Profāni Kariņš un Pavļuts ir pilnībā izgāzuši uzdoto darbu, tāpēc steidzami jāmeklē grēkāži
Bens Latkovskis07.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar kovidu saslimušo skaits, atnākot rudenim, strauji palielinājies. Gluži kā pērnruden. Gads ir pagājis (jācer, ka intensīvā darbā), un tagad vajadzētu izvērtēt padarīto.
Gads ir pietiekami ilgs laika sprīdis, lai varētu izdarīt daudz. Ķīnā un ne tikai tur burtiski dažās nedēļās tika uzceltas veselas slimnīcas. Arī pie mums pat ne dažu nedēļu laikā, bet vesela gada laikā varēja izdarīt ļoti daudz. Vēl jo vairāk tāpēc, ka “naudas ir bijis vairāk nekā jebkad agrāk”.
Taču, tā kā veselības ministrs Daniels Pavļuts un valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ļoti skopi stāsta par paveikto un vairāk nodarbojas ar grēkāžu meklēšanu un norādīšanu, tad mēģināsim izdarīt to viņu vietā.
Iesākumā citāts no Ministru kabineta oficiālās mājaslapas. Ieraksts datēts ar 2021. gada 5. janvāri. Tātad tas fiksē situāciju divas dienas pirms Pavļuta stāšanās veselības ministra amatā 7. janvārī. “5. janvārī slimnīcās ārstējas 1180 Covid-19 pacienti, no kuriem 68 ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus vairākās slimnīcās šiem pacientiem paredzētu gultu noslodze pārsniedz pat 90%. Turklāt, ņemot vērā prognozes, stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpinās būtiski pieaugt.”
Šajā vietā pārtrauksim citēšanu un apdomāsim izlasīto. Gada sākumā, kad Latvijā pirmais nopietnais pandēmijas vilnis vēl tikai uzņēma apgriezienus, slimnīcās ārstējās 1180 kovida pacientu. Tagad, pēc jaunākajiem pieejamiem datiem (2.10.) - 528. Tātad divas reizes mazāk, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” stāsta, ka situācija ir kritiska, un pie slimnīcām veidojoties rindas.
Tā vien gribas jautāt - kā tad tā? Šobrīd divreiz mazāk stacionēto nekā janvārī, bet rindas veidojas tagad. Pagājuši desmit mēneši, un izrādās, ka slimnīcu kapacitāte ir nevis pieaugusi, bet samazinājusies. Var stāstīt ko grib, bet, ja slimnieku ir divas reizes mazāk, bet veidojas rindas, kuras nebija janvārī, tātad situācija ir pasliktinājusies. Par spīti iztērētajai milzu naudai.
Turpinām citēt 5. janvāra ierakstu: “Viens no risinājumiem ir izvērst papildu gultas Covid-19 pacientiem. Lai papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumam, valdība piešķīra papildus 1,99 miljonus eiro.”
Ievērojiet, ka jau janvārī tiek noteikts galvenais problēmas risināšanas virziens - papildu gultu izveidošana. Turklāt tobrīd neviens skaļi nekliedza, ka par šiem nieka diviem miljoniem mēs varam nopirkt tikai trīs (!!!) gultas, kā mēs to būtu dzirdējuši tagad, kad katras gultas izmaksas uzlidojušas kosmosā un sasniegušas slavenos 666 tūkstošus.
Janvārī, kad princips “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” vēl nebija līdz visiem aizgājis, tika uzskatīts ka ar 1,99 miljoniem pilnīgi pietiks, lai “papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumu”. Vēršu uzmanību, ka runa ir ne tikai par pašām gultām, bet arī tām klāt nākošām medicīniskām iekārtām un aprīkojumam. Taču tiklīdz, Gobzema vārdiem runājot, pie lietas ķērās “trīs miljardu tērētāji un izzadzēji”, vienas gultas izmaksas izauga astronomiskos apmēros.
Lasām tālāk: “Savukārt papildu medicīnisko iekārtu, medicīnisko ierīču iegādei un to nomaiņai, kā arī dezinfekcijas līdzekļu iegādei papildus piešķirti 9,35 miljoni eiro. 389 tūkstoši eiro piešķirti, lai izveidotu 50 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai Rīgas 1. slimnīcā. Tur plānots pārvest Covid-19 pacientus, kuri sākotnējo ārstēšanu būtu saņēmuši universitātes slimnīcās.”
Tātad dažādas medicīniskās aparatūras iegādei atvēlēti vēl 10 miljoni, kas domāti vispārējās veselības aprūpes sistēmas nostiprināšanai. Ļoti labi. Taču šajā rindkopā svarīgākais skaitlis ir 389 tūkstoši, kas atvēlēti 50 gultu izveidošanai Rīgas 1. slimnīcā. Tieši šo summu, dalītu ar 50, būtu jāuzskata par to saprātīgo, kāda nepieciešama vienas slimnīcas gultas izveidošanai “normālos” apstākļos, kad ar to nedarbojas “3 miljardu izzadzēji” un valdībā nevalda “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” atmosfēra. Proti, 7780 eiro par gultu. Diez vai par šādu summu “3 miljardu izzadzēji” būtu gatavi kaut ķeblīti slimnīcām sagādāt.
Ja tagad pie divreiz mazāka nekā janvārī stacionētu kovida pacientu skaita situācija esot kritiska un “pie slimnīcām veidojas rindas”, tad ir pilnīgi skaidrs, ka reālais darbs ir pilnībā izgāzts. Fakti ir neapstrīdami. Desmit mēnešu laikā veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanā piešķirtās naudas apjoms ir pieaudzis astoņas reizes. No 11,4 miljoniem eiro janvārī līdz 87 miljoniem eiro septembrī. Taču, neskatoties uz šo dāsno finansējuma palielinājumu, kritiska situācija un “rindas pie slimnīcām” veidojas šobrīd, kad stacionētu kovidpacientu skaits ir divas reizes mazāks nekā janvārī.
Tās ir sekas Pavļuta absolūtajai nekompetencei. Viņš, būdams nozares profāns, visu likmi uzlika uz viena lauciņa - vakcinācijas, taču veselības aprūpes sistēma nav ruletes galds, kur bumbiņa krīt uz vienu lauciņu. Tas drīzāk ir kā plašs tīrums, kurš jākopj viss. Taču šis uzdevums Pavļutam izrādījās pārāk sarežģīts.
Tāpēc, ja Pavļuts būtu goda vīrs, tad viņš atvainotos tautai un atkāptos, bet reiz jau bija līdzīga situācija. Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad Pavļuts bija par būvniecības nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas priekšgalā, viņam jau bija iespēja apliecināt goda vīra statusu. Toreiz viņš šo iespēju palaida garām, un kaut kā grūti noticēt, ka šoreiz būs citādi. Kā vienmēr, vainīgi būs visi citi, tikai ne viņš pats.
Tieši tas pats un vēl lielākā mērā attiecināms uz viņa idejisko dvīņubrāli - Kariņu, kurš ir sevišķi dedzīgs dažādu grēkāžu uzrādītājs. Kā mēdz teikt, abi vienā maisā bāžami. Tikmēr pie slimnīcām veidojas rindas. Abu šo profānu dēļ.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
