Iesaki rakstu: 
Pēc kārtējās pašnāvības Rīgas Centrālcietumā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte nespēj atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar saviem solījumiem par situācijas uzlabošanu cietumos, ko viņš devis tieslietu ministram Jānim Bordānam.
Pietiek jau informējis, ka kopš pagājušās ceturtdienas Ieslodzījuma vietu pārvalde bija mēģinājusi noslēpt faktu, ka naktī no 20. uz 21. februāri Centrālcietuma specbloka 430. kamerā pakāries 1964. gadā dzimušais pedofils Aigars K., kurš apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā pēc Bauskas rajona tiesas lēmuma atradās no 2012.gada vasaras vidus. Viņš tika turēts aizdomās par mazgadīgā izvarošanu un jau iepriekš vairākkārt bijis tiesāts par līdzīgām noziedzīgām darbībām.
Tikai pēc tam, kad Puķīte un Rīgas Centrālcietuma vadība pirmdien saņēma Pietiek informācijas pieprasījumu par apcietinātā nāvi, Ieslodzījuma vietu pārvalde bija spiesta atklāt, ka „21. februārī Rīgas Centrālcietumā pakāries dzimumnoziedznieks”.
Taču arī tad Puķīte un cietuma administrācija mēģināja noslēpt to, ka ieslodzītā nāve lielā mērā bijusi iespējama tikai amatpersonu nolaidības dēļ. Aigars K. ticis ievietots divvietīgā kamerā, turklāt pašnāvības laikā viņš cietuma kamerā atradies viens, jo kameras biedrs bija nosūtīts uzlabot veselības stāvokli uz Olaines cietuma slimnīcu.
Tieslietu ministrija apliecina – Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība jau pēc notikušā informējusi tieslietu ministru Jāni Bordānu, ka „pēc notikumu pārbaudes viņu rīcībā nav nonākuši tādi fakti, kas varētu apstiprināt, ka Aigaram K., atrodoties Centrālcietumā, Valsts policijā, tiesas vai prokuratūras iestādēs, iepriekš būtu bijuši fiksēti suicīda mēģinājumi”.
Taču vairāki Centrālcietuma ieslodzītie ir apliecinājuši, ka viņi visi zinājuši – Aigars K. pēdējos mēnešos, atrodoties iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, vairākkārt mēģinājis izdarīt pašnāvību. Viņuprāt, tas bijis jāzina cietuma administrācijai un arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadībai, bet, ja tā to nav zinājusi vai nav ņēmusi šīs ziņas vērā, šī būtu vērtējama kā klaja nolaidība.
Puķīte tieslietu ministram pēc notikušā kārtējo reizi solījis, ka, „pildot savus tiešos dienesta pienākumus, viņa pakļautībā esošie pārvaldes darbinieki turpmāk vēl rūpīgāk veiks katra ieslodzītā personības izvērtējumu, analizēs ieslodzīto psiholoģisko stāvokli un īstenos situācijai atbilstošus drošības un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izolāciju un garantētu personu drošību apcietinājuma un sodu izpildes laikā”.
Taču otrdien Puķīte nespēja atbildēt ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem par solījumiem, kuriem līdzīgus viņš devis jau iepriekš. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks nespēja paskaidrot ne to, kā tieši pārvaldes darbinieki turpmāk „vēl rūpīgāk veiks katra ieslodzītā personības izvērtējumu”, ne to, kāpēc gan līdz šim nav darīts nekas no viņa tagad solītā – ka pārvaldes darbinieki „analizēs ieslodzīto psiholoģisko stāvokli” un „īstenos situācijai atbilstošus drošības un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izolāciju un garantētu personu drošību apcietinājuma un sodu izpildes laikā”
Bordāns, reaģējot uz pašnāvību skaita pieaugumu ieslodzījumu vietās, jau pagājušā gada oktobrī lūdza Puķītem nekavējoties rīkoties un iesniegt konkrētus priekšlikumus situācijas normalizēšanai. Cik zināms Pietiek, Puķīte konkrētus pasākumus tā arī nav veicis.
Arī otrdien Puķīte nespēja Pietiek paskaidrot, kad tieši viņš tieslietu ministram iesniegs solītos „konkrētus priekšlikumus situācijas normalizēšanai, nepieļaujot pašnāvību iespēju soda izpildes laikā, akcentējot nepieciešamību izvērtēt ieslodzīto personu pašnāvību riska pakāpi un īpaši ieviest pasākumus efektīvākai ieslodzīto ar pašnāvības riskiem uzraudzībai”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
