Prasība par nepatiesu ziņu atsaukšanu raidījumā "Nekā Personīga"
Juris Paiders*14.12.2015.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
2015.gada 13.decembrī raidījumā „Nekā Personīga” tika demonstrēts sižets “Spriež par “pareizo vēsturi”", kura laikā Jānis Krēvics izteica šādu apgalvojumu: “Konferencē piedalījās arī delegāti no Latvijas, starp viņiem Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders…”
Šāds apgalvojums satur nepatiesas ziņas, jo attiecīgajā konferencē es nepiedalījos, bet konferences laikā atrados pilnīgi citā pasākumā LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, LU Dabaszinātņu centrā Torņkalnā. Ņemot vērā pārraides kontekstu, šāda nepatiesa apgalvojuma izplatīšanu es uzskatu par godu un cieņu aizskarošu.
Līdz ar to es pieprasu, lai raidījums „Nekā Personīga” atsauktu nepatiesas ziņas, kas tika pārraidītas 2015.gada 13. decembrī, un jau tuvākajā pārraidē Jānis Krēvics nolasītu paziņojumu, ka “Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders nepiedalījās Baltijas vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centra rīkotajā zinātniskajā konferencē “Latvijas Lietuvas un Igaunijas aktuālās vēstures un historiogrāfijas problēmas 1939.-1945. g.”” un atvainotos par nepatiesas informācijas izplatīšanu.
Vēršu uzmanību, ka kopš 2013. gada sākuma šī jau ir otrā reize, kad raidījums „Nekā Personīga” izplata nepatiesas ziņas par mani (daļa no nepatiesās informācijas, kas tika minēta "Nekā Personīga" pārraidē 2013. gada 27. oktobrī, tika atsaukta 2013. gada 4. novembra pārraidē).
* Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.