Iesaki rakstu: 
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Epizode Nr.1
Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē 2022 (Skuja Braden), kur NA biedrs un kultūras ministrs Nauris Puntulis lepni grozījās starp peņu saišķiem un vagīnu čupām. Porcelāna, protams. Uz Ukrainā notiekošo kara noziegumu – mežonīgu grupveida izvarošanu, karagūstekņu kastrēšanas fona tas izskatījās pat ne piedauzīgi, bet vienkārši barbariski. Nepiedienīgi un necienīgi.
Par izstādīto darbu māksliniecisko vērtību… Atsaukšos uz laikmetīgās mākslas grandiem. Vienā no pasaules labākajiem laikmetīgās mākslas muzejiem Londonas Tate Modern es redzēju bundžiņu Nr. 4…
Merda d'artista
1961.gadā Piero Manzoni savāca savas fekālijas, safasēja tās 90 konservu bundžās, katra 30 gramu svarā. Uz katras bundziņas četrās valodās (itāļu, angļu, franču un vācu) ir uzrakstīts - 100% dabīgi mākslinieka mēsli. Cenu mākslinieks noteica identisku tādas pat masas zelta cenai. Visas bundžiņas tika izpirktas pāris dienu laikā. 2016.gadā mākslas priekšmetu izsolē bundziņa Nr.69 tika pārdota par 220 tūkstošiem euro.
Laikmetīgā māksla ir konceptuāla māksla. Piero Manzoni paskaidroja, ka viņa projekta mērķis bija pievērst uzmanību mākslas pircēju lētticībai, citējot - visām šīm Milānas buržuāziskajām cūkām patīk tikai mēsli.
Par Latvijas izstādi Venēcijas biennālē 2022 precīzāk par Piero Manzoni nepateiksi… Buržuāzijas diskrētais šarms uz kara šausmu un sāpju fona… Seksšopu asortimentu porcelāns par mākslu nepadara.
Epizode Nr.2
Sabiedrībā uzjundīja kaislības ap Krievijas miljardiera, zem Rietumu sankcijām esoša Putinam pietuvināta oligarha un pie reizes arī Latvijas pilsoņa Pjotra Avena mākslas darbu kolekcijas “Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940” paredzēto izstādi Ogres muzejā.
Par kolekcijas augsto māksliniecisko kvalitāti šaubu nav. Latvijas pirmās brīvvalsts laikam raksturīgi izcili Art Deco stila mākslas un dizaina darbi. No arhitektūras līdz traukiem. Un oligarham ir pietiekami naudas gan mākslas priešmetu iepirkšanai, gan kvalificētu ekspertu algošanai. Ja par privātās kolekcijas izstādīšanu netiek maksāts, tad personīgi es nemocītos ar morāliem pārmetumiem, šo izstādi apmeklējot.
Daudz nopietnāka lieta ir E.Helmaņa konfidenciālā viesošanās zem sankcijām esošā oligarha privātajā īpašumā. Nu neticu, ka viņi par mākslu runāja… Ir lietas, ko vēlētājs nepiedod. JKP samaksāja par Civilās savienības (vai kā nu to sauca) likumprojekta atbalstīšanu, ko konservatīvais vēlētājs nepieņēma. Tāpat nacionālais vēlētājs var nesaprast NA politiķu draudzēšanos ar Krievijas oligarhiem.
Bet no visiem pārējiem progresīvajiem un principiālajiem izstādes apkarotājiem būtu jauki saņemt informāciju par aktuālo stāvokli ar P.Avena Latvijas pilsonību. Kas un kā tur notiek? Ja vispār notiek.
Jo es, vienkāršs pilsonis, gribētu no atbildīgajām amatpersonām un institūcijām saņemt skaidrojumu, kā šī pilsonība vispār varēja tikt piešķirta? Latvijas pilsoņiem nav atļauta Krievijas dubultpilsonība. Krievijas pilsonim vispirms ir jāiziet procedūra par iziešanu no šīs valsts pilsonības, un tikai pēc tam viņam var tikt piešķirta Latvijas pilsonību. Tā ir parastā procedūra visiem Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kas naturālizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību.
P.Avena gadījumā ir iespējami divi varianti 1) pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju par savu Krievijas pilsonības statusu, tad tas ir pamats anulēt Latvijas pilsonību, 2) atbildīgās amatpersonas un institūcijas ir apzināti ignorējušas normatīvo aktu prasības. Tā teikt, viens likums, viena taisnība, bet… tie zelta rubuļi, tie valda pasauli… Varbūt ir vēl kāds variants, ar ko atbildīgās amatpersonas sabiedrību iepazīstinās?
Jebkurā gadījumā neticu, ka Latvija atņems P.Avenam pilsonību. Līdz ar to nesaprotu, kāpēc vajadzētu liegt tiesības cilvēkiem redzēt Latvijas pilsoņa mākslas kolekcijas, ja viņš laipni ir gatavs tās publiski izstādīt. Jo, ja mūsu varasvīriem kukuļi un otkati par lietu kārtošanu un bīdīšanu, tad tauta varētu vismaz acis papriecēt… Katram savs!
Rezumējot.
Sekss ne vienmēr ir mīlestība, gadās, ka vienkārši m…cība. Porcelāns ne vienmēr ir māksla, gadās, ka vienkārši mēsli. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
