Prezidents atkal jau parāda, ka ir caur un cauri līdzšinējās valdošās koalīcijas prezidents, nevis tāds prezidents, kas ir visai tautai
Māris Krautmanis05.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.
Vēl viņš gribēja pateikties vai laikam tādā gramatiskā formā “es gribētu pateikties” pateicās “Konservatīvo” (K) partijas ministriem un deputātiem un “Attīstībai/Par!” (AP) ministriem un deputātiem par līdzšinējo darbu šajā sasaukumā un valdībā, kas bijis nopietns un smags darbs. Vēlētājs gan nav devis pietiekamu mandātu turpināt to šajā Saeimā.
Tas tā mīļi un smalkjūtīgi. Gandrīz vai asara norit pār vaigu par nabaga Jāni Bordānu (K) un Arti Pabriku (AP). Taču varētu formulēt arī tā, ka vēlētājs, kas šajos spēkos bija vīlies, ar sinepjainu mietu padzina K un AP no Saeimas. Bet tas ir, kā uz to skatās, caur kādu prizmu.
Prezidents atkal jau parāda, ka ir caur un cauri līdzšinējās valdošās koalīcijas prezidents, nevis tāds prezidents, kas ir visai tautai. Ja Levits cer, ka viņu pārvēlēs viņa amatā uz nākamo termiņu, tad K un AP vairs nav īstā adrese - ar tiem politiķiem viņš var nerēķināties.
Valsts prezidentam neatradās sirsnīgi atvadu vārdi tiem 13. Saeimas opozīcijas deputātiem, kas tāpat kā K un AP ir diezgan dramatiskā veidā palikuši aiz 14. Saeimas borta. Tad jau darbs opozīcijā laikam nav nekāds darbs, tas nav ne nopietns, ne smags.
Šķiet, uzmundrinājumu bija pelnījusi, piemēram, “Saskaņa”, kuras līderis Jānis Urbanovičs 24. februāra rītā pateica, ka neatbalsta un nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Varbūt “Saskaņas” darbībā ir bijušas arī visādas priekšvēlēšanu kļūdas, taču tās nevarēja būt tik “mirstama vaina”, lai “Saskaņa” neiekļūtu Saeimā. “Kļūda”, kas nav un nevar būt kļūda, bija tieši neatbalsts kara noziedzniekam Putinam, ko diemžēl liela daļa krievu etniskās grupas vēlētāju uztvēra kā “nodevību”, sākot uzskatīt, ka “Saskaņa” nepārstāv viņu intereses.
Vēlēšanu rezultātā Egils Levits saskata pozitīvu tendenci, ka divas trešdaļas un vairāk cilvēku ir balsojuši par demokrātiskā spektra partijām. “Tās ir partijas, kuras atbalsta mūsu valsti, kuras stāv uz mūsu Satversmē ietvertajām vērtībām,” precizēja Levits. Un tad vēl esot partijas, kuras stāv ārpus demokrātiskā spektra.
Tas mulsina, jo sadzirdams mājiens, ka viena trešdaļa tātad ir spektrā nedemokrātiskas... Kādas tad tās ir? Vai autoritāras, totalitāras? Trešdaļa partiju! Interesanti, kuras partijas tās ir? Tad jau varēja nosaukt vārdā, taču Valsts prezidents to nekonkretizēja.
Te varētu turēt aizdomās partiju “Stabilitātei!”, kuras līderis Aleksejs Rosļikovs ir izteicies, ka smagi sodīs tos politiķus, kuri vainīgi pie viņam tik dārgā okupācijas pieminekļa nojaukšanas. Nu varbūt. Taču šai partijai ir tikai 11 mandāti 14. Saeimā. No 11 nekādi nesanāk divas trešdaļas. Ja Levits ar saviem eifēmismiem domā arī partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV) vai ZZS, tad tās nav nekādas nedemokrātiskā spektra partijas - tās tāpat kā “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” vai “Apvienotais saraksts” vismaz vārdos atbalsta mūsu valsti un Satversmē ietvertās vērtības.
Varbūt partija LPV valsts attīstību saredz citādā veidā un ar citādām metodēm nekā tās partijas, kas būs pozīcijā, un jautājumus var uzdot arī par tās vadītāja saitēm ar Krieviju. LPV jau vīkšas būt opozīcijā un ir ar šo lomu samierinājusies. Taču valsts prezidentam ir dīvains skatījums - viņš veselu trešdaļu neredz demokrātiskajā spektrā un topošā opozīcija viņam apriori ir antisatversmisks ļaunums. Līdz ar to arī vesela trešdaļa vēlētāju, kuri gāja un demokrātiski vēlēja par 14. Saeimu, saņem pliķi no Valsts prezidenta - viņš norāda, ka viņi balsojuši nepareizi.
Vēl Valsts prezidents runāja par reformu nepieciešamību, kas būtībā ir pareizi - ir daudz jomu, kas tik tiešām stagnē vai kur reformas ir palikušas pusratā nepadarītas. Taču vēl ir tā, ka reformas mēdz tikt veiktas reformu pēc - bez jēgas un saprašanas. Aizvadītajos četros gados K partija un ministri ir visu ko sareformējuši tā, ka būtu nepieciešama “atreformēšana” atpakaļ. Šādai “atreformēšanai”, iespējams, varētu būt nepieciešams pat ilgāks laiks, nekā pavadīts reformējot.
13. Saeima ir sadējusi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un citos likumos tik daudz “bumbu ar laika degļiem”, ka to kaitīgās sekas varbūt būs pamanāmas ne uzreiz tagad, bet, piemēram, pēc gada vai diviem. Bordāns būtu gājis vēl tālāk, izstumjot cauri arī pēc Krievijas un Latvijas PSR Kriminālkodeksa parauga rakstītu likumu, kas paredzēja triju gadu cietumsodu par nepatiesu ziņu vai izdomājumu publisku izplatīšanu. Labi, ka pārējai Saeimai pietika prāta šādu likumu noraidīt.
Tikmēr arī izglītībā un zinātnē cienījamās K (agrāk JKP) ministres ir vareni pastrādājušas reformu druvā. Īpaši jau Ilga Šuplinska, kura uzspieda augstskolām politizētas padomes, lai valsts vara varētu tās kontrolēt, izsūkt un ierobežot augstāko mācību iestāžu autonomiju. Tikmēr vienīgā reforma, kas patiešām ir nepieciešama zinātnei, ir tāda, ka jāpalielina tai finansējums - vislabāk, ja tas jau tuvākajā laikā būtu kādi 1,5% no IKP. Gan jau tad zinātnieki paši labāk zinātu, ko ar šo naudu darīt, un politikāņiem nevajadzētu bāzties viņiem virsū ar saviem padomiem un padomēm.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
