Protams, par narkotisko vielu apriti aizturētais policijas inspektors „nestrādāja” viens
Pietiek lasītājs25.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad parādījās ziņas, ka aizvadītajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki aizdomās par nelegālo narkotisko vielu apriti un „jumtošanas” pakalpojumu sniegšanu aizturējuši Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas galveno inspektoru Jāni Valaini, ir vērts ņemt vērā šādu tādu neoficiālu informāciju.
Ir, piemēram, ziņas ka J. Valainis bijis saistīts ar 1. biroja 1. nodaļas priekšnieku Jevgeņiju Semjonovu, kurš, izmantojot savu dienesta stāvokli, piesedzis J.Valaini.
Saskaņā ar amatu aprakstu J.Semjonovs ir tieši atbildīgs par saviem padotiem. J.Semjonovs sen ir pazīstams ar J.Valaini un viņš aicināja J.Valaini uz savu nodoļu uzreiz uz galvenā inspektora amatu, ka arī viņam vienmēr tika izrakstīts dienesta transportlīdzeklis, pieverot acis uz to, ka tas tiek izmantots privātam vajadzībām.
J.Semjonovam ir labs draugs Aleksandrs Kaštaļjans, biroja priekšnieks. Tiek runāts, ka A.Kaštaļjans par atlīdzību pabrīdinās J.Semjonovu, ja gadījumā kāds no viņa padotajiem izies uz J.Semjonova un J.Valaiņa noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar narkotikām.
Kā jau informēts, Valsts policija apliecina, ka, izpildot izmeklēšanas iestādes kriminālprocesā pieņemto lēmumu par drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu, ir atstādinājusi amatpersonu no amata pienākumu pildīšanas.
"Valsts policija neizmeklē šo kriminālprocesu, tāpēc komentārus par to nevaram sniegt," norāda Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
J. Valaiņa amatpersonas deklarācija rāda, ka salīdzinājumā ar 29 250 eiro gada oficiālajiem ienākumiem „uz papīra” policistu spieda pamatīga parādu nasta – deklarācijā uzrādītas 73 686 eiro un 10 843 eiro parādsaistības.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
