Iesaki rakstu: 
Laiks, kad vajadzēja izvērtēt vai, precīzāk sakot, pārvērtēt "Rail Baltica" lietderību, ir jau sen pagājis. Šobrīd ir laiks minimizēt zaudējumus.
Pārvērtēt vajadzēja pirms līguma slēgšanas par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvniecību, kad tika konstatēts, ka stacijas būvniecība būs divas reizes dārgāka, nekā bija ieplānots, un finansējuma nav. Tā vietā atbildīgās amatpersonas ieslēdza "muļķa" režīmu un mauca tālāk.
Ne par kādu ekonomisko "Rail Baltica" projekta lietderību ar pašreizējām plānotajām izmaksām nevar būt ne runas. Tāpēc cenšas par to nerunāt. Savukārt politisku projektu realizācijai trūkst naudas.
Ja nebūs ekonomiskas lietderības, tad būs jāfinansē un mūžīgi jāuztur uz citu jomu rēķina. Visdrīzāk uz Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo projektu rēķina. Var aizmirst par ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā un par auto ceļu kvalitātes uzlabošanu.
"Rail Baltica" ir stipri par lielu Latvijas ekonomikas apmēriem, lai varētu to uzturēt kā politiski nozīmīgu projektu. Tāpēc uzdot jautājumu par projekta turpināšanas lietderību ir loģiski un pareizi.
Pāris vārdu tvaika lokomotīvju aizstāvībai uz salīdzinājumu: "... vilksies tvaika lokomotīves ātrumā?"
Vēl cara laikā 1913. gadā ar tvaika lokomotīvi pie Daugavpils lokomotīvju sērijas S izmēģinājumu laikā esot ticis sasniegts ātruma rekords ap 180 km/h. Tas arī ir šobrīd neoficiālais Baltijas dzelzceļa rekords, lai arī pagājuši jau 113 gadi.
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
