.1.punktu nosakot, ka darbinieks turpina veikt Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildi.

Pamatojoties uz Darba likuma 97.pantu, ņemot vērā Rīgas domes 2015.gada 31.marta lēmumu Nr. 2382 „Par Vitālija Reinbaha iecelšanu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amatā” puses vienojās veikt grozījumus darba līgumā, noslēdzot 2015.gada 14.aprīļa Papildvienošanos Nr. 8 (Reģ.Nr.191-dlī). Saskaņā ar minēto papildvienošanos, puses vienojās izteikt darba līguma 1.1.punktu šādā redakcijā: Darbinieks no 2015.gada 3.aprīļa turpina darbu pie darba devēja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amatā.

Ņemot vērā minēto, atbildētājs Vitālijs Reinbahs (turpmāk tekstā atbildētājs) kopš 2015.gada 3.aprīļa ir Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors.

Darba līguma 2.1.punktā noteikts, ka darbinieka pienākums ir izpildīt pamatdarba Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumus, atbilstoši Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikumam, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, 40 stundas nedēļā ar piecu dienu darba nedēļu. Tāpat darba līguma 2.4.punktā ir noteikts, ka darbinieks apņemas neizdarīt darbības, kas varētu kaitēt darba devēja reputācijai sabiedrībā.

Rīgas domes 2006.gada 24.janvāra nolikuma Nr.35 “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” (turpmāk tekstā Nolikums) 15.2.punktā ir noteikts, ka Satiksmes departamenta direktors plāno un organizē Satiksmes departamenta darbu un ir atbildīgs par Satiksmes departamentam noteikto uzdevumu izpildi.

Nolikuma 7.1.punktā ir noteikts, ka viena no Satiksmes departamenta funkcijām ir satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšana, projektēšana un būvniecības organizēšana.

Tāpat Nolikuma 8.2.punktā ir noteikts, ka Satiksmes departamenta uzdevums ir organizēt satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšanu, projektēšanu un būvniecību, atbilstoši paredzētajam finansējumam, nodrošināt veikto darbu kvalitātes kontroli.

Ņemot vērā to, ka tika konstatētas nepilnības Rīgas domes Satiksmes departamenta darba organizēšanā, vasaras sezonā veicamo remontdarbu termiņu neievērošanā, darbu organizēšanas kvalitātes neievērošanā, Rīgas pilsētas pašvaldība, kā darba devējs (turpmāk kā prasītājs) 2016.gada 16.augustā izdeva Rīkojumu Nr.336-p „Par V.Reinbaha atstādināšanu no darba” (turpmāk tekstā Rīkojums) un atbildētāju atstādināja no darba. Prasītājs uzskatīja, ka atbildētājs kaitē darba devēja pamatotām interesēm un rīkojas prettiesiski, neatbilstoši augstāk minētajiem Nolikuma 15.2., 7.1. un 8.2.punktiem. 2016.gada 14.novembrī tika pieņemts Rīkojums Nr. 506-p Par Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu veikšanu un Rīgas domes priekšsēdētāja 16.08.2016. rīkojuma Nr. 336-p „Par V.Reinbaha atstādināšanu no darba” atzīšanu par spēku zaudējušu.

Veicot lietas apstākļu pārbaudi prasītājs konstatēja, ka ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus Rīgas pilsētā 2016.gadā bija paredzēts veikt vairākās pilsētas maģistrālajās ielās (Juglas iela no Kvēles ielas līdz Malienas ielai; Lielvārdes iela no Dzelzavas ielas līdz 84.vsk.; Brīvības bulvāris, Brīvības iela no Elizabetes ielas līdz Lāčplēša ielai; Brīvības iela no Bērzaunes ielas līdz Lielvārdes ielai; Brīvības gatve no Lielvārdes ielas līdz Juglas ielai; Lāčplēša iela no Avotu ielas (ieskaitot krustojumu) līdz pārvadam pār Krasta ielu; Lāčplēša iela no Kr.Valdemāra ielas līdz Avotu ielai; Barona ielas ietves), kas ir saistīts ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem.

Lai pēc iespējas mazāk apgrūtinātu transportlīdzekļu un gājēju kustību, darbus bija nepieciešams veikt laikā, kad satiksmes intensitāte ir vismazākā – visā vasaras periodā, kad ir skolēnu brīvlaiks. Taču laikā, kad jau bija jāsākas būvdarbiem - 2016.gada 1.jūnijā starp Rīgas domes Satiksmes departamentu un SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE”, AS “Ceļu pārvalde”, SIA “Roadeks”, CBF SIA “Binders” un AS “A.C.B.” tika noslēgta vispārīgā vienošanās Nr.DS-16-4-vps, kas paredzēja kārtību, kādā Rīgas domes Satiksmes departaments izvēlēsies vienošanās dalībnieku, ar kuru slēgs līgumus par ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbu veikšanu.

Ilgstoša vispārējās vienošanās noslēgšanas kavēšana, novēlota vienošanās noslēgšana, kā arī vēlāk vienošanās ietvaros novēloti noslēgtie līgumi norāda uz to, ka netika kvalitatīvi pildīti Nolikuma 8.2.punktā noteiktie uzdevumi.

Tā kā līgumi par seguma periodiskās atjaunošanas darbiem tika noslēgti tikai jūlija vidū (nevis jūnija sākumā) un darbi uzsākti jūlija beigās, lai darbus pabeigtu līdz skolas mācību gada sākumam, darbu izpildes termiņi tika noteikti ļoti īsi (skatīt zemāk norādīto tabulu).

Seguma atjaunošana 2016.gadā, Rīgā      Līguma noslēgšanas datums   Līgumā noteiktais izpildes termiņš          Darbi uzsākti  Darbi pabeigti

Juglas iela no Kvēles ielas līdz Malienas ielai    13.07.2016      08.09.2016            29.07.2016      08.09.2016

Lielvārdes iela no Dzelzavas ielas līdz 84.vsk.   13.07.2016      08.09.2016            21.07.2016      08.09.2016

Brīvības bulvāris, Brīvības iela no Elizabetes ielas līdz Lāčplēša ielai, Brīvības iela no Bērzaunes ielas līdz Lielvārdes ielai 08.07.2016      08.09.2016      21.07.2016            08.09.2016

Brīvības gatve no Lielvārdes ielas līdz Juglas ielai        13.07.2016      16.09.2016            22.07.2016      12.09.2016

Lāčplēša iela no Avotu ielas (ieskaitot krustojumu) līdz pārvadam pār Krasta ielu            17.06.2016      12.09.2016      15.07.2016      12.09.2016

Lāčplēša iela no Kr.Valdemāra ielas līdz Avotu ielai     11.07.2016      10.06.2017            23.07.2016      26.05.2017

Barona ielas ietves           15.07.2016      10.10.2016      28.08.2016      10.10.2016

Lai apjomīgos darbus pilsētas maģistrālajās ielās būtu iespējams pabeigt tik īsos termiņos, Būvuzņēmējiem bija jāmobilizējas un jāstrādā vairākos posmos vienlaicīgi. Pie tam, lai šādu apjomu būtu iespējams paveikt tik īsā laikā, Būvuzņēmēji piesaistīja vairākus apakšuzņēmējus. Šāda haotiska darba organizācija būtiski ietekmēja transportlīdzekļu un gājēju kustību, radot ievērojamus sastrēgumus, kā arī problēmas satiksmes organizācijā, par ko tika saņemtas daudzas iedzīvotāju sūdzības, kā arī būtiski tika ietekmēta veiktā darba kvalitāte, par ko liecina, piemēram, neilgi pēc darbu pabeigšanas radušās lietus ūdens uztvērējaku (gūliju) masveida sēšanās Brīvības gatvē.

Minētie fakti liecina par to, ka tabulā norādīto satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšana, projektēšana un būvniecība netika plānota savlaicīgi, kas liecina par to, ka Rīgas domes Satiksmes departaments nav nodrošinājis Nolikuma 8.2.punktā noteiktā uzdevuma izpildi, par ko saskaņā ar Nolikuma 15.2.punktu ir atbildīgs Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors, proti atbildētājs.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ilgstošā laika periodā, būdams kā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors, nav atbilstoši organizējis Rīgas domes Satiksmes departamenta darbu, tādējādi neievērojot noslēgtā darba līguma 2.1.punktu, kā arī Nolikuma 15.2.punktu. Šādas atbildētāja rīcības dēļ, kas izpaudusies kā darbinieka nevērīga attieksme pret saviem darba pienākumiem un spēkā esošo normatīvo aktu prasību neievērošana, atbildētājs ir zaudējis prasītāja, kā darba devēja uzticību, kas ir pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai.

Pie minētiem apstākļiem prasītājs nesaskatot kvalitatīvas un uz Rīgas pilsētas pašvaldības mērķu sasniegšanu orientētām sadarbības iespējām ar atbildētāju, pieņēma lēmumu uzsākt darba tiesisko attiecību izbeigšanas procedūru, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu.

Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, gadījumā, ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.

 Minētā sakarā prasītājs ar 2017.gada 17.jūlija vēstuli nr. 2-33/RD-17-267-ap Par paskaidrojumu sniegšanu pieprasīja atbildētājam sniegt paskaidrojumus, par augstāk norādītajiem apstākļiem.

Atbildētājs ar 2017.gada 24.jūlija vēstuli ir sniedzis paskaidrojumu, norādot, ka pieprasījumā minētie fakti ir deklaratīvi un nekādā veidā neliecina, ka būtu piemērojams Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punkts.

Pamatojoties uz Darba likuma 101.panta sesto daļu un Darba līguma 2.8.punktu, prasītājs ar 2017.gada 17.jūlija vēstuli Nr. 2-33/RD-17-12-ad Par arodbiedrības biedra statusu, tika pieprasījis atbildētājam rakstveidā informēt prasītāju vai atbildētājs ir arodbiedrības biedrs.

Ar 2017.gada 17.jūlija atbildētāja Paziņojumu par arodbiedrības biedra statusu, atbildētājs informēja prasītāju, ka viņš ir Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku arodbiedrības biedrs.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs ir arodbiedrības biedrs, pamatojoties uz Darba likuma 110.panta pirmo un otro daļu prasītājs ar 2017.gada 17.jūlija vēstuli Par piekrišanu darba līguma uzteikšanai vērsās pie Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku arodbiedrības, lūdzot izteikt piekrišanu darba līguma uzteikšanai ar atbildētāju.

Ar 2017.gada 24.jūlija Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku arodbiedrības vēstuli Nr. II 001/ 17-2407 RD Par Vitālija Reinbaha darba līguma uzteikumu, tika paziņots, ka Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam ar atbildētāju.

Saskaņā ar Darba likuma110.panta ceturto daļu ir noteikts, ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, tad darba devējs viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.

Ņemot vērā to, ka Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku arodbiedrības vēstuli prasītājs saņēma 2017.gada 24.jūlijā, tad saskaņā ar Darba likuma110.panta ceturto daļu, termiņš prasības celšanai tiesā par darba līguma izbeigšanu ir līdz 2017.gada 24.augustam (ieskaitot).

Darba likuma 101.panta trešā daļa nosaka, ka darba devējs var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2.punkta noteikumiem, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai nav veicis darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Prasītājs norāda, ka kopš brīža, kad atbildētājs savas rīcības dēļ ir zaudējis prasītāja, kā darba devēja uzticību, t.i., kopš 2016.gada 16.augusta, darbinieks nav veicis darbu, jo no 16.08.2016. līdz 25.09.2016. atbildētājam ir bijusi pārejoša darbnespēja, no 16.08.2016. līdz 30.10.2016. atbildētājs ir bijis atstādināts no darba pienākumu veikšanas, no 31.10.2016. līdz 12.07.2017. (ieskaitot) atbildētājam bija piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums un no 13.07.2017., kad atbildētājam bija jāatgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, līdz 16.07.2017. atbildētājam bija pārejoša darbnespēja. Ņemot vērā, to ka atbildētāja pārkāpumi, kas izraisīja prasītāja, kā darba devēja uzticības zaudēšanu, ir bijuši ilgstoši, par pārkāpumu izdarīšanas dienu atzīstams 2016.gada 16.augusts (diena, kad atbildētājs tika atstādināts), līdz ar to uz brīdi, kad tika uzsākta darba tiesisko attiecību izbeigšanas procedūra un no atbildētāja tika pieprasīti paskaidrojumi un arodbiedrībai tika pieprasīta atļauja darba līguma uzteikumam, vēl nebija pagājuši 12 mēneši kopš pārkāpuma izdarīšanas.

Prasītājs uzskata, ka Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku arodbiedrības lēmums ar kuru tā nepiekrīt darba līguma uzteikumam ar atbildētāju nav pamatota. Minētais arī ir par pamatu prasītājam vērsties tiesā ar šo prasību, lūdzot tiesu izbeigt darba līgumu ar prasītāju.

Pie apstākļiem, ka Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku arodbiedrība savā 2017.gada 24.jūlija vēstulē Nr. II 001/ 17-2407 RD Par Vitālija Reinbaha darba līguma uzteikumu nav norādījusi motīvus kāpēc arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam ar atbildētāju, prasītājam nav zināmi arodbiedrības lēmuma motīvi savu pretargumentu sniegšanai.

Tāpat arī prasītājs uzskata par nepamatotiem atbildētāja paskaidrojumos norādītos argumentus.

Nav pamatota atbildētāja norāde, ka tā kā būvdarbu līgumi tikuši noslēgti publisko iepirkumu procedūras ietvaros līdz ar to no viņa neesot atkarīgi darbu veikšanas termiņi. Konkrētajā gadījumā atbildētājs ignorē to apstākli, ka tieši viņa, kā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora kompetencē bija organizēt iepirkumu procedūru, kā to nosaka Nolikuma 12.1.punkts. Tāpat arī atbildētājs ignorē Nolikuma 7.1.punktu, kas nosaka, ka viena no Rīgas domes Satiksmes departamenta funkcijām ir būvniecības organizēšana. Konkrētajā gadījumā tieši atbildētājs, kā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors ir pieņēmis lēmumu par iepirkuma procedūras organizēšanu un izdevis rīkojumu ar kuru apstiprināta komisija un uzdots organizēt iepirkuma procedūru. Pie minētiem apstākļiem ir secināms, ka jo vēlāk tiek uzsākta iepirkuma procedūru, jo vēlāk tiek pie iepirkuma rezultāta, līguma un būvdarbiem. Faktiski minētais apliecina to, ka tieši atbildētāja, kā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora rīcība bija sākumposms "Haosam Rīgas ielās".

Tāpat nav pamatoti atbildētāja paskaidrojumi par satiksmes organizāciju būvdarbos, norādot, ka par to ir atbildīgs būvnieks. Jebkurā gadījumā netiek apstrīdēti būvnieku pienākumi, bet tas nenozīmē, ka atbildētājam kā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoram, kā pasūtītājam, savas kompetences ietvaros nebija jākontrolē satiksmes uzraudzība, saskaņā ar Nolikuma 7.1.punktu, lai maksimāli novērstu "Haosu Rīgas ielās". Nolikuma 12.10.3. punktā ir noteikts, ka Rīgas domes Satiksmes departaments saskaņo satiksmes organizācijas izmaiņas un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, pieņem un izskata iesniegumus par nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem sakarā ar būvdarbu izpildi [..].

Pilnīgi nepamatota ir atbildētāja norāde paskaidrojumos, ka par darbu kvalitāti atbild būvnieks un ka tam nav nekāda sakara ar Rīgas domes Satiksmes departamenta organizatorisko darbu. Atbildētāja norādītais nonāk pretrunā ar Nolikuma 12.3.punktu, kurā noteikts, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta kompetencē ir kontrolēt darbu izpildi satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšanā, projektēšanā un būvniecībā [..]. Kā tas izriet no Nolikuma, tad Rīgas domes Satiksmes departamenta organizatoriskais darbs ir sekot līdzi noslēgto līgumu izpildei, līdz ar to pilnīgi nepamatots ir atbildētāja apgalvojums, ka tam nav sakara ar departamenta organizatorisko darbu.

Ņemot vērā to, ka pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar atbildētāju ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punkts, apstākļi, kas ir darba līguma uzteikšanas pamatā ir saistīti ar prasītāja rīcību, kas tika norādīta augstāk, kā sakarā atbildētājs ir zaudējis prasītāja uzticību.

Saskaņā ar Darba likuma 50.panta pirmo daļu ir noteikts, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma.

Darba līguma 2.1.punktā noteikts, ka darbinieka pienākums ir izpildīt pamatdarba Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumus, atbilstoši Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikumam, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpat darba līguma 2.4.punktā ir noteikts, ka darbinieks apņemas neizdarīt darbības, kas varētu kaitēt darba devēja reputācijai sabiedrībā.

Prasītājs uzskata, ka konstatētās neatbilstības Rīgas ielu remontdarbos ir pietiekošs pamats darba līguma uzteikumam, saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas otro punktu. Tāpat prasītājs uzskata, ka sabiedrības neapmierinātība ielu remontdarbu sakarā ir radusies atbildētāja rīcības rezultātā, un ir pamats uzskatīt, ka tādējādi atbildētājs ir kaitējis arī prasītāja reputācijai, tādējādi pārkāpjot darba līguma 2.4.punktā noteikto. Minētais apstākļu kopums dod pamatu prasītājam uzskatīt, ka šāda atbildētāja rīcība ir vērtējama kā prettiesiska rīcība, kas ir par pamatu darba devēja uzticības zaudēšanai.

Darba likuma izpratnē darbinieka rīcība atzīstama par prettiesisku ne tikai tad, ja viņš pārkāpj kādu konkrētu normatīvā akta normu, bet arī tad, ja viņš neizrādot nepieciešamo rūpību, vai nu vispār nepilda, vai nepienācīgi pilda savus darba pienākumus, kas konkretizēti darba līgumā un citos darba devēja aktos, kas ir saistoši konkrētam darbiniekam. Kā tas ir atzīts Darba likuma komentāros (2010.gads, 194 lapa), darba devējs var patstāvīgi veikt darbinieka rīcības un tās tiesiskuma izvērtēšanu un tam nav obligāti nepieciešams iepriekšējs kompetents institūcijas atzinums par darbinieka rīcības prettiesiskumu. Tāpat komentāros norādīts (turpat), ka konkrētajā gadījumā ir nepieciešams konstatēt, ka prettiesiskai rīcībai bijis tāds raksturs, kura dēļ darbinieks zaudējis darba devēja uzticību, pie tam uzticības zaudēšanas izvērtēšanai piemērojams gan sabiedrībā gan vispārpieņemtais viedoklis par prettiesisku rīcību, gan ņemama vērā arī konkrētā darba devēja attieksme pret attiecīgo darbinieka pārkāpumu.

Tāpat arī prasītājs vērš tiesas uzmanību uz to, ka starp darba devēju un darbinieku vairs nepastāv un nevar pastāvēt uzticības attiecības, ņemot vērā arī cita starpā pēdējā gada notikumus (darbinieka sistemātiskā (sakritīgā) slimošana - darba nespējas, bērna kopšanas atvaļinājums - tas nav veicinājis situācijas noregulēšanos). Pagājušā gada publikācijas masu medijos - "Haoss Rīgas ielās" norāda uz to, ka Rīgas domes Satiksmes departaments kā pasūtītājs netika galā ar saviem uzdevumiem, par ko atbilstoši Nolikumam ir atbildīgs Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors. Šajā gadījumā prasītājam, kā darba devējam nav pārliecības, ka šādas situācijas neatkārtosies, jo darbinieks ir zaudējis darba devēja uzticību.

Attiecībā par mediācijas izmantošanu prasītājs uzskata, ka šo strīdu nav iespējams risināt izmantojot mediāciju, līdz ar to tai nepiekrīt. Tāpat arī norāda, ka pirms vēršanās tiesā mediācija nav tikusi izmantota.

Saskaņā ar likumu par pašvaldībām 62.panta 3 daļu ir noteikts, ka Domes priekšsēdētājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domes tiesā.

Ņemot vērā augstāk izklāstītos apstākļus, pamatojoties uz Darba likuma 110.panta ceturto daļu, 101.panta pirmās daļas 2. punktu, Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu, 127.panta pirmo daļu, 128.pantu, 129.panta pirmo un otro daļu, 130.panta pirmo daļu

lūdzu tiesu:

-     izbeigt ar Vitāliju Reinbahu, p.k. 250672-XXXXX noslēgto 2009.gada 14.septembra darba līgumu Nr.6.

piedzīt no Vitālija Reinbaha, p.k. 250672-XXXXX visus tiesāšanās izdevumus.

Vitālija Reinbaha paskaidrojumi tiesai par Rīgas domes prasības pieteikumu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ir ierosināta civillieta Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret Vitāliju Reinbahu par darba līguma izbeigšanu un tiesāšanās izdevumu piedziņu. Ar šiem paskaidrojumiem atbildētājs lūdz tiesu prasību noraidīt.

Pirms izteikt viedokli par prasības pieteikumā izteiktajiem argumentiem, atbildētājs vērš tiesas uzmanību, ka prasība neatbilst prasības celšanas minimālajām prasībām. Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.punktam, prasības pieteikumā prasītājam ir jānorāda apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Ja prasības pamatu veido Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punkts, tad prasītājam ir pienākums norādīt uz darbinieka izdarītu rīcību, kā arī pievienot pierādījumus, ka rīcība ir izdarīta veicot darbu, un ka šī rīcība ir prettiesiska, kā arī pierādīt to, ka šāda rīcība vispār ir bijusi. Prasības pieteikums ir balstīts uz vispārīgiem apgalvojumiem, kuriem nav pievienoti pierādījumi, kas šos apgalvojumus apstiprina. Lai gan saprātīgas motivācijas un pierādījumu trūkums nav pamats tiesai atteikt pieņemt prasību vai atstāt prasību bez virzības, taču tas ir pamats prasības noraidīšanai.

Otrs būtisks trūkums ir saistīts ar personas tiesībām celt šāda veida prasību un parakstīt prasības pieteikumu. Kā redzams no prasības pieteikuma šajā lietā, tad prasību par Rīgas domes Satiksmes departamenta atbrīvošanu no amata (tieši tādas ir tiešās sekas prasījumam par darba līguma izbeigšanu) ir parakstījis Rīgas domes priekšsēdētājs. Atbilstoši Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.114 ‘Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 13.punktam, Rīgas domes departamenti darbojas saskaņā ar Rīgas domes izdotajiem nolikumiem. Savukārt, Rīgas domes 2006.gada 24.janvāra nolikuma Nr.35 ‘Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” 14.punktam, Satiksmes departamentu vada tā direktors, kuru iecel amatā vai atbrīvo no darba Ripas dome pēc Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ieteikuma. Lietas materiālos nav Rīgas domes lēmuma par atbildētāja kā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora atbrīvošanu no amata, lietā nav pat Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ieteikuma šāda lēmuma pieņemšanai. Kamēr Rīgas dome ar konkrētu lēmumu nav izteikusi gribu atbrīvot atbildētāju no amata, Rīgas domes priekšsēdētājam nav subjektīvo tiesību celt prasību par darba līguma izbeigšanu, tā kā šāds prasījums ir ārpus domes priekšsēdētāja kompetences. Prasībai nav pievienoti dokumenti vai pierādījumi, kas apliecinātu, ka domes priekšsēdētājam ir tiesības vai vismaz pilnvarojums celt šādu prasību. Atbildētāja ieskatā, šis trūkums būtu pamats tiesai atteikt pieņemt prasību Civilprocesa likuma 131.panta pirmās daļas 2.punkta kārtībā, bet tā kā prasība ir pieņemta, tad pastāv pamats tiesvedības izbeigšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta otrajam punktam — prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Prasītāja atsauce uz 2016.gada 16.augusta rīkojumu Nr.336-p, ar kuru atbildētājs tika atstādināts no darba, ir atstājama bez ievērības. Strīds par atstādināšanas rīkojuma tiesiskumu šobrīd atrodas tiesā, turklāt pirmās instances tiesa ar spriedumu to ir atzinusi par prettiesisku. 2016.gada 16.augusta atstādināšanas rīkojumam nav arī citas nozīmes šajā lietā, tā kā rīkojums nesatur nekādu konkrētu informāciju par atbildētāja rīcību, bet satur vispārīgus apsvērumus par “nepilnībām departamenta darba organizēšanā”. Kritiski vērtējama arī prasītāja vēlme atstādināšanas rīkojumu šajā lietā nosaukt par “pārkāpuma dienu”, no kura būtu rēķināms prasības celšanas termiņš. Darba likums nosauc konkrētu brīdi, proti, pārkāpuma izdarīšanas dienu kā atskaites punktu 12 mēnešu noilguma termiņam, kas ir materiāltiesisks prekluzīvs termiņš prasības celšanai tiesā. Prasībā nav norādīts pats pārkāpums, tātad pārkāpuma brīdis nav nosakāms, taču jebkurā gadījumā var teorētiski pieņemt, ka tādam pēc prasītāja domām bija jābūt pirms 2016.gada 16.augusta atstādināšanas rīkojuma. Likumā noteikto 12 mēnešu noilguma termiņu nepārtrauc un nepagarina ne atvaļinājums, ne darbnespējas laiks, ne atstādināšanas laiks. Tā kā prasītājs nav norādījis konkrētu prettiesiskas rīcības brīdi, tad atbildētājam nav iespējams pārliecināties, vai darba devējs ir ievērojis viena mēneša termiņu prasības celšanai, tātad arī šis jautājums ir diskutabls. Pat gadījumā, ja piekrist prasītāja viedoklim, ka pārkāpuma diena ir 2016.gada 16.augusts, tad prasība, kas tiesā saņemta 2017.gada 24.augustā, ir celta pārkāpjot 12 mēnešu noilguma termiņu.

Prasībā tiek izteikts pārmetums, ka “laikā, kad bija jāsākas būvdarbiem — 2016.gada 1 jūnijā” starp Satiksmes departamentu un būvniecības komersantiem tika noslēgta vispārīgā vienošanās (Publisko iepirkumu likuma izpratnē). Nav neviena dokumenta (vismaz lietai tāds nav pievienots), kas pierādītu, ka 2016.gada 1.jūnijā bija jāsākas būvdarbiem Rīgas ielu seguma atjaunošanai. Līdz ar to, nav saprotams, par kāda veida “kavēšanos” būvdarbu uzsākšanai tiek uzsvērts prasībā. Arī apgalvojums, ka satiksmes intensitāte ir vismazākā vasaras periodā, ir prasītāja pieņēmums. Lietas materiālos nav pievienots neviens pētījums, kas noteiktu šī apgalvojuma patiesumu. Atbildētājs piekrīt, ka satiksmes intensitāti varbūtēji ietekmē skolēnu brīvlaiks, kas daļai skolēnu ir gan vasarā, gan rudenī, gan ziemā, gan pavasarī. Taču konkrēti šāds pētījums nav veikts. Atbildētāja ieskatā, satiksmes intensitāte būtiski palielinās pirms darba laika sākuma un pēc darba laika beigām - tas ir galvenais kritērijs satiksmes intensitātes novērtēšanai. Vēl satiksmes intensitāti ietekmē dažādi svētku pasākumi un citi līdzīgi apstākļi. Jebkurā gadījumā, lietas dalībnieku uzskats par satiksmes intensitātes palielināšanās iemesliem un laika periodiem ir tikai apgalvojumu līmenī un nav apstiprināts ar pierādījumiem.

Prasībā Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikuma 8.2.punkts (organizēt satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšanu, projektēšanu un būvniecību atbilstoši parodētajam finansējumam, nodrošināt veikto darbu kvalitātes kontroli) tiek saistīts ar prasītāja apgalvojumu par “ilgstošu vispārīgās vienošanās noslēgšanas kavēšanu”, “novēlotu vienošanās noslēgšanu", “novēloti noslēgtajiem līgumiem vienošanās ietvaros”. Darba devējs nav izskaidrojis, ko nozīmē vispārīgā vienošanās noslēgšana ar ilgstošu kavējumu — vai tā ir diena, mēnesis, gads. Lai kādu darbību varētu apzīmēt kā kavētu, ir jābūt konkrēti noteiktam laika brīdim, kas paredz šīs darbības izpildīšanas brīdi. Lietas materiālos nav pierādījumu, ka vispārīgās vienošanās noslēgšanai būtu noteikts konkrēts datums. Tāpat prasībā nav konkretizēts, kura persona un ar kādu darbību kavēja vispārīgās vienošanās noslēgšanu. Nav pierādījumu, kas apliecina, ka vienošanās ietvaros noslēgtie būvdarbu līgumi atzīstami par nodibinātiem “novēloti”. Prasībā nav atklāts, kā būvdarbu līgumu noslēgšana ietekmēja nolikuma 8.2.punkta pārkāpumu, gluži pretēji - satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšana, projektēšana un būvniecība tika organizēta, darbu kvalitātes kontrole nodrošināta. Pretēju pierādījumu lietā nav.

Prasībai ir pievienotas izdrukas no internēta portāliem. Šie pierādījumi ir atstājami bez ievērības. Ne Darba likuma normās, ne judikatūrā nav paredzēti tieši gadījumi, kad darba līguma izbeigšana būtu pamatojama ar masu informācijas līdzekļu sniegtajām ziņām. Ir vispārzināms fakts, ka masu informācijas līdzekļu mērķis ir piesaistīt sabiedrības uzmanību ne tikai aprakstītajiem apstākļiem, bet arī šo apstākļu interpretācijai. Tādējādi masu informācijas līdzekļiem ir tiesības (un, atsevišķos gadījumos, pat pienākums) aprakstīt un kritizēt jebkuru valsts vai pašvaldības iestādes darbību. Šāda kritika bieži ir subjektīva, kā arī bieži saistīta ar informācijas vai padziļinātas izpētes trūkumu par kritizējamo objektu. Kritika un neapmierinātība par Rīgas ielu un ietvju remonta darbiem gan masu informācijas līdzekļos, gan sociālajos tīklos ir izteikta arī par šogad veiktajiem un vēl joprojām daudzviet nepabeigtajiem remonta darbiem. Ir saprotams, ka ietvju un ielu remonts ir saistīts ar zināmām pārvietošanās neērtībām pilsētas iedzīvotājiem, kā dēļ ir saprotama sabiedrības neapmierinātība un neiecietība. Masu informācijas līdzekļi pielāgojas sabiedrības noskaņojumam un pamatoti vai deklaratīvi veido savu informācijas plūsmu. Taču masu informācijas līdzekļu piedāvātās ziņas pašas par sevi nedrīkst būt patstāvīgs iemesls darba līguma izbeigšanai, tā kā masu informācijas līdzekļi nesatur ne konkrētas un absolūti ticamas ziņas par pārkāpuma notikumu vai pārkāpumā vainojamām personām. Ir saprātīgi uzskatīt, ka ielu atjaunošanas darbi visos gadījumos (gan 2016.gadā, gan 2017.gadā) ir saistīti ar satiksmes ierobežojumiem. Turklāt šie ierobežojumi nevis rada, bet pastiprina esošos sastrēgumus, kuri Rīgas pilsētā noteiktā laika periodā ir ierasta parādība. Salīdzinājumā ar citām Eiropas pilsētām, sastrēgumi Rīgā vērtējami kā nebūtiski (līdz 12 minūtēm papildus ceļā). Argumentējot satiksmes ierobežojumu un sastrēgumu nozīmi prasības pamatošanā, prasītājs nav pierādījis tiešu cēloņsakarību, kur konkrēta atbildētāja rīcība ir radījusi problēmas būvniecības procesā, kas savukārt palielināja sastrēgumu ilgumu.

Arī apgalvojums, “būvuzņēmējiem bija jāmobilizējas un jāstrādā vairākos posmos vienlaicīgi” ir pārāk vispārīgs un nerada pamatu darba līguma izbeigšanai. Nav konstatēts, ka būvuzņēmēji būtu veikuši būvdarbus pretēji projekta dokumentācijai un pārkāpjot būvniecības normatīvo aktu prasības. Vairākos posmos vienlaicīgi veikto darbu pamatā ir ne tikai darbu izpildes termiņi, bet citi kritēriji, kā piemēram, racionāla darbu plānošana, kas zināmām mērā samazina darbu veikšanas kopējās izmaksas. Arī apakšuzņēmēju piesaiste ir plānota, saistīta pretendenta piedāvājumu iepirkumā, visbeidzot tā ir atkarīga no būvuzņēmēja intereses. Pasūtītājam apakšuzņēmēju piesaiste atsevišķi nav jāapmaksā.

Prasībā tiek vienādoti divi atšķirīgas nozīmes un satura jēdzieni — “būvniecības organizācija” un “satiksmes organizācija būvdarbu laikā”. Ja jēdziens “būvniecības organizācija” Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikuma 8.2.punkta izpratnē ir plašs pasākumu kopums, kas vērsts uz pilsētas infrastruktūras objektu uzturēšanu un regulāru atjaunošanu, tad jēdziena “satiksmes organizācija būvdarbu laikā” nozīme ir šaurāka. Satiksmes organizācijas plānošanas uzdevums tiek uzdots projektētājam un iekļaujams projektā. Citos gadījumos būvnieka izstrādātu un apstiprinātu satiksmes organizācijas shēmu ievēro, izpilda un atbild konkrēts būvnieks, kas veic projekta darbus. Satiksmes organizācija, kā projekta sastāvdaļa, attiecas uz vienu konkrētu objektu, kur notiek būvdarbi ar mērķi pagaidu kārtībā regulēt transporta un gājēju plūsmu tikai būvdarbu veikšanas brīdī, ja tas nepieciešams satiksmes drošībai un būvdarbu veikšana citādi nebūtu iespējama. Lietas materiālos nav ne prasībā minēto iedzīvotāju sūdzību, ne arī konkrētu pierādījumu par satiksmes organizācijas projektu pārkāpumiem būvdarbu laikā.

Neatkarīgi no būvuzņēmēju pielīgtā būvdarbu izpildes termiņa, būvdarbu līgumi paredzēja noteiktas darbu izpildes kvalitātes prasības. Būvuzņēmēji par to pastāv civiltiesiska atbildība, atbilstoši noslēgtajiem līgumu noteikumiem. Tā nav uzskatāma par ārkārtēja situācija, kad darbu izpildes garantijas termiņā būvnieks novērš savu darbu izpildes kvalitātes trūkumus. Šeit nav būtiska sakara ar Satiksmes departamenta organizatorisko darbu. Katrā darbu izpildes kvalitātes trūkuma faktā to cēloņi ir atšķirīgi, tātad arī atšķirīgi izvērtējams katrs šis fakts. Tas pats ir sakāms arī par ūdens uztvērējaku sēšanos Brīvības gatvē. Šīs problēmas iemesls nekādā gadījumā nav tieši saistīts ar Satiksmes departamenta darba organizāciju. Turklāt prasībā nav nošķirta “departamenta darbu organizēšanas kvalitāte”, par ko faktiski tiek celta prasība, no būvdarbu izpildes kvalitātes un rezultāta. Prasības motivācijā ir saskatāma zināma pretruna: ja prasītāja ieskatā atbildētāja pārkāpums it kā ir konstatēts 2016.gada 16.augustā, tad nevienu no prasībā minētajiem darbiem nebija paredzēts pabeigt ātrāk par 2016.gada septembri. Atbildētājam nav pieņemams, ka par būvdarbu kvalitāti “pēc darbu pabeigšanas” prasībā tiek izteikti pārmetumi atbildētājam, ja pēc 2016.gada 16.augusta, tātad vēl pirms būvdarbu pabeigšanas, atbildētājs pie saviem darba pienākumiem faktiski nav pielaists.

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzu tiesu prasību noraidīt. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...