Iesaki rakstu: 
Pašlaik Krievijā notiek daudzi un dažādi notikumi. Protams, viens no apspriestākajiem – Navaļnija apcietināšana un nosacītā soda termiņa aizstāšana ar reālu brīvības atņemšanu. Šoreiz man nebūs stāsts ne par Krievijas tiesvedības īpatnībām, ne arī par to, ka visticamāk starptautiskā sabiedrība apspriedīs jautājumus par jaunu sankciju piemērošanu1. Vairāk par tendenci, ka Putina Krievija pati visnotaļ mērķtiecīgi dodas sava veida pašizolācijas virzienā.
Jā, nepārklausījāties: par to, ka Krievija, respektīvi – Putins strauji dodas pašizolācijas virzienā. Vispār, ja tā paņem – loģika tur ir. Faktiski Putins savu varu var saglabāt tikai tādā gadījumā, ja Krieviju izolēs no visas pasaules. Tiesa, šajā brīdī mēs varam būt liecinieki centieniem izveidot vēl vienu Ziemeļkorejas variantu. Ehh, žēl krievu tautas.
Protams, ja tagad kāds gaida, ka būs kāds raksta gals vai dokuments, kurā Putins ir devis rīkojumus uzsāk pašizolāciju, tad veltīgi – šādu raksta gala vai dokumentu tieši neatradīsiet, bet tas nenozīmē, ka tas tā nenotiek.
Tātad sāksim secīgi. Kas nodrošina noslēgta, izolēta režīma pastāvēšanu? Principā tas stāv uz trim ziloņiem, un tie ir – armija, iekšējie spēki (tajā skaitā kā spēka resora, tā likumdevēja) un aģitācija/propaganda.
Par Putina paziņojumiem bruņojuma jomā jau runāts gana. Ja kopumā bruņojumu var iedalīt kā aizsargājošā, tā uzbrūkošā, tad Putina Krievija savu aizsardzības doktrīnu veido uz uzbrūkošā bruņojuma rēķina. Līdz ar to viens no lielākajiem šī brīža Krievijas uzdevumiem ir nodrošināt vai vismaz radīt šķietamu ilūziju, ka Krievijas bruņotie spēki ir kaujasspējīgi visplašākajā dimensijā.
Tiesa, nevar noslēpt, ka armijas nodrošināšana kaut ar kaut ko ievērojami pasliktina vienkāršās tautas stāvokli, bet vai tas Putinu uztrauc? Nedomāju. Te varētu skatīt analoģijas kā ar PSRS bruņošanos 40. gadu sākumā, tā arī ar aukstā kara posmu, kad PSRS iedzīvotāji slīka trūkumā, bet visi finanšu līdzekļi tika novirzīti bruņojumam un tam, lai no laimīgās PSRS neviens nevarētu brīvi izbraukt.
Runājot par iekšējiem spēkiem, tad, kā minēju, tie sadalāmi divos segmentos – iekšējās spēku struktūras – policija un likumdevējs. Ja runājam par policiju, tad, vērojot, ar kādu degsmi tiek “apstrādāti” protestētāji, Putins var nesatraukties tieši tāpat kā Lukašenko Baltkrievijā. Spēka resori pagaidām ir lojāli. Tomēr te Putinam vajadzētu atcerēties vēsturi. Šo saku, domādams par visiem spēka resoriem un armiju, jo visos Krievijas izšķirošajos notikumos armijnieki vai policija/milicija ir nostājušies tautas pusē.
Nākamā segmenta – likumdevēja jautājumā Putins var justies visdrošāk. Pašlaik Krievijas Domē no 441 deputāta 335 ir no partijas “Vienotā Krievija”. Tiem, kuri nezina, paskaidroju, ka Krievija ir viena no unikālajām valstīm, kur sākumā kāda persona kļuva par prezidentu, bet partija tiek izveidota pēc tam. Turklāt partijas parasti tiek veidotas noteiktu mērķu, “ideālu” sasniegšanai neatkarīgi no tādi, kādi tām līderi, savukārt “Vienotā Krievija” tika speciāli izveidota, lai atbalstītu Putinu un partijas statūtos ir ierakstīts, ka tās mērķis ir atbalstīt prezidentu.2 Līdz ar to likumdevēju līmenī viss notiksies tieši tā, kā vēlas Putins. Tamdēļ Krievijā likumdevēja vara ir visnotaļ nosacīta. Drīzāk tā vairāk kalpo kā demokrātijas imitācija, akceptējot un izdarot visu, ko pasaka un vēlas Putins.
Piemēram, tiek izskatīts likumprojekts par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, ar kuriem paredzēta atbildība (brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem) par Otrā pasaules kara faktu falsifikāciju.3 Pašsaprotams, ka par falsifikāciju tiek uzskatīts jebkas, kas neatbilst Putina skatījumam. Cits piemērs, Putins palūdzis domei pieņemt likumu, kurš aizliedz salīdzināt nacistisko Vāciju ar PSRS4 Vai kādam ir mazākās šaubas, ka Putina lūgums netiks izpildīts?
Visbeidzot, visi redz, ka sakarā ar Krievijas rīcībām tai un tās amatpersonām tiek piemērotas sankcijas. Kā jūs domājat, Krievija un amatpersonas cenšas saprast, kas izdarīts ne tā un kas labojams, lai dzīvotu draudzīgi? Hā, protams, ka ne, tā vietā Krievijas Domē tiek piedāvāts pieņemt likumu, paredzot kriminālatbildību tām personām, kuras izteiksies par sankciju piemērošanu pret Krieviju5. Līdz ar to, piemēram, ja jebkura pasaules valsts amatpersona vai vienkāršs iedzīvotājs publiski izteiksies, ka Krievijas vai kādas tās amatpersonas rīcības dēļ ir nepieciešams vai vajadzīgs noteikt sankcijas, - varēs dabūt Krievijā kriminālatbildību. Forši, ne tā? Labi, bet raksta mērķis bija runāt ne jau par Krievijas tiesiskuma izpratni, bet gan par to, ka likumdevēji akli dara to, ko vēlas Putins.
Skatām pēdējo elementu – aģitāciju/propagandu. Lai jebkura aģitācija/propaganda būtu efektīva, ir nepieciešams to paust pēc iespējas plašākā apjomā, turklāt cenšoties izdarīt visu, lai netiktu pausti pretēji viedokļi. Turklāt, jo agrākā cilvēka jaunībā viņam sāks nepārtraukti skaidrot kas ir pareizi un kas ne, kaut arī tā nebūtu, tik laika jautājums, kad cilvēks tam noticēs.
Savulaik PSRS laikos skolās bija politinformācijas stundas, kurās bērniem jau no mazotnes klāstīja to, ko vēlējas partijas vadoņi. Putins jau vairākas reizes ir teicis, ka vēlētos atgriezt PSRS. Teritoriāli pilnā apjomā tas viņam vairs nav iespējams, bet tajā teritorijā, kura ir, iepriekšējo režīmu un sistēmu gan var. Tamdēļ arī šajā jautājumā divritenis nebija jāizdomā, tik jāpaņem jau agrāk darītais.
Reaģējot uz skolēnu un studentu aktīvo iesaistīšanos protestos pret opozicionāra Alekseja Navaļnija apcietināšanu, Krievijas skolās tiks ieviests īpašs audzinātāja padomdevēja postenis, šādi cenšoties šo tendenci apslāpēt. Prezidenta administrācijai tuvs avots sacījis, ka protestu tēma un jauniešu piedalīšanās protestos apspriesta "visaugstākajā līmenī" un administrācijas iekšpolitiskais bloks nolēmis aktivizēt "visus esošos projektus saistībā ar šo tēmu".6 Līdz ar to šis segments pārklāts – no pirmās klases līdz augstskolas pēdējam solam jauniešiem dienu dienā klāstīs, cik Putins labs, cik Krievija laba, draudzīga un jauka un cik aiz tās robežām slikti. Nu gluži kā PSRS laikos.
Kā ir ar vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību Krievijā, daudzi jau zina – ideāli. Tādas nav. Ja runājam par vārda brīvību, tad Krievija 2020.gadā ieņēma 149. vietu no 180 valstīm. Jāatzīmē, ka 180. vietu ieņem Ziemeļkoreja.7
Līdz ar to pārsvarā darbojas valsts propagandas un aģitācijas kanāli. Bet te ir neliels šķērslis – internets. To var kaut kā kontrolēt, bet – pilnībā ne. Tad nu kāds varētu būt variants? Pilnīga taisnība tiem, kuri iedomājās – atslēgt internetu. Te nu varētu domāt, ka tas nav iespējams, bet atbildi uz šo jautājumu jau ir sniedzis Dmitrijs Medvedevs: Krievija ir likumiski un tehnoloģiski gatava atslēgties no globālā tīmekļa, ja nepieciešams8
Nu tā, skatot visu iepriekš minēto, kas mums sanāk? Pirmkārt, Putins ir parūpējies, lai armija kalpotu kā atturošais elements, turklāt nevis aizsardzības, bet gan uzbrukuma potenciāla dēļ. Pat ja tā īsti nav, tad lai vismaz pārējie tā domātu.
Otrkārt, valstī ir lieli policijas spēki, kuri ir lojāli, vismaz pagaidām, Putinam. Likumdevēji dara visu, ko pasaka Putins.
Dominē tikai Putinam lojāla informācija, ja kāds mēģina paust ko citādāku – to ātri apslāpē. Lai vieglāk būtu vēlāk – sāksim jauniešus apstrādāt pēc iespējas ātrāk un noteiktā virzienā. Ir traucējošais apstāklis – internets. Nav problēma, viss jau izdarīts, lai to atslēgtu.
Piekritīsiet, visu iepriekš minēto nevar tā netīšām sadarīt. Uz šādu rezultātu jāvirzās mērķtiecīgi, un visu šo darbību kopums neizbēgami noved pie valsts pašizolācijas. Tiek nogriezts viss, kas nāk no āra vai var ietekmēt iekšējos procesus. Vai Putinam tas vajadzīgs un izdevīgi? Teikšu, ka jā. Viņš ļoti labi redz, kas var notikt, ja režīms nav noslēgts. Visbeidzot, Putina Krievijai un Ziemeļkorejai jau tā daudz līdzību. Izskatās, ka Putins tik padarīs šīs līdzības vēl izteiktākas.
1 https://www.tvnet.lv/7171430/vacija-bridina-krieviju-par-es-sankcijam-navalnija-ieslodzisanas-del
3 https://www.mskagency.ru/materials/3007263
4 https://www.bbc.com/russian/news-55803253
5 https://ria.ru/20210201/sanktsii-1595523550.html
6 https://www.apollo.lv/7171110/reagejot-uz-nesenajiem-nemieriem-krievijas-skolas-ar-jauniesiem-runas-par-protestiem
7 https://rsf.org/en/ranking_table
8 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-ir-gatava-atslegties-no-interneta-pazino-medvedevs.d?id=52892933
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
