Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu
Daniels Pavļuts*16.12.2017.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Saskaņā ar pieņemto likumu 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus likumprojekta autori tā anotācijā ir nosaukuši par „nodokļu nemaksātājiem”, vairs nebūs tiesību uz regulāro veselības aprūpi, ja vien viņi neveiks „apdrošināšanas” iemaksu 5 procentu apmērā no gada minimālās algas.
Milzīgs skaits cilvēku var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju „pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.
Ierobežot veselības aprūpi simstiem tūkstošu cilvēki, lai apkarotu noziegumus (nodokļu nemaksāšanu), nav ne taisnīgi, ne pareizi, ne efektīvi.
Tas ir pretrunā ar Satversmes ievadā iekļauto sociāli atbildīgas valsts virsprincipu. Tas ir pretrunā ar Satversmes 91. pantā noteikto vienlīdzības principu un Satversmes 111. pantu („valsts aizsargā cilvēka veselību”). Un tas būtībā nav savienojams ar Latvijas kā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts pienākumiem paaugstināt cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Tie ietverti, cita starpā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā, Eiropas Pamattiesību hartas 35. pantā un Eiropas Sociālajā hartā.
Mēs aicinām Jūs ieklausīties Latvijas veselības aprūpes, sabiedrības veselības un cilvēktiesību lietpratēju viedokļos, kas norādījuši uz daudzajiem riskiem un pretrunām ar jauno likumu veidotajā „kārtībā”. Dažus no tiem lūdzu skatīt šīs vēstules pielikumā.
Mēs atbalstām pieņemtā likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem, kas atbilst vienam procentpunktam no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, un nodrošināt, ka jau 2020. gadā veselības aprūpes valsts finansējums ir vismaz četri procenti no iekšzemes kopprodukta.
Bet šīs apņemšanās nekādi neattaisno riskus, kurus jaunais likums rada sabiedrības trūcīgākajai, neaizsargātākajai daļai, un veselības aprūpes pārvēršanu par nodokļu iekasēšanas instrumentu.
Veselības aprūpes nepieejamība ir teju pati asākā Latvijas sabiedrības problēma. 300 tūkstošu cilvēku izslēgšana no regulārās veselības aprūpes to tikai vēl krasāk padziļinās.
Valsts prezidenta kungs! Savā uzrunā Latvijas Republikas Saeimai 2016. gada jūnijā Jūs pamatoti teicāt: „Sociālā nevienlīdzība un neticība valsts varai ir tās plaisas, kas apdraud mūsu valsts drošību un nākotni. Šīs plaisas var pielīdzināt tikai ar darbiem.” Mēs aicinām Jūs un Latvijas Republikas Saeimu ar saviem darbiem nevienlīdzības plaisu mazināt, nevis paplašināt.
* Kustības "Par!” vadītājs. Saglabāta vēstules oriģinālrakstība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
