Iesaki rakstu: 
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Epizode Nr.1
Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē 2022 (Skuja Braden), kur NA biedrs un kultūras ministrs Nauris Puntulis lepni grozījās starp peņu saišķiem un vagīnu čupām. Porcelāna, protams. Uz Ukrainā notiekošo kara noziegumu – mežonīgu grupveida izvarošanu, karagūstekņu kastrēšanas fona tas izskatījās pat ne piedauzīgi, bet vienkārši barbariski. Nepiedienīgi un necienīgi.
Par izstādīto darbu māksliniecisko vērtību… Atsaukšos uz laikmetīgās mākslas grandiem. Vienā no pasaules labākajiem laikmetīgās mākslas muzejiem Londonas Tate Modern es redzēju bundžiņu Nr. 4…
Merda d'artista
1961.gadā Piero Manzoni savāca savas fekālijas, safasēja tās 90 konservu bundžās, katra 30 gramu svarā. Uz katras bundziņas četrās valodās (itāļu, angļu, franču un vācu) ir uzrakstīts - 100% dabīgi mākslinieka mēsli. Cenu mākslinieks noteica identisku tādas pat masas zelta cenai. Visas bundžiņas tika izpirktas pāris dienu laikā. 2016.gadā mākslas priekšmetu izsolē bundziņa Nr.69 tika pārdota par 220 tūkstošiem euro.
Laikmetīgā māksla ir konceptuāla māksla. Piero Manzoni paskaidroja, ka viņa projekta mērķis bija pievērst uzmanību mākslas pircēju lētticībai, citējot - visām šīm Milānas buržuāziskajām cūkām patīk tikai mēsli.
Par Latvijas izstādi Venēcijas biennālē 2022 precīzāk par Piero Manzoni nepateiksi… Buržuāzijas diskrētais šarms uz kara šausmu un sāpju fona… Seksšopu asortimentu porcelāns par mākslu nepadara.
Epizode Nr.2
Sabiedrībā uzjundīja kaislības ap Krievijas miljardiera, zem Rietumu sankcijām esoša Putinam pietuvināta oligarha un pie reizes arī Latvijas pilsoņa Pjotra Avena mākslas darbu kolekcijas “Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940” paredzēto izstādi Ogres muzejā.
Par kolekcijas augsto māksliniecisko kvalitāti šaubu nav. Latvijas pirmās brīvvalsts laikam raksturīgi izcili Art Deco stila mākslas un dizaina darbi. No arhitektūras līdz traukiem. Un oligarham ir pietiekami naudas gan mākslas priešmetu iepirkšanai, gan kvalificētu ekspertu algošanai. Ja par privātās kolekcijas izstādīšanu netiek maksāts, tad personīgi es nemocītos ar morāliem pārmetumiem, šo izstādi apmeklējot.
Daudz nopietnāka lieta ir E.Helmaņa konfidenciālā viesošanās zem sankcijām esošā oligarha privātajā īpašumā. Nu neticu, ka viņi par mākslu runāja… Ir lietas, ko vēlētājs nepiedod. JKP samaksāja par Civilās savienības (vai kā nu to sauca) likumprojekta atbalstīšanu, ko konservatīvais vēlētājs nepieņēma. Tāpat nacionālais vēlētājs var nesaprast NA politiķu draudzēšanos ar Krievijas oligarhiem.
Bet no visiem pārējiem progresīvajiem un principiālajiem izstādes apkarotājiem būtu jauki saņemt informāciju par aktuālo stāvokli ar P.Avena Latvijas pilsonību. Kas un kā tur notiek? Ja vispār notiek.
Jo es, vienkāršs pilsonis, gribētu no atbildīgajām amatpersonām un institūcijām saņemt skaidrojumu, kā šī pilsonība vispār varēja tikt piešķirta? Latvijas pilsoņiem nav atļauta Krievijas dubultpilsonība. Krievijas pilsonim vispirms ir jāiziet procedūra par iziešanu no šīs valsts pilsonības, un tikai pēc tam viņam var tikt piešķirta Latvijas pilsonību. Tā ir parastā procedūra visiem Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kas naturālizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību.
P.Avena gadījumā ir iespējami divi varianti 1) pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju par savu Krievijas pilsonības statusu, tad tas ir pamats anulēt Latvijas pilsonību, 2) atbildīgās amatpersonas un institūcijas ir apzināti ignorējušas normatīvo aktu prasības. Tā teikt, viens likums, viena taisnība, bet… tie zelta rubuļi, tie valda pasauli… Varbūt ir vēl kāds variants, ar ko atbildīgās amatpersonas sabiedrību iepazīstinās?
Jebkurā gadījumā neticu, ka Latvija atņems P.Avenam pilsonību. Līdz ar to nesaprotu, kāpēc vajadzētu liegt tiesības cilvēkiem redzēt Latvijas pilsoņa mākslas kolekcijas, ja viņš laipni ir gatavs tās publiski izstādīt. Jo, ja mūsu varasvīriem kukuļi un otkati par lietu kārtošanu un bīdīšanu, tad tauta varētu vismaz acis papriecēt… Katram savs!
Rezumējot.
Sekss ne vienmēr ir mīlestība, gadās, ka vienkārši m…cība. Porcelāns ne vienmēr ir māksla, gadās, ka vienkārši mēsli. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
