Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Es neesmu nedz prasījis slēgt šādu līgumu, ne slēdzis līgumu, ne piedalījies lemšanā par līgumu,” – šādi Rīgas brīvostas valdē Ekonomikas ministrijas virzītais Olafs Pulks taisnojas saistībā ar to, ka viņa dēls trenējas brīvostas sponsorētā sporta skolā, kuras valdes loceklis ir arī pats politiķis. Pietiek rīcībā nonākuši Pulka skaidrojumi partijas biedriem, ko šodien, saglabājot oriģinālo rakstību, publicējam pilnībā: politiķis nekādu problēmu šajā situācijā nesaskatot, - viņu vienkārši apmētājot ar dubļiem.

„Par kādu reklāmas līgumu, kas iespējams ļaus izaugt nākamajam Kasparam Gorkšam, kurš , starp citu, ir trenera Jura Docenko audzēknis.

Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi reklāmas izvietošanas līgumu ar biedrību Jura Docenko futbola skola „Alberts”. Skolu, kurā trenējas 300 puiši vecumā no četriem līdz 18 gadiem. Skolu, kas ir viena no dažām Rīgā, kur treniņi notiek latviešu valodā. Skolu, kur par visām izmaksām jāmaksā vecākiem. Skolu, kur izmaksas par treniņiem ziemas mēnesī Olimpiskajā sporta centrā sasniedz 1 500 latus. Skolu, ko izveidojuši bērnu vecāki un treneri un kuras valdē bez atlīdzības darbojos arī es.

Vajadzētu taču priecāties, ka bērni sporto, neblandās pa ielām. Nē, prieka nav – Rīgas brīvostas valdes loceklis ir Olafs Pulks. Tātad ir interešu konflikts! Noteikti ir, nosaka, pētnieks, kurš sastapts uz ielas. Kā izpaužas konflikts - to viņš nepaskaidro, bet zina, ka jājautā KNAB. Kas tur ko jautāt, ja pats tikko visai Latvijai paziņojis, ka ir interešu konflikts! Interesanti, vai interešu konfliktā atrodas arī tāda amatpersona, kura rosinājusi bezmaksas braukšanu pensionāriem, ja to izmanto arī viņa vecāki?

Es neesmu nedz prasījis slēgt šādu līgumu, ne slēdzis līgumu, ne piedalījies lemšanā par līgumu. Pieņemot Rīgas brīvostas pārvaldes budžetu šāds līgums nekur neparādās. (bet kuru šādas lietas interesē?)

Biedrības direktors (tas neesmu es) ir vērsies ar sadarbības aicinājumu vairākos uzņēmumos un Rīgas brīvostas pārvalde ir atsaukusies šim aicinājumam. Tas ir abpusēji izdevīgs līgums, kur Rīgas brīvosta pērk reklāmas pakalpojumus, saņemot iespēju izvietot savu reklāmu.

Aicinu tomēr žurnālistus strādāt profesionāli - sponsorēšana un reklāma nav viens un tas pats. Kāda TV pat te ir saskatījusi izklaidi! Vai tiešām objektivitāte un faktu atbilstība patiesībai Latvijas žurnālistikai nemaz nerūp?

Es esmu politiķis, kurus jau ir pierasts Latvijā „apmētāt ar dubļiem,” bet tas, ka šādos „polituzbrukumos” ir iesaistīti nepilngadīgi bērni, tas gan godu nedara. Ne es, ne kāds no manas ģimenes nav guvis nekādu labumu no šī reklāmas līguma.

Veselības budžetā nauda trūkst, policistiem mazs atalgojums. Šādas ziņas šķiet nekad nepazudīs no TV ekrāniem Latvijā. Citās valstīs bērni sporto un neslimo, sporto un „nenonāk uz ielas”. Latvijā?

Un tas nav jautājums tikai man...

Olafs Pulks.”

Kā jau ziņots, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts par izskanējušo informāciju pieprasīs no Pulka paskaidrojumus, lūdzot izvērtēt iespējamā interešu konflikta riskus, kā arī sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā brīvostas mārketinga budžeta veidošanā un apstiprināšanā tiek novērsti iespējami interešu konflikti. Tāpat ministrs lūgs paskaidrojumus, vai, apstiprinot Rīgas brīvostas mārketinga budžetu valdē, Pulks bija informējis pārējos valdes locekļus, ka līdzekļi paredzēti arī viņa vadītajai futbola skolai. Šos faktus izvērtēs arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Pietiek jau ziņoja, ka tieši cik lielas summas Rīgas brīvosta maksā par reklamēšanos bērnu un pusaudžu futbola spēļu laikā, kurās piedalās futbola skolas Alberts audzēkņi, Pulks, lai gan šīs skolas valdes priekšsēdētājs, no galvas nespēja pateikt, bet pieļāva, ka tie ir daži tūkstoši latu, „padsmit tūkstoši noteikti nē”. Tāpat viņš nezinot, cik sen šādus reklāmas līgumus ar futbola skolu slēdz brīvosta. Par Rīgas brīvostas valdes locekli Pulks kļuva 2009. gadā, kad viņu šim amatam drīz pēc Valda Dombrovska pirmās valdības apstiprināšanas izvirzīja toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Neskaidrības rada Lursoft datubāzē pieejamajos futbola skolas Alberts finanšu pārskatos par 2009. un 2010. gadu. Tajos nav atšifrēti ieņēmumi no reklāmas līgumiem. Kā ieņēmumi no saimnieciskās darbības norādīti vien daži simti latu. Būtiskākie ieņēmumi aptuveni 5 000 latu robežās norādīti no saņemtajiem ziedojumiem. Tomēr divos pēdējos finanšu pārskatos starp uzņēmumiem, kas ziedojuši futbola skolai Alberts, Rīgas brīvostas pārvalde nav norādīta. Kā futbola skolas juridiskā adrese Lursoft norādīts Pulka dzīvoklis Ģertrūdes ielā.

Pulks izvairās pamatot, vai pie šāda reklāmas līguma futbola skola būtu tikusi arī, ja viņš nebūtu brīvostas valdē: „Nezinu, es uz tādu jautājumu nevaru atbildēt.” Pulks arī uzsver, ka Albertā sporto ne tikai viņa dēls, bet vēl vismaz pāris simtu bērnu un pusaudžu. „Ja jau valsts mūs, sporta klubus, atbalstītu, tad jau nevajadzētu par to runāt, bet tas viss pašlaik ir uz vecāku pleciem, tādēļ katrs santīms, kas nāk papildus, ir jauniešiem un bērniem vajadzīgs, līdz ar to nevajag papildus algot policistus, lai nāk un sargā, jo ko tad jaunieši citu darīs, ja viņi nesportos?”

Rīgas brīvostas valde formāli nelemj par konkrētu reklamēšanās līgumu slēgšanu. Tomēr valde ir tā, kas apstiprina Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova virzīto budžetu, kurā mārketinga izdevumiem – reklāmai un reprezentācijai – brīvosta gadā iztērē aptuveni pusotru miljonu latu. Pulks neuzskata, ka atrastos interešu konfliktā, jo atalgojumu par valdes priekšsēdētāja amatu sporta skolā Alberts viņš nesaņemot. Organizācijas statūti gan paredz arī iespēju izmaksāt valdes locekļiem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksas kārtību nosaka ar biedru sapulces lēmumu.

Reklamēšanās līgumu slēgšana ar sporta klubiem, kas saistīti ar politiski pietuvinātām personām, ir ierasts veids, kā nauda no valsts un pašvaldību uzņēmumiem aizplūst pie vajadzīgajiem cilvēkiem. Šādiem līgumiem, pamatojoties uz komerciāla rakstura saturu, parasti tiek piešķirts konfidencialitātes statuss, un sabiedrība par tiem neuzzina.

TV3 raidījums Nekā personīga pirms dažām nedēļām sižetā par mehānismiem, ar kuru palīdzību Loginovs, iespējams, panāk partiju virzīto valdes locekļu lojalitāti sev, ziņoja par vairāku amatpersonu radinieku iekārtošanu darbā un dārgu ārzemju semināru apmaksāšanu. Par Pulku tika ziņots, ka viņam brīvostas pārvalde nesen sagādājusi jaunu portatīvo datoru un mobilo tālruni.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...