Publisks aicinājums nepalikt pasīva vērotāja lomā apstākļos, kad tiek iznīcināts Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums

Rīgas domes lēmums ir tikai kārtējais atsevišķu politikāņu vandālisma akts, kurš notiek Krievijas sāktā kara pret Ukrainu gaisotnē. Līdz ar padomju režīmu slavinošo objektu nojaukšanu visā Latvijas teritorijā kā politizēts vilnis nu seko uzbrukumi mūsu kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Ir nepieņemami, ka šajā pieminekļu iznīcināšanas karagājienā tiek primitīvi un ideoloģiski trafareti iznīcinātas mūsu latviešu tautas kultūras un rakstniecības vēstures liecības.

Šis process jau sāk atgādināt Ķīnas ’’kultūras revolūciju’’  pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad histēriskajā ’’tīrīšanas’’ kampaņā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas un klosteri. Ir acīmredzams, ka notiekošais ir saistāms ar atsevišķu politisku spēku vēlmi ’’sapelnīt’’ politiskas ’’dividendes’’ kārtējām vēlēšanām.

Latvijas un latviešu tautas vēsture ir skarba un pretrunu plosīta. Kā argumentācija tiek izmantoti Upīša biogrāfijas fakti, ka viņš ir bijis kolaboracionists – PSRS Sociālistiskā Darba varonis, ieņēmis LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētaja vietnieka amatu,[1] kā arī  īstenojis 1940. gada okupāciju. Protams, ka tā ir patiesība, taču, virspusēji politiķiem par pamatu ņemot šādus kritērijus, mums būtu vispār jāvērtē vēl citu sabiedrībā zināmu personu piemiņas vietas un attieksme pret šīm personām.

Vai tiešām tagad Kārļa Ulmaņa ilūzijās balstītā rīcība 1940. gada vasarā un viņa paraksti uz okupācijas varas dokumentiem pārvelk treknu svītru viņa tik nozīmīgajam ieguldījumam Latvijas valsts izveidē? Padomju laika vēstures grāmatās kā revolucionāro ideju pamatlicējs A. Upīts minēts līdzās Rainim, latviešu strēlnieki dalījās ’’sarkanajos’’ un ’’baltajos’’, - vai tāpēc mums būtu jābojā arī Raiņa un Strēlnieku pieminekļi?!

A. Upīša pieminekļa pakājē pie Kongresu nama notika plaši tautas mītiņi par Latvijas neatkarību, un šajās tautas manifestācijās Upīša pieminekļa pakājē gūla ziedi. Upīts joprojām ir nozīmīgs ievērojamai sabiedrības daļai, un tas saistās ar viņa pozitīvo pienesumu. Viņš ir ražīgākais latviešu rakstnieks, dramaturgs, publicists, izcils literatūrkritiķis, nozīmīgs mūsu literārās valodas bagātinātājs. Tieši pateicoties viņa mantojumam, latviskumu bija iespējams kopt arī padomju gadu darbības laikā. Padarīt viņu par monstru, padomju varas gadu noziedznieku, tas neatbilst vēsturiskajai patiesībai un neiztur kritiku.

Šādi politiski lēmumi, arī Rīgas domes ieplānotā A. Upīša pieminekļa publiskā sabojāšana, vedina domāt, ka patiesais mērķis ir sabiedrības un tautas šķelšana, nevis vienošana. Tā ir pilsoniskās sabiedrības iekšēja destabilizēšana. Civilizētā sabiedrībā rūpes par kultūrvēsturisko mantojumu nozīmē tā saglabāšanu oriģinālā veidolā. Šis Rīgas domes lēmums ir bezprecedenta gadījums, kad tiek nolemts nevis sakopt, restaurēt, pārvietot, noglabāt vai atdot dāvinātājiem kādu kultūrvēsturisku pieminekli, bet to neatgriezeniski sabojāt un sabojātā veidā izstādīt publiski.

Visos laikos, visās kultūrās ir bijušas vēsturiski nozīmīgas personības ar dažādām ideoloģiskām pārliecībām. Jāatgādina, ka  A. Upīša pieminekļa aizstāvju atklātajā vēstulē, ko pērn parakstīja ap trīsdesmit plaši pazīstami muzeju darbinieki, vēsturnieki, literatūrzinātnieki, ir norādīts, ka ’’valsts arhīvos nav atrodami dokumentāri pierādījumi, ka Andrejs Upīts būtu atbildīgs tieši par politiskām represijām – nedz 1919. gadā, kad nepilnus piecus mēnešus rakstnieks atradās politiskā amatā, nedz pēc 1940. gada. Pat 1919. gadā pildot Padomju Latvijas Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītāja pienākumus, Upīša politika ir vērsta uz kultūru, nevis citiem jautājumiem, kas skartu laikabiedru represēšanu, un šis fakts mūsdienās publiskā telpā bieži tiek apšaubīts bez jebkāda dokumentāra pamatojuma”.

Iemeslus mākslas darbu un nozīmīgu cilvēku piemiņai veltītu oriģināldarbu bojāšanai var piemeklēt jebkurš, bet tas nav pieļaujami tādā sabiedrībā, kas ciena savu vēsturi un kultūru. Precedents ar Andreja Upīša pieminekļa plānoto sazāģēšanu, mūsuprāt, ir zīme, ka šai histērijai ir jādara vienreiz gals. Ja tiks pieļauta Upīša pieminekļa demontāža, tad nebūs nekādu šķēršļu drīzā nākotnē pievērsties arī citiem Latvijas kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, lai tos iznīcinātu.

Politiskās varas aizsegā kādiem cilvēkiem piesavināties autorību un, izmantojot deputāta statusu, pielemt sev honorāru no budžeta naudas par pieminekļu bojāšanu nav pieļaujami tiesiskā valstī. Pieminekļi pieder tautai, nevis saujiņai Rīgas domnieku. Jāpiebilst, ka Rīgas domes lēmums liecina arī par rupju autortiesiskā mantojuma pārkāpumu, gan par interešu konfliktu vēlmē nopelnīt, jo plānotais pieminekļa sazāģētājs, resp., sabojātājs ir viens no pašreizējiem Rīgas domes deputātiem Ivars Drulle.

Aicinām Jūs, izmantojot savu ietekmi un publisko autoritāti, darīt visu iespējamo, lai novērstu šāda Rīgas domes lēmuma realizāciju.

* Zane Jančevska, aktrise, dziedātāja

Silvija Silava, mūziķe

Ringolds Balodis, Dr. iur., LU profesors

Viesturs Vecgrāvis, Dr. philol., literatūrzinātnieks

Juris Helds, dzejnieks, dramaturgs

Agita Draguna, dramaturģe, dzejniece, rakstniece

Aigars Grāvers, mūziķis

Arvīds Ulme, dzejnieks, VAK prezidents

Diāna Ulme, māksliniece, pedagoģe

Guntis Grūbe, bij. AP deputāts

Antra Mieze, filoloģe, socioloģe

Horens Stalbe, multimākslinieks

Brigita Kabuce, pedagoģe, tulkotāja

Līga Krapāne, mediju jomas speciāliste

Kārlis Dobrājs, gleznotājs

Rūta Kārkliņa, Kr. Barona muzeja vadītāja 

Andris Ērglis, Kr. Barona muzeja speciālists           

Dita Balčus, režisore

Jolanta        Gulbe-Paškeviča, mūziķe

Deniss Paškevičs, mūziķis

Varis Vētra, aktieris, režisors

Zane Blumberga-Butkeviča, rakstniece

Ramona Frišmane, dzejniece, filoloģe

Valdis Atāls, dzejnieks, mūziķis

Rolands Krišjāns, mākslinieks

Iveta Krišjāne, bibliotekāre

Irīna Ozola, dizainere

Pēteris Kantāns, uzņēmējs  

Olita Baltausa, mūzikas pedagogs

Ingūna Millere, kultūras speciāliste

Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs

Alvils Rozentāls, vides mākslinieks 

Inga Jaunzeme, māksliniece

Haralds Elceris, fotomākslinieks

Felikss Frīdmanis, rakstnieks

Oskars Tarvids, rakstnieks 

Dace Zāģere, pedagoģe, folkloras kopas vadītāja

Andris Petrovs, dzejnieks, žurnālists

Inita Zēriete, māksliniece, pedagoģe

Laine Kainaize, gleznotāja  

Vilnis Grundšteins, mākslinieks, folklorists

Imants Spridzāns, mākslinieks inscinētājs    

Sandra Osīte, pedagoģe

Marija Tuče, pedagoģe

Vineta Lipšāne, pedagoģe

Irēna Bule, pedagoģe

Santa Kligača, pedagoģe

Jelizaveta, Korotkova, pedagoģe

Ilmārs Vecvanags, uzņēmējs

Juris Kaļķis, medicīnas darbinieks

Inita Sabanska, māksliniece

Dace Cielava, pensionēta pedagoģe

Inga Māra Kraukle, pedagoģe

Gundega Šauškina, uzņēmēja

Ilona Āboliņa, komercdirektore

Irina Kaufelde, vec. muitas eksperte

Leons Jūlijs Strupītis, IT pakalpojumu speciālists

Jāņa Baltausa biedrība "Mēs kultūrai un tautai"

Agnija Dudareva

Aigars Spārītis-Jansons

Aija Bodža

Aija Delvere

Aija Jozefa

Aija Caune

Aina Blumberga

Aina Dravniece

Aivars Krūkliņš

Aivis Vasiļevskis

Aivita Eglīte-Vaha

Aleksandra Pacunska

Alvis Norietis

Andris Galzons

Andris Upītis

Andris Grigalis

Anita Balode

Anita Mankovska  

Anita Redvina

Anita Tamberga

Anita Zvaigzne

Anita Kārkliņa

Anna Pakava

Antra Rušmane

Ārija Bērzlapa

Arita Orrava

Arnis Cietvīrs

Arnis Lāceklis

Arnis Zvirbulis

Arturs Cukurs

Arvīds Bobinskis

Ausma Lūse

Baiba Voicehoviča

Biruta Mortukāne  

Brigita Briede

Brigita Čebatarova

Brigita Ozola

Daiga Šmite

Daila Zubkina

Daina Markova

Daina Birzniece

Diāna Čečulina

Diāna Elizabete Makveja

Dzidra Lasmane

Dzinatrs Briedis

Dzintars Pelūde

Dzintra Bērza

Dzintra Svetlicnaja

Dzintra Valdmane

Elita Survilo

Emīlija Lazdāne

Gaida Sapiega

Gita Cietvīre

Goļsema Līdaka

Guna Bajāre

Guna Kreicberga

Gunita Daņilova

Gunita Ingiste

Gunta Laimdota Birzniece

Gunta Eltamma

Gunta Strode

Guntis Bērziņš

Ieva Logina

Ilga Kārkliņa

Ilona Jurova

Ilona Meniķe

Ilze Eglīte

Ilze Kudriņecka

Imants Lībeks

Ina Urbanoviča

Ināra Sprince

Indra Lipene

Inese Dzērve

Inese Samule

Inese Bušmane

Inga Kļaviņa

Inga Lapiņa

Ingrīda Grīna

Ingrīda Jucuņenko

Ingrīda Kozlova

Inguna Lazdiņa

Inta Ozoliņa

Irēna Ščuka

Irina Poļevaja

Iveta Emerberga

Iveta Liepiņa

Iveta Martinsone

Jana Staka

Janīna Diļevka

Jānis Ābols

Jānis Vedze

Judīte Juce

Jurijs Višņakovs

Juris Dimitris

Juris Krasovskis

Karina Panfilova

Ksenija Buka

Laima Bērziņa

Laimdota Markuševska

Laimdota Vištarte Leimante

Laine Selivanova    

Liāna Lunte

Lidija Lasmane

Liene Deine

Liene Valle

Līga Berga

Līga Tālmane

Līga Kleina

Ligita Kļaviņa

Ligita Lakstiņa-Marks

Lija Smilškalne

Lija Zaščerinska

Lilija Buža

Lilita  Šēnberga

Lillija Rāpa

Lita Ventiņa

Līvija Millere

Lolita Degute

Lucija Strazdiņa

Ludmila Kraukle

Maija Cice

Maija Spiesecke

Māra Lipiņa

Margita Zīverte

Marija Bronka

Marija Gavrilova    

Māris Smilga

Mārīte Krieviņa

Mārīte Puriņa

Mārīte Riekstiņa

Modris Ulpe

Monta Kodola

Mudīte Grīnberga  

Natālija Nikoļenko

Normunds Grīnbergs

Olga Zvezdiņa

Olga Kačere

Olita Kaparkalēja  

Pēteris Krampītis   

Pēteris Romislovs

Ramona Cīrule

Ramona Svence

Ramona Viļuma

Rasma Ostrovska  

Rita Grahovska

Rolands Ozoliņš

Sandra Daneberga-Ēriksone

Sandra Rēvalde

Sarmīte Krakopa-Bērziņa

Sergejs Andersons

Sergejs Belijs

Silvestrs Sīlis

Silvija Gleizde

Silvija Treigute

Silvija Kraule

Skaidrīte Poikāne  

Solveiga Dreimane

Solveiga Lukoviča

Solveiga Puķīte

Solvita Anna Gernere-Alaine

Uģis Skutelis

Uldis Ozoliņš

Valda Strāķe

Velga Eglīte

Vija Šteina

Vineta Cimmermane

Zane Barta

Ziedonis Dudelis

[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.10.2024-komiteja-atbalsta-de-tolli-un-upisa-piemineklu-demontazu-riga.a572073/

Novērtē šo rakstu: