Prokurore deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu - vismaz 25,5 tūkstošus eiro, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore Katažina Careva ir amatpersonas deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu, - tas nepārprotami izriet no viņas valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem.
Prokurores K. Carevas amatpersonas deklarācija par 2019. gadu rāda, ka 2020. gadu viņa sākusi ar 5000 eiro uzkrājumu Luminor bankā un viņas ieņemamajam amatam un oficiālajiem ienākumiem (32 770 eiro pirms nodokļu nomaksas) pietiekami iespaidīgiem skaidrās naudas uzkrājumiem – 7000 eiro.
Savukārt 2020. gadā prokurore ir veikusi iespaidīgu pirkumu 57 400 eiro apmērā. Kas tieši pirkts, nav skaidrs, jo pēc būtības nav mainījies viņas oficiāli deklarēto nekustamo īpašumu saraksts, un arī automašīna ir tā pati – 2006. gada izlaiduma BMW X5.
Taču īstās neskaidrības sākas, saskaitot prokurores K. Carevas oficiālos ienākumus un salīdzinot tos ar iespaidīgā pirkuma apmēriem. No deklarācijas pazuduši 5000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumi, savukārt skaidrās naudas uzkrājumi ir vēl par 1000 eiro palielinājušies, sasniedzot 8000 eiro „tumbočkā”.
Prokurore nav deklarējusi nekādas parādsaistības, savukārt viņas ienākumi ir bijuši 36 680 eiro alga prokuratūrā (pirms nodokļu nomaksas), kā arī 136 eiro pabalsts un uzturlīdzekļi un dāvinājums no kāda vīrieša 3170 eiro apmērā.
Tas nozīmē, ka kopējie prokurores K. Carevas 2020. gada oficiālie ienākumi ir bijuši 24 592 eiro (ja pieņem, ka viņai ir viens bērns – apgādājamais, par ko arī maksāti uzturlīdzekļi) + 136 eiro + 3170 eiro = 27 898 eiro.
Šai summai vēl jāpieskaita 4000 eiro, kas pazuduši no iekrājumiem, un tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja prokurore citām vajadzībām nav tērējusi ne centa, viņai kāda pirkuma veikšanai oficiāli ir bijuši ne vairāk kā 31 898 eiro.
Taču, kā redzams no amatpersonas deklarācijas, prokurore K. Careva ir deklarējusi 57 400 eiro vērtu pirkumu. Tas savukārt nozīmē, ka no nezināmiem, nedeklarētiem avotiem prokurore ir saņēmusi 25,5 tūkstošus eiro, kas izmantoti pirkuma veikumam. Turklāt skaidri saprotams, ka reāli „melnās naudas” summa ir bijusi daudz lielāka, jo prokurorei ir nepieciešami arī līdzekļi ikdienas vajadzībām.
Tā kā ne Valsts ieņēmumu dienests, ne KNAB, ne prokuratūra paši šos faktus nav pamanījuši, šī informācija nosūtīta visām trim šīm iestādēm. Tiesa, kā zināms, ne prokuratūra, ne KNAB necenšas pat imitēt prokuroru finanšu „tīrības” sistemātiskas pārbaudes.
Prokurore K. Careva ievērību nesen ieguva, Latvijas televīzijā atklājot detalizētas ziņas par Tukumā bojāgājušā cilvēka iespējamo psihisko kaiti – piromāniju.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
