Iesaki rakstu: 
Saeima (lasi – pučistu grupa) 12. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, nosakot, ka nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem Saeimas deputātiem no 15. novembra liegts piedalīties parlamenta darbā.
Sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka nevakcinēti tautas kalpi nedrīkstēs piedalīties klātienes sēdēs, taču tirāniem politiskā apetīte rodas ēdot, un liegumu noteica arī attālinātai dalībai sēdēs. Sazvērnieku koalīcijai – A/P!, JV, JKP un NA – pieslējās arī Saskaņas spice (saprotot, ka nepotēto krievvalodīgo elektorātu pārtver konkurenti) un ārpusfrakciju “pabiras”. Jāpiezīmē, ka šāda regulējuma pagaidām nav nevienā ES dalībvalstī.
Ņemot vērā, ka ievēlētiem tautas priekšstāvjiem ir atņemtas balsstiesības, no šī brīža demokrātija Latvijā vairs nepastāv, ir likvidēts parlamentārisms un diskreditētas vēlēšanas (prognozēju liegumu nepotētajiem balotēties vai pat apmeklēt vēlēšanu iecirkni). Valstī ir noticis apvērsums, kuru veikusi valdošā kliķe, apzinoties, ka nākamajās vēlēšanās vakcīndīleriem nekas nespīd un uzvarēs partijas, kas deklarēs obligātās vakcinācijas un segregācijas atcelšanu.
Loģiski, ka šajās listēs plānoti arī neinjicēti deputātu kandidāti. Tāpēc tagad nepotētiem jeb veseliem cilvēkiem ir liegta dalība aktīvajā politikā. No politiskās dzīves ir izslēgti visi, kas fiziski nav apliecinājuši lojalitāti (lasi – aizlienējuši savu veselību un dzīvību) farmācijas kompānijām un aiz tām stāvošajiem civilizācijas atiestatītājiem.
Atļaušos pāris padomus opozīcijas politiķiem. Pirmais skar organizatorisko plāksni. Hunta, pa brīžam “uzmetot” vai “upurējot” kādu savējo, tomēr darbojas vienoti. Es rekomendēju opozicionāriem pārvarēt savstarpējo nepatiku un izveidot sava veida koordinācijas padomi, kur sanāktu kopā līderi, aiz kuriem atrodas aktīvu cilvēku, finanšu vai citi resursi. Krēslus dalīsiet pēcāk, it īpaši, ja pašreiz balsošana Saeimā spīd tikai tiem, kas “uzsēdinās sevi uz adatas”.
Otrais priekšlikums – papildināt politisko cīņas metožu arsenālu. Organizēt masu protestus ir apsveicami, taču, ja “jampadracis” beidzas ar čiku, tas vieš ļaudīs vilšanos un apātiju. Manuprāt, efektīva būtu ielaušanās to komforta zonā, kas savos augstajos krēslos šobrīd jūtas droši. Politiskie aktīvisti ar draugu grupu var, piemēram, doties ciemos pie deputātiem un ministriem, patērzēt “intīmā” atmosfērā vai “tusēt” pie restorāna, teātra, operas, veikala vai cita iestādījuma, kuru kangari apmeklē.
Pučisti ir sabradājuši tiesiskumu valstī un lieguši veselajiem pilsoņiem likumīgi nomainīt varu Latvijā. Nekādas empātijas pret varmākām, kas sagrābuši varu! Uzurpatori pa labam valdīšanu neatdos. Ikviens, kas kaitēs huntai kopumā vai pučistiem personāli, manā uztverē ir varonis. Tikai tad, kad varneši sāks baidīties no savas tautas vairāk, nekā no globālajiem saimniekiem, netaisnība ies mazumā.
P.S. Likumdevēji-pučisti pat nezina ar ko atšķiras vārdu „papildu” un „papildus” lietojums. Vārdu „papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem, piemēram, „papildu līdzekļi” vai „papildu prasības”. Savukārt vārds „papildus” ir apstākļa vārds, kas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu, piemēram, „jāstrādā papildus”. Lai vieglāk atcerētos šo vārdu lietojuma nianses, jāielāgo teikums: „Papildus darīt papildu darbu.”
Video - ŠEIT.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.