Priekšlaicīga vienošanās par nākamo prezidentu var būt jaunās koalīcijas pamatā
PIETIEK08.09.2014.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Ja arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vēlētos ielikt purngalu durvju spraugā, kas nākamvasar pavērsies tīkotājiem uz Valsts prezidenta krēslu, līdz šim partiju neformālajās sarunās par pēcvēlēšanu koalīcijas aprisēm šis jautājums neesot apspriests, apgalvo politiķi. Augsni politiskai sadarbībai aizvadītajā nedēļā neafišētās tikšanās apsprieda Āboltiņa un zaļie zemnieki, kā arī prezidents Andris Bērziņš un Nacionālā apvienība.
Lai gan vairāki Pietiek avoti, kam Andris Bērziņš uztic savas pārdomas, ar lielu pārliecību apgalvo, ka viņš vēlas kandidēt uz otro termiņu, pats prezidents par to ir paudis gatavību runāt ne agrāk kā nākamgad. Bet tas, spriežot pēc politiķu teiktā, var izrādīties par vēlu, ja esošais prezidents nevēlas, lai Saeimas pēcvēlēšanu koalīcijas partijas saliedējas ap apņemšanos nākamvasar izvirzīt un aizklātajā balsojumā atbalstīt kopīgu kandidātu šim amatam.
"Slēgt šādu vienošanos nebūtu korekti pie esoša prezidenta, kurš turpina strādāt. Bet, ja viņš atstāj durvis vaļā, tad to nevar izslēgt. Viņam [Andrim Bērziņam] būtu skaidri jāpasaka," iespēju pēcvēlēšanu koalīcijai citu kompromisu starpā vienoties arī par kopīga prezidenta kandidāta atbalstīšanu Pietiek nenoliedz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Ja Bērziņš turpretī līdz tam laikam skaidri likšot saprast, ka ir gatavs kandidēt arī uz otro termiņu, viņš personiski atbalstīšot esošo prezidentu.
Brigmanis nav līdz galam atklāts, jo citi ZZS vadoši politiķi, atsaucoties uz neoficiālām sarunām ar Bērziņa kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi, kurš kandidē uz Saeimu no ZZS saraksta, Pietiek teikuši, ka viņiem ir skaidra Bērziņa vēlme tikt pārvēlētam uz nākamo četru gadu termiņu.
ZZS ir sarežģītā situācijā - lai gan Bērziņu izvirzīja atsevišķi tās deputāti un viņš publiski ticis saistīts ar zaļajiem zemniekiem, uz viņa ievēlēšanu un darbību vairāk ietekmes varētu būt bijis Andrim Šķēlem. Savukārt ZZS vieta un ietekme nākamajā valdības koalīcijā būs atkarīga no attiecībām ar Vienotību, kuras līdere Solvita Āboltiņa vairākās publiskās intervijās nav noliegusi iespēju kandidēt Valsts prezidenta amatam. Aizvadītajā ceturtdienā pievakarē Pietiek Saeimas namā piefiksēja ZZS vadošu politiķu neafišētu tikšanos ar Āboltiņu. Tās dalībnieki vēlāk neoficiāli nenoliedza, ka apspriesta pēcvēlēšanu koalīcija, bet noliedza, ka šajā kontekstā runāts par Valsts prezidenta vēlēšanām.
Savukārt septembra sākumā pirms doties ārvalstu braucienos uz Igauniju un Velsu Bērziņš bija atradis laiku, lai tiktos ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Valsts prezidenta oficiālajā dienaskārtībā šādas tikšanās nebija. Par tikšanos informēti avoti šo neafišēto sarunu Pietiek saistīja ar abu pušu vēlmi nostiprināt savas politiskās pozīcijas. Bērziņš sācis iztaustīt augsni savas pārvēlēšanas iespējai, bet Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, ka tai pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī atradīsies cienījama vieta jaunajā koalīcijā un tās ministru kandidāti netiks speciāli izbrāķēti. Pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršana diviem Nacionālās apvienības ministriem - Baibai Brokai un Romānam Naudiņam - ir pēdējās nedēļās vēl vairāk saasinājusi šī politiskā spēka attiecības ar Vienotību, kas ar grūtībām ļauj iedomāties, ka nacionāļi varētu atbalstīt Āboltiņas kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
Bērziņš pēdējā laikā spēris arī citus soļus, ko var uzskatīt par lūkošanos otrā termiņa virzianā. Par prezidenta ekonomikas padomnieku kopš septembra kļuva bijušais diplomāts Aivis Ronis, bet viņa patieso darbības lauku politiskajās aprindās saredz plašāk. Viņš divreiz - bezpartejiska ārlietu un satiksmes ministra amatos - guvis pieredzi, sadarbojoties ar šobrīd valdošajām partijām, un tiek uzskatīts, ka viņa neformālā misija Valsts prezidenta kancelejā būs kuluāru darbs, cenšoties nodrošināt jaunievēlētajā Saeimā balsis Bērziņa pārvēlēšanai. Pietiek zināms, ka Ronis neformālās sarunās ar atsevišķiem politiķiem jau taustījis augsni Bērziņa izredzēm.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
