Publiski jautājumi kuluāros pieminētajai prezidenta amata kandidātei par NATO apsolījumiem
Lauris Galiņš20.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Vēl viena dīvainība: Ķīnas konflikts par Taivānu eskalē, šķiet, tas ir neizbēgams, tomēr ne Taivāna, ne Ķīna nav NATO dalībvalstis, tās nav iemaksājušas ne centa par dalību, bet ASV intereses tur tiks nodrošinātas, izmantojot NATO, tātad arī mēs piedalīsimies. Ja reiz NATO aizstāv visus, tad jautājumu par puses izvēli un finansējumu šajā saistībā ir vesela virkne, to skaitā te var saskatīt arī analoģijas ar Ukrainas pseidoattiecībām ar NATO.
Jautājums - kas tad ir NATO un kādas intereses kā NATO locekļi mēs faktiski pārstāvam?
Vadoties no NATO publiski paustās stratēģijas, man kā lojālam NATO līguma valsts pilsonim ir jautājumi NATO rīcības dēļ un rodas pamats šaubām, - vai NATO procesi liecina par to, ka 5. pants vispār var darboties? NATO faktiskā rīcība rada aizdomas, ka 5. pants ir ierakstīts vien kā apsolījums vājākajiem, tai skaitā Latvijai, lai tie ieguldītos, kaut gan faktiski sausais atlikums no šī apsolījuma var izrādīties vien analogs mūsu partiju solījumiem pirms vēlēšanām vēlētājiem.
P.S. Jautājumi ir uzskatāmi par publiskiem, tie ir adresēti kuluāros pieminētajai valsts prezidenta amata kandidātei, līdzšinējai NATO darbonei Baibai Bražei.
Seko mums 
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.