Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka pavisam tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad ziņa par kāda ministra atlaišanu vai pat visas valdības demisiju tika uztverta ja ne gluži kā liela sensācija, tad pilnīgi noteikti kā nozīmīgs notikums kā politiskajā, tā arī sociāli ekonomiskajā jomā.
Šādas ziņas tika pamatīgi analizētas gan politiskajās, gan citās aprindās, tika izvirzītas hipotēzes un pieņēmumi, vai un kādas sekas šādi notikumi radīs gan politiķiem, gan valstij kopumā. Nereti pat viena ministra atlaišana uz ilgāku laiku sašūpoja politiskās koalīcijas laivu.
Tagad tas viss notiek ar tādu nenopietnu attieksmi un vieglumu, it kā skartu nevis augstāko valsts vadību un valsts stabilitāti kopumā, bet gan domino spēles (nekādā mērā nenoniecinot šo cilvēku hobiju) cienītāju klubu.
Protams, jāpiekrīt, ka valdības Latvijā ir kritušas pietiekami bieži un arī atsevišķi ministri dažkārt ir mainījušies vienas valdības laikā. Arī iemesli valdības krišanai vai atsevišķu ministru atlaišanai no amata ir bijuši visdažādākie un ne vienmēr loģiski pamatoti.
Taču situācija, sevišķi pēdējos gados, manuprāt, ir strauji mainījusies uz slikto pusi, jo valdību un ministru maiņa kļuvusi ne tikai par ierastu notikumu, bet vēl vairāk – neviens tā īsti necenšas atrast loģisku izskaidrojumu tam. Nemaz nerunājot par to, ka arī politisko izmaiņu īstenotāji pat nepacenšas sagatavot kvalitatīvu un kaut cik saprotamu skaidrojumu savai rīcībai. Tā vietā sabiedrībai ar "stratēģiskās komunikācijas metodēm" mēģina iebarot tādas bezgaumīgi tukšas frāzes kā "valdības restarts", "uzrāviens" un tamlīdzīgi.
Pat īpaši pacenšoties, tomēr ir grūti atrast loģiskus argumentus premjera lēmumam vienlaikus ar viena ministra atlaišanu viņam līdzi nosūtīt vēl vienu tikai tādēļ, lai tādējādi "mazinātu politisko rūgtumu" pirmā atlaistā ministra partijai, – šādu situāciju piedzīvojām pirms dažiem gadiem. Taču tikpat neiespējami ir atrast loģiku valdības restartā, kura rezultātā atlaiž trīs ministrus – pa vienam no katras valdību veidojošās partijas, tā teikt, lai neviens nejustos "apbižots".
Neiedziļināšos nupat svaigi atlaisto ministru darbības analīzē, lai mēģinātu saprast, kāpēc no visiem tika izvēlēti tieši šie trīs cilvēki, tomēr nojaušams, ka ne jau tikai ministru darbības novērtējums ir galvenais faktors, kas ietekmēja viņu likteni. Zemtekstu un minējumu ir gana. Taču būtiskākais aspekts, kas raisa pārdomas šo politisko notikumu kontekstā, ir tas, ar kādu vieglumu, precīzāk, vieglprātību politiķi grauj Ministru kabineta un politisko procesu kopumā reputāciju Latvijas sabiedrības, savu vēlētāju acīs.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
