Iesaki rakstu: 
Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Premjers Kariņš, kurš jau Briselē kā deputāts izcēlās ar naudas lietu kategoriskas publiskošanas pieprasīšanu, mūs tikko kā iepriecēja ar kārtējo soli ceļā uz skaidras naudas izdeldēšanu mūsu sadzīvē, jo tā taču ir galvenais visu mūsu problēmu cēlonis. Nu, ja ne pilnībā, tad dramatiski samazinot atļauto darījumu apjomu uz tādu, lai par puslīdz kustoša auto pirkumu Rumbulā vairs uz vietas norēķināties nedrīkstētu. Ja cena pāri trim tūkstošiem, tad vai nu taisi kādu sāņus gājienu, vai arī no tūlītēja darījuma jāatsakās.
Tā loģika gan man šķietas diezgan kliba, it kā korupcija būtu sakoncentrējusies ikurāt tai šķirbā starp trim un iepriekš atļautajiem septiņiem komats diviem tūkstošiem. Varētu domāt, ka miljoni un desmiti miljonu, kas no pašvaldību uzņēmumiem pārceļojuši cienījamu ļaužu kontos, būtu iznesti sainīšos pa 7190 eiro katrā.
Bet kāpēc gan sevi apgrūtināt ar veselības maitāšanu ofisos, putekļainas aktis pārbaudot, ja tai laikā var svaigā gaisā patrenkāt auto lūžņu tirgotājus, grozu pinējus un melleņu lasītājus? Tas orgāniem, Kariņa kunga svētītiem, vienmēr šķities īstais ceļš uz mūsu sabiedrības laimi.
Uz šī gaišās beznaudas un bezproblēmu nākotnes vīzijas fona pēkšņi nāk tesiens no mūsu visuaugstākajām instancēm – Satversmes tiesas 6. marta spriedums par algu publiskošanu. Nevis par to, ka turpmāk būs arvien caurspīdīgāk un atklātāk, nē, gluži otrādi – 2017. gadā pieņemtā kārtība par publiskošanu esot nelikumīga, uzskatāma par spēkā neesošu un faktiski tā kā nebijušu, tādēļ algu publicēšana atceļama tūdaļ un uzreiz, spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Še tev nu bija caurspīdīgums!
Atgādināšu, ka pirms gandrīz desmit gadiem kāds personāžs ar segvārdu Neo nospēra VID sistēmā datus par valsts pārvaldes darbinieku algām un nopludināja tos medijiem, jo uzskatīja, ka reālie atalgojuma cipari rāda ierēdniecības divkosību. Rezultātā Neo no daudzsološa anonīma anarhista pārtapa par aizdomās turamo pilsoni Ilmāru Poikānu, pāris dienas pasēdēja un galu galā tika notiesāts ar kriminālu pantu. Pārsūdzēšanas iespējas beidzās 2017. gadā, un tad nu nācās lūgt Valsts prezidenta apžēlošanu.
Tā kā represiju dzirnas griezās eiropeiskās gaismas spēkiem neērtā virzienā, notika gan apžēlošana, gan satraukta ņemšanās algu publiskošanas legalizēšanā. Sevišķi izcēlās gaismas spēku vaduguns deputāts Dālderis, kurš pielipināja attiecīgu prasību kārtējam budžetam. Sak, ja reiz par taisnu lietu un atklātību, kāda starpība, kā to nobalso.
Tieši tas izrādījās viens no apstākļiem, kāpēc Satversmes tiesa šo atklātības histēriskā uzliesmojumā radīto normu atzina par Satversmei neatbilstošu. Izrādās, arī gaismas spēkiem par taisnu lietu jācīnās, ievērojot procedūru un normu samērīgumu. Šis fakts dod mums mazu cerību. Ne tikai to, ka nebūs veltīgs Neo upuris, bet varbūt tiks arī drusciņ piebremzēta baltumbaltā Kariņa kunga vēlme iznīdēt skaidru naudu. Tāda savulaik bija Leo Trocka iecere, un praksē Kampučijas komunisti šai ziņā tika diezgan tālu, proti, izveidot tādu sabiedrības modeli, kurā nauda jau būtu nozieguma sastāvs pats par sevi.
Atklātība un katras naudiņas mazākās kustības kontrole, no vienas puses, un tai pretī Datu regulas un likumdošanas procedūras ievērošana, no otras, ej nu zini, kā iegriezīsies. Raibi laiki gaidāmi šai ziņā.
Pārpublicēts no www.aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
