Pretēji Dombrovska un Vilka solījumiem arī jaunais vilcienu iepirkums var izrādīties "trekns" un "apzeltīts"

34 elektrovilcienu vietā, kurus bija plānots iepirkt no CAF, pašlaik saskaņā ar atbildīgo amatpersonu teikto tiek runāts par 33 elektrovilcienu iepirkumu. Pašlaik prognozētā vilcienu jaunā iepirkuma kopējā līgumcena - 153,6 miljoni eiro par 33 elektrovilcieniem. Salīdzinājumam - pārtrauktajā iepirkumā par 200 miljoniem eiro bija plānots iepirkt 34 elektrovilcienus plus 7 dīzeļvilcienus.

Skaidrība Pasažieru vilciena piedāvājumā, ko Satiksmes ministrija (SM), pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, atmetusi pārstrādāšanai, nav viesta par to, kurš un par kādu cenu plānotajā 30 gadu termiņā veiks jauno vilcienu uzturēšanu. Tieši plānotās vairāk nekā 300 miljonu eiro lielās vilcienu uzturēšanas izmaksas 30 gadu periodā regulāri tika kritizētas, lai ilustrētu līguma ar CAF neizdevīgumu. Iepriekš pērnā gada oktobrī, paziņojot, ka iepirkums no CAF netiks veikts un, iespējams, tiks sludināts jauns, bet valstij jau izdevīgāks iepirkums, Pasažieru vilciena valde Arta Birkmaņa un Aigara Štokenberga (Vienotība) personā pieļāva, ka vilcienu uzturēšanu varētu veikt AS VRC Zasulauks, kas pieder Pasažieru vilcienam (51%) un privātajai AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (49%).

Zasulauka padome un valde ir politizēta, arī tajā iecelti ar Vienotību un "olšteiniešiem" saistīti cilvēki. Zasulauks jau tagad veic Pasažieru vilciena ritošā sastāva uzturēšanu, un to nevar saukt par lētu – vidēji tie ir 6 miljoni latu gadā, kā dēļ politikas kuluāros šis uzņēmums tiek dēvēts par "partiju barotni".

Vēl 3. aprīlī LNT raidījumā 900 sekundes premjers Dombrovskis, kritizējot iepriekš plānoto iepirkumu no spāņu CAF, to nodēvēja par "trekno gadu projektu", jo šis vilcienu apjoms iepirkumā krietni pārsniedz to, kas pašreiz kursē paLatvijas dzelzceļiem. Tādēļ Pasažieru vilcienam "jāpiedāvā iespējamās alternatīvas ekonomiski pamatotā apmērā pakāpeniski iegādāties vilcienus un modernizēt vilcienu parku", pirms nedaudz vairāk nekā mēneša uzsvēra premjers.

Ja Pasažieru vilciena aktuālais piedāvājums nonāks valdības dienaskārtībā, jaunā vilcienu iepirkuma apjoms būs nenozīmīgi mazāks kā premjera iepriekš kritizētais. Arī finanšu ministrs Vilks pirms gada, 18. maijā ziņu aģentūrai BNS tēlaini izteicās, ka "Latvijas interesēs ir nepieļaut situāciju, ka mēs radām apzeltītus vilcienus. Mums jau pietiek ar apzeltītu tiltu. Šis ir gadījums, kas varēja beigties kā apzeltīti vilcieni.". Tādēļ SM esot jāvērtē, vai izsludināt "jaunu, mazāka apmēra konkursu".

Līgumā ar CAF vilcienu apkopei 30 gadu periodā bija paredzēts tērēt vismaz 300 miljonus eiro, kas bija pat vairāk nekā tiktu samaksāts par pašiem vilcieniem, un tieši šis līguma nosacījums lielākoties piesaukts, lai ilustrētu tā arī nenotikušā iepirkuma neizdevīgumu. Pašlaik tiek pieļauts, ka jauna vilcienu iepirkuma gadījumā to apkopi 30 gadu periodā varētu veikt Vienotības un "olšteiniešu" politiski kontrolētā AS VRC Zasulauks. Šī uzņēmuma privātā akcionāra RVR iesaiste tā arī nenotikušajā vilcienu iepirkumā no CAF iepriekš tika uzskatīta par norādi uz "oligarhu" iespējamām saimnieciskām interesēm.

Zasulauku kā uzņēmumu, kam varētu uzticēt vilcienu uzturēšanu jauna iepirkuma gadījumā jau pērnā gada 3. oktobrī preses konferencē paziņojot par līguma nesēgšanu ar CAF, minēja Pasažieru vilciena valdes pārstāvji Artis Birkmanis un Aigars Štokenbergs, liekot saprast, ka "pašmāju uzņēmums" vilcienu uzturēšanu piedāvās par izdevīgāku cenu. Tomēr jau šobrīd VRC Zasulauks veic Pasažieru vilciena ritošā sastāva apkopi – vidēji tie ik gadu ir aptuveni 6 miljoni latu, kas saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu datiem ir vidēji 95% no kopējā apgrozījuma. Zasulauka finanšu pārskats par 2012 gadu vēl nav publicēts, bet 2011. gadā tā apgrozījums bijis 6 874 452 miljoni latu.

Pasažieru vilciena un VRC Zasulauks līguma necaurspīdīgie nosacījumi politikas kuluāros tiek minēti kā pelēkā zona, kas šo kopuzņēmumu dara tik pievilcīgu politisko partiju naudas lietu kārtotājiem, kuri tradicionāli tiek iekārtoti Zasulauka padomē un valdē. Pašlaik VRC Zasulauks padomes priekšsēdētājs ir par Vienotības "kasieri" dēvētā Edgara Jaunupa tēvs Modris Jaunups. Savukārt valdē iecelti divi ar politisko spēku interesēm saistīti cilvēki – Vienotību pārstāv bijušais Pasažieru vilciena valdes loceklis Mārtiņš Greste, kurš ir Zasulauka valdes priekšsēdētājs, un kā valdes loceklis darbojas "olšteiniešu" virzītais Valters Grīnvalds, kurš pirms tam bija iekārtots airBaltic padomē.

Pietiek jau rakstīja: vismaz gadu pastāv aizdomas, ka tāpat kā iepirkumam no CAF arī jaunam, kā tobrīd apgalvoja Valda Dombrovska valdības pārstāvji, "mazākam un lētākam" vilcienu iepirkumam būs savi "krusttēvi" šoreiz ar Vienotības un "olšteiniešu" ietekmi saistītajā jaunajā Pasažieru vilciena valdē. Taustāmas aprises sāk iegūt līdz šim mēnešiem ilgi kuluāros skanējušās aizdomas, ka jau kopš Pasažieru vilciena valdes nomaiņas ar Vienotībai tuviem kadriem pērnajā maijā strādāts uz jaunu iepirkumu, kas būtu parocīgs konkrētam piegādātājam – Šveices kompānijai Stadler Bussnag AG.  

Piedāvājuma izredzes nonākt uz valdības galda bez būtiskām korekcijām atbildīgas amatpersonas vērtē skeptiski, pagaidām atturoties to oficiāli komentēt. Tomēr zināms, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam valsts AS Pasažieru vilciens ieplānojis pirkt 33 jaunus elektrovilcienus par kopējo līguma summu - 108 miljoni latu (153,6 miljoni eiro). Šai summai gan būtu jāpieskaita procentu maksājumi bankai, kas pēc Pietiek aplēsēm, vadoties no uzņēmuma sniegtās informācijas, 30 gadu laikā varētu būt vismaz 25 miljoni latu. Tiek apspriests tiek arī otrs piedāvātais modelis – slēgt 30 gadu nomas līgumu, ik gadu piegādātājam maksājot 6,2 miljonus latu ar nosacījumu, ka nomas perioda beigās atlikusī vērtība būtu 0%. Pēdējais nosacījums arī jau izraisījis šaubas informētu amatpersonu lokā kā valstij neizdevīgs.

Novērtē šo rakstu: