Iesaki rakstu: 
Priekš gada janvāŗa beigās bija galvā un uz mēles sarunās, bet 4. februārī aizlaidu pirmo rakstudarbu mazam divciparu skaitlim cilvēku, lai vairotu izpratni un, kazi, rīcību. Ielieku lielāko daļu rakstudarba, kas rāda tābrīža sajēgu:
„Pašreizējais stāvoklis
Nav satiksmes ierobežojumu ar augstas saslimstības valstīm un iebraukšanas ierobežojumu no augstas saslimstības valstīm. Tiešu reisu ar Ķīnu nav, taču, pirmkārt, ir satiksme ar pārsēšanos, otrkārt, vīruss izplatās pa pasauli, augsta saslimstība ir jau Singapūrā, un, kā izskatās, drīz augsta saslimstība varētu būt arī valstīs, kam ir tieša satiksme ar Latviju.
Ierosinājumi
Noteikt, ka tiek apturēta pasažieru satiksme ar valstīm, kur ir augsta saslimstība ar koronavīrusu (vairāk nekā 1 apstiprināts gadījums no miljona iedzīvotāju — šāds saslimstības līmenis Ķīnā tika sasniegts 24. janvārī, pēc nedēļas notika masveida satiksmes slēgšana ar Ķīnu, taču tikām vīruss jau bija izvazāts tālāk). Piemēram, tas būtu 145 gadījumi Krievijā (šobrīd ir 2), 84 Vācijā (ir 12), 67 Lielbritānijā (ir 2), 11 Zviedrijā (ir 1), 6 Somijā (ir 1), 3 Lietuvā (ir 0), 2 Igaunijā (ir 0).
Iebraucējus no augstas saslimstības valstīm vai nu Latvijā nelaist, vai ievietot 14 dienu karantīnā.
Atbilstīgi Šengenas Robežu kodeksa II nodaļai (te pārrakstīšanās: jābūt “III sadaļas II nodaļai” — R.E.) atjaunot robežkontroli (ne tikai gaisa un jūŗas satiksmes, bet arī uz Igaunijas un Lietuvas robežas). Ja kaimiņvalstis vai vēl kādas valstis ievieš tādus pašus veselības aizsardzības līdzekļus kā Latvija, savstarpēju robežkontroli var neieviest.
Ierosinājumus ieviest, cik vien iespējams, nekavējoties. Protams, visu nepieciešamo nevar ieviest rīt uz pusdienlaiku, taču, izlemjot un sākot rīkoties tagad, var pagūt pirms vīrusa ievazāšanas.
Paskaidrojumi
Koronavīruss nav vienkārši “stiprāka gripa”, bet kvalitatīvi atšķirīgs, eksistenciāls drauds. Tā lipība un nāvība ir gana nenoteiktas un gana augstas, ka apvienojumā ar pašreizējo cilvēces stāvokli (nav zāļu, nav vakcīnas, nav imunitātes, nebijusi intensīva satiksme un cilvēku pārvietošanās utt.) koronavīruss ir tā sauktā “resnā aste” (https://en.wikipedia.org/wiki/Fat-tailed_distribution) — ļoti rets un potenciāli ļoti katastrofāls notikums ārpus parastas risku un ieguvumu analīzes robežām. Sīkāk lieta 1 lpp. garumā angliski aprakstīta te:
https://ritvars.files.wordpress.com/2020/02/d8bb9-systemic_risk_of_pandemic_via_novel_path.pdf
Vīrusa īpašību neskaidrību dēļ jārēķinās ar bīstamākajām iespējām. Lai tādu draudu apturētu un uzveiktu, nepieciešams makrolīmenī uz laiku būtiski palēnināt cilvēku pārvietošanos. Tas īstermiņā radīs savus zaudējumus, bet, tā nedarot, reiz tiks zaudēts viss — ja ne šoreiz, tad citreiz nākotnē. Lēmējiem jāizvairās no spriešanas kļūdas, ka pienācīga cieņa pret neskaidrību varbūtējas neatgriezeniskas katastrofas apstākļos būtu panikas celšana.
Šādās reizēs labāk rīkoties divas nedēļas iepriekš nekā divas dienas par vēlu.
Arī tad, ja ar satiksmes apturēšanu, robežkontroli un karantīnu vīrusa izplatīšanos izdotos tikai atlikt par mēnesi, tas būtu mēnesis vairāk laika, lai Latvija labāk sagatavotos epidēmijai, un mēnesis tuvāk epidēmijas pretlīdzekļu ieviešanai.”
Nē, nav par ko kaunēties. Šādi rīkojoties, Latvija būtu labāk tikusi galā ar Ķīnas vīrusu nekā Jaunzēlande, saslimušo skaits epidēmijā būtu mazāks par pašreizējo dienas rekordu (1861), diemžēl, visticamāk, būtu pāris bojā gājušu slimnieku karantīnas stacijās. Un, ja Viņķele un Kariņš tāpēc būtu kļuvuši pasaules apbrīnotas slavenības, manuprāt, tā būtu pieņemama cena par pareizu rīcību un Latvijas iedzīvotāju sargāšanu.
Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com/
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
