Iesaki rakstu: 
Visam ir robežas. Var būt viedokļi, ideoloģijas, nostājas. Reālistiskas, fantastiskas, kaitīgas un attīstošas. Taču, lai skaļi paustu atbalstu cilvēkēdāju grupējumiem, kas laupa, izvaro un nogalina bērnus, ir jābūt tādā apziņas stāvoklī, ko nav iespējams apzīmēt citādi kā vien par progresējošu, ļaundabīgu apziņas vēzi. Tur nav ne vēsts no cilvēcīga saprāta.
Kad redzēju protesta akcijās Eiropā “mūsu” progresīvos liberāļus – Bogustovu un Viņķeli plecu pie pleca ar tiem, kas izkliedz saukļus, atbalstot “Hamas”, atzīšos, ka biju pārsteigts par to, ka mani redzētais absolūti nemaz nepārsteidz. Tas likās organisks turpinājums ideju mikslim, ko “paristi” un “progresīvie” līdz šim ir nesuši publiskajā telpā.
Viņu apvērstā loģika liek mesties aizstāvēt okupantu “tiesības” brīdī, kad latvieši mēģina iztaisnot muguru, atgūt savu dzīves telpu, atgūt savas valodas lomu. Viņu murgainās idejas spiež viņus mesties uz ceļiem, lai nožēlotu savu “vainu” verdzībā, atvainotos melnādainiem masu nekārtību rīkotājiem ASV. Viņu narkotiskajā pasaules ainā katrs var izvēlēties dzimumu, vecumu vai piederību kādai dabā neeksistējošu vienradžu sugai. Haoss ir viņu kārtība, un progresējošs sairums – vislielākā attīstība.
Dabā līdztekus augšanai un attīstībai pastāv arī pūšanas un sairuma procesi. Līdzīgas tendences vienmēr ir līdzpastāvējušas arī sabiedrībā. Iemesls, kādēļ to nevar atstāt bez ievērības, ir tajā, ka šo īpatņu politiskie spēki atrodas pie teikšanas, ietekmē un degradē visu mūsu dzīves vidi un kvalitāti.
Esmu pārliecināts, ka ministre Logina nevis pārteicās, nevis izmantoja kādu juridisku konstrukciju, bet gluži vienkārši – tāda ir viņas apziņas struktūra. Tajā nav vietas jēdzienam “latviešu valoda”, jo tas skan “neiekļaujoši”, nemultikulturāli. Viņas apziņa prasa pārdefinēt patriotisma jēdzienu, jo viņai tas šķiet pārāk nacionālistisks.
“Parists” Pēteris Viņķelis, kurš vada eiroparlamentārieša Ivara Ijaba biroju, bez kautrēšanās prasti melo par savu nejaušo atrašanos demonstrācijā, kopā ar teroristu atbalstītājiem. Esot, lūk, gājis no metro, un nabadziņu aiznesusi demonstrantu straume. Acīgāki ļaudis gan ieskatījušies Briseles kartē un pamanījuši, ka vieta, kur kameras objektīvā ietrāpījis Viņķelis, ir krietnu gabalu pretējā virzienā no viņa minētā maršruta. No otras puses – varētu jau pat mēģināt ticēt; savulaik bariņš “paristu” bija iemaldījušies arī kādā piketā pie Ogres muzeja, nezinot “ne rītu, ne vakaru”.
“Iecelt āzi par dārznieku” nav tik bīstami kā iedot varu šiem izmainītās apziņas reevolucionāriem. Āzis nograuzīs tik, cik spēs apēst, šie – postīs prieka pēc, jo viņu apziņā posts ir progress.
Kultūras ministre, kam latviskums izraisa spazmas, aizsardzības ministrs, kurš citē Putinu un ir no partijas, kas simpatizē teroristiem. Tāda ir mūsu šodienas politiskā realitāte.
Es vēlos atvainoties visiem Latvijas sabiedrotajiem; šīs sērgas nokļūšana pie varas Latvijā ir mūsu kļūda un pārpratums, ko novērsīsim iespējami drīz!
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.