Premjera preses sekretārei palūgts aiziet pēc informācijas noplūdes
PIETIEK07.04.2011.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Premjera Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres Līgas Krapānes pēkšņā aiziešana no amata, iespējams, saistīta ar vainīgā meklēšanu par informācijas izpaušanu medijiem par premjera padomnieces un viņa senas biznesa partneres Sandras Bukanes problēmām iegūt pielaidi valsts noslēpumam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Plašāks konteksts šīm pārmaiņām arī saistīts ar ietekmes pārdali Dombrovskim tuvējā lokā. Premjers savā darbībā un lēmumos bijis neatkarīgs no Vienotībā ietekmīgiem „lietu kārtotājiem”, kas ne visus apmierina.
Oficiāli valdības preses dienests vēlā ceturtdienas vakarā izplatīja lakonisku paziņojumu, ka darba attiecības ar Krapāni pārtrauktas pēc savstarpējas vienošanās ar šī gada 8. aprīli. Krapāne jau dienā apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka no piektdienas pārtrauks pildīt premjera preses sekretāres pienākumus, no plašākiem komentāriem atturoties. Krapāne savulaik bijusi gan prezidenta Gunta Ulmaņa, gan premjera Viļa Krištopana preses sekretāre.
Aizvadītajā svētdienā TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka premjera Dombrovska juridiskajai padomniecei un senai viņa ģimenes biznesa partnerei nekustamo īpašumu darījumu jomā Sandrai Bukanei nav izdevies iegūt pielaidi valsts noslēpumam, kas nepieciešama darba pienākumu pildīšanai. Bukanes darba apraksts paredz, ka viņai jāstrādā ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, tomēr pielaidi valsts noslēpumam viņa nav nokārtojusi, ziņoja Nekā personīga. Premjers pirmdien Pietiek apgalvoja, ka Bukanei pielaide valsts noslēpumam nav atteikta – jautājums tiekot kārtots.
Bukane ir tā premjera biroja amatpersona, par kuru simtprocentīgi sakāms, ka viņa ir „Dombrovska cilvēks”. Bukanes valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu rāda, ka viņai kopīpašumā ar premjera dzīvesbiedri Āriju Dombrovsku pieder trīs zemes īpašumi Stopiņos, Inčukalnā un Liepupē. Līdztekus 13 727 latiem, ko Bukane 2010. gadā kopumā saņēmusi algā kā premjera juridiskā padomniece, vēl vairāk nekā divtik (33 872 latus) viņa nopelnījusi kā Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekle.
Medijiem arī iepriekš tikusi nopludināta informācija par norisēm premjera birojā, kas varētu mest ēnu uz Dombrovski. Tā tas bija, piemēram, gadījumā ar viņa biroja vadītājas Olitas Augustovskas apstiprināšanu airBaltic padomē.
Šonedēļ darbu Ministru kabinetā pārtrauca arī ilggadējais valdības preses sekretārs Aivis Freidenfelds, kurš amatā bija 17 gadus. Arī par Freidenfeldu neoficiāli zināms, ka viņam palūgts aiziet.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
