Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem
Vjačeslavs Dombrovskis18.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā rajonā. Es labi pazinu Romu Bezzubovu. Viņš bija labs draugs, stiprs, dzīvespriecīgs, ar lielisku humora izjūtu. Milzīgs zaudējums, kas atstās tukšu vietu ģimenē, draugiem un viņa astoņus gadus vecajai meitiņai.
Pēc visa spriežot, Romu nogalināja "iebraucēji". Latvijas futbolā, protams, arī virmo kaislības, bet diez vai tik spēcīgas. Policijas vadība plāta rokas un stāsta, cik profesionāli viņi reaģē un kā dara visu, lai noziedznieki nevarētu izbraukt no valsts. Izstrādāts pārtveršanas plāns, visā valstī meklē melnu BMW ar iebuktētu sānu. Tad izrādās, ka šī automašīna visu dienu nostāvējusi netālu no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas. Ne tik tālu no vietas, kur reiz bija policijas akadēmija. Cik simboliski!
Policijas priekšnieks preses konferencē stāsta, ka "noziedzniekiem nevajag lolot ilūzijas, ka mēs esam akmens laikmetā, mūsu rīcībā ir instrumenti un jaunās tehnoloģijas". Ja ārvalstu killeri var tik viegli atbraukt, nošaut vienu no mums gaišā dienas laikā apdzīvotā vietā un tikpat mierīgi pamest valsti, tad mēs esam AKMENS LAIKMETĀ! Mēs elementāri nevaram aizsargāt savus cilvēkus! Tātad mūsu valsts šādiem slepkavām ir tāda izbraukuma šautuve.
Nē, es neesmu dusmīgs uz policiju. Es ļoti labi zinu, kā policija dzīvo, lai ilgi dusmotos uz viņiem. Kāds cits mans bērnības draugs ilgus gadus strādāja policijā. No jaunības dienām. Lai uzturētu ģimeni, viņam nācās paralēli strādāt par braukšanas instruktoru. Šodien jūsu instruktors ir policijas kapteinis. Un tur (starp braukšanas instruktoriem) bija daudz citu viņa kolēģu. Mums ir tāda policija, kādu esam pelnījuši. Strādājot par braukšanas instruktoru vairs neatliek daudz laika, lai nopietni pildītu savus pienākumus.
Mums jau sen vairs nav pat policijas akadēmijas. Taupības nolūkos likvidēja. Patiešām, kāpēc policistiem nepieciešama īpaša izglītība? Lai zinātu, kā ķert noziedzniekus?
Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem. Kuri ieekonomēja uz policijas akadēmiju. Problēma ir pie varas esošajos diletantos, pozētājos un pārpratumos. Un šī problēma ir risināma.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.