Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir saprotama valdošo partiju nevēlēšanās būtiski mazināt pievienotās vērtības  nodokli pārtikai, jo tas var radīt robu valsts budžetā par vismaz 200 miljoniem eiro, kas nav maza summa, un ar pašreizējiem tēriņiem tiek uzskatīts, ka būtu grūti atrast, kur šos papildu līdzekļus ņemt. Taču brīdī, kad Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem plašais Krievijas tirgus īsti vairs nav pieejams, valstij ir jāpalīdz ražotājiem un pārstrādātājiem, un vienlaikus arī mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai, dodot iespēju ja ne par pārtiku tērēt mazāk, tad vismaz izvēlēties veselīgākus produktus.

Tas, ka PVN pārtikai samazināšana līdz 5% dos pozitīvu efektu visiem, domāju, vairs nav jāpierāda – piemērs ar cenu samazināšanu piena produktiem par 30% uzņēmumam Food Union deva realizācijas pieaugumu par 20%, kas nozīmē tikai to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju tos ikdienā vienkārši nevar atļauties. Statistika ir skarba - patlaban Latvijas iedzīvotāji aptuveni 1/3 savu ienākumu tērē pārtikas iegādei, kamēr Eiropā vidēji pārtikas iegādei atvēlē tikai 13% no saviem ienākumiem.

Lielu daļu no izdevumiem par pārtiku veido tieši nodokļu daļa. Patlaban Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā - atbilstoši Eurostat datiem Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāka PVN likme nekā Latvijā. Turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāk par desmit procentiem, četrās valstīs – Kiprā, Maltā Īrijā un Apvienotajā karalistē - tā vispār ir 0%, kamēr Latvijā tas ir 21%!

PVN samazināšana pārtikai atbalstītu arī Latvijas ražotājus, jo līdzsvarotu mūsu pozīcijas attiecībā pret importu, kas jau tagad Krievijas embargo dēļ ir pārpludinājis Latviju. Protams, nevar noliegt, ka daudzas zemnieku saimniecības darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā un visbiežāk par nodokļu maksājumiem piemirst, un arī Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte ir par vāju, lai kontrolētu visas zemnieku saimniecības, taču visvairāk cieš tie, kas vēlas būt godīgi pret savu valsti. Tā, piemēram, ja uz Latvijas tirgu ar savu produkciju atbrauc kaimiņvalsts zemnieki, viņiem PVN saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav jāmaksā, un tādējādi viņu produkcija jau ir par 21% lētāka. Un pircējam, kas apmeklē mūsu tirgus, nevis iepērkas lielveikalos, šī starpība ir ļoti svarīga, tāpēc nereti tiek izvēlēti kaimiņvalsts produkti.

Uzskatu, ka PVN maksāšana un kases aparātu lietošana tirgos tirdzniecībai ar pārtikas produktiem būtu vispār jāatceļ, tā vietā nosakot saprātīgu tirdzniecības nodevu. Rezultātā importa un vietējo preču pārtikas cenas izlīdzinātos, savukārt mūsu iedzīvotājiem vietējā produkcija kļūtu pieejamāka. Jāatzīmē, ka arī Igaunijas un Lietuvas tirgos kases aprāti pārtikas preču tirdzniecībai nav nepieciešami un jaunas  nodevas ieviešana PVN un kases aparātu vietā izlīdzinātu visiem tirdzniecības apstākļus Latvijas tirgos, samazinātu maksājumus un vienkāršotu iekasēšanu, jo jāatzīst, ka daļa nodokļus maksāt izvairās - pašreizējā VID kapacitāte tos pat īpaši neaizskar.

Patlaban vairāk nekā 13,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju iniciatīva samazināt PVN pārtikai ar portāla Manabalss.lv starpniecību ir iesniegta Saeimā, diemžēl Finanšu ministrija ir jau paudusi savu negatavo nostāju pret to. Ticamāk, ka pašreizējais Saeimas sastāvs to nespēs izskatīt un pieņemt, jo jūnijā Saeima nolēma uzdot valdībai līdz gada beigām izvērtēt iespējas samazināt PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Diemžēl no pārtikas mūsu valsts iedzīvotāji nevar atteikties, tiesa, var lietot neveselīgākus un lētākus produktus – gadījums ar piena produktu cenu samazinājumu uzskatāmi pierādīja, ka iedzīvotāji labprāt tos patērētu, ja vien varētu atļauties, un PVN likmes samazināšana pārtikai to var nodrošināt. Savukārt papildu patēriņš radīs labvēlīgu fiskālo efektu – Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji varēs pārdzīvot šo smago posmu, būs vairāk naudas nodokļu ieņēmumu veidā un Latvijas iedzīvotājiem būs darbs.

Jāatceras, kas mums valstī ir svarīgāks – vesela un maksātspējīga sabiedrība vai arī valsts kases piepildīšana ierēdņu algu nodrošināšanai? Valdības bieži ar vieglu roku mētājas ar daudziem desmitiem miljoniem eiro, kam vispār nav saprotama jēga, taču, tiklīdz runa ir par sabiedrības interesēm, pēkšņi sākas augsta moralizēšana par budžeta spiedīgo stāvokli. Jāatceras, ka valsts nav tikai tās budžets, jebkurai valstij ir arī sociālā dimensija, kas liek darīt arī ekonomiski neizdevīgo. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...