Iesaki rakstu: 
Vēl vakar nebija nožuvusi tinte Jaunās Vienotības valdes slēgtās sēdes lēmumam par iespējamo “Zatlera meitenes” Evikas Siliņas lidojumu politiskajā kosmosā, kad no nebūt ne tik vienotās Vienotības dzīlēm dažas citas ne mazāk ambiciozas dāmas sāka piedāvāt interesentiem vairāk, kā intriģējošu fotomateriālu par savu mīļoto draudzeni. Patiesībā tas ir tikai diennakts intervāla jautājums, kad to skatīs miljonu auditorija sociālajos tīklos. Uzreiz saku, ka šoreiz nav runa par topošās premjeres ciešām saiknēm ar Juri Jurašu, bet daudz kas nopietnāks.
Tomēr sāksim ar nelielu atkāpi. Nākamajam Latvijas valsts premjeram it kā būtu jābūt kompetentam un profesionālam:
1. Vadīt valsti un koordinēt visu tās institūciju darbību ne tikai hibrīdkara apstākļos, bet reālas militāras provokācijas laikā uz Baltkrievijas robežas, pie kam - ar nepilnīgi vai vispār neizbūvētu robežjoslu no Latvijas puses. Ir pat zināms operācijas nosaukums un uzsākuma laiks –”Paisums” par godu 1. septembrim.
2. Saprast, ko, kad un kā darīt ar elektroenerģijas tarifiem un lielveikalu tīklu uzcenojumiem, pretējā gadījumā - ziemā no sociālā sprādziena neizbēgt.
3. Valsts kase, ārējais parāds, budžeta deficīts un PVN likme. Šeit smako pēc valsts defolta.
4. Izglītības sistēma un veselības aizsardzība. Šeit jau ir maksātnespēja ar tālāku bankrotu jebkurā griezumā.
5. Demogrāfija, darbaspēks - cilvēkresursi un emigrācija. Stabils bankrots jau šodien.
6. Publiskajā sektorā nodarbināto skaits, kas pārsniedz jebkādas veselā saprāta robežas. Bet - tieši tas ir Jaunās Vienotības stabilākais un uzticamākais elektorāts.
Turpināt šādā garā varētu bezgalīgi, bet pietiks. Es pat ticu, ka slepkavību Jēkabpilī Evika ir uztvērusi ar asarām, un ticu citiem mītiem, kuri sāk ātri izplatīties, precīzāk - tiek izplatīti, bet vai viņa absolūtā krīzes situācijā kopumā spēj vadīt valsti? 100%, ka ne.
Jautājums - kas un kāpēc stāv aiz visa šī teātra? Pirmkārt, pats fakts pierāda, ka Jaunajai Vienotībai ir ne tikai īss rezervistu soliņš, bet ka tas jau pasen vispār no partijas ģērbtuves izmests mēslainē.
Otrkārt, kā to labāk pateikt. Kolosāla cūcība pārākajā pakāpē pret tikko ievēlēto valsts prezidentu, kurš pat nelabvēļu acīs tiek atzīmēts ar izcilu, pēdējās desmitgadēs nepieredzētu gaitu uzsākumu. Edgaram Rinkēvičam tas ir absolūts pārbaudījuma brīdis - vai viņš ir Latvijas un savas tautas prezidents vai prezidents sev un savai partijai, kurā.... draugi, nav labi!
Tomēr nobeigsim ar to, ar ko sākām. Foto. Un tādu ir daudz. Evika Siliņa ilgstoši ir citas meitenes - Ineses Šleseres sirdsdraudzene. Ar kopīgām ģimeņu atpūtām daudzu gadu garumā daudzās skaistās valstīs un vietās. Faktiski problēmu nav, ja vien Ineses Šleseres vīrs nebūtu Ainārs Šlesers, kura politiskā biogrāfija, nu, ir tāda, kāda ir, un kurš jau gadiem sevi sapnī redz premjerministra krēslā. Vai - vismaz ļoti tuvu tam.
Ko darīt? Otra jautājuma - kas vainīgs? - nebūs. Nākamais premjera amata kandidāts tiek izvēlēts ārpus partiju vides, bet plaši un atklāti konsultējoties ar valdības sociālajiem partneriem. Cita varianta šodien faktiski nav.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
