Iesaki rakstu: 
Uzņēmēja, iniciatīvas Par algu iesaldēšanu valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem autore Nora Freimane LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? trāpīgi ilustrēja sabiedrības sašutumu izraisījušo algu milzīgo palielināšanu politiķiem: "Valsts pārvaldē algu reformai ir jābūt. Tas, kam es nepiekrītu, – ar ko šī reforma tiek sākta. Kāpēc algas ir jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt speciālistus? Par ministriem plēšas. Valsts prezidentam zemākais reitings vēsturē, alga būs lielākā Valsts prezidentu vēsturē. Tas būtu kā uzņēmumā atrast sliktāko darbinieku un viņam iedot labāko algu. Saeimas deputātiem algas bija iesaldētas, tur es vēl piekristu, ka vajadzētu pārskatīt, – jautājums atkal par procentiem – ne jau par 34% – tikko ir sākuši strādāt!"
Nekādu kritiku neiztur arī premjera Krišjāņa Kariņa "argumenti" politiķu algu celšanas aizstāvībā, pieminot, ka algas taču ceļot visiem – mediķiem, pedagogiem un tā tālāk. Taču nez kādēļ premjers pakautrējās savā aizstāvības runā salīdzināt pašreizējās politiķu un šo profesiju algas un to pieaugumu. Varbūt vienkārši nebija lietas kursā, cik tad katrs ārsts, medmāsa, sanitāre, pedagogs, policists, ugunsdzēsējs šobrīd reāli saņem un cik liels būs viņa algas pieaugums.
Savā ziņā nepārsteidz informācija, ka arī pašvaldību (nav gan zināms, vai pilnīgi visu) deputāti īpaši nekautrējas izmantot radušos iespēju un tikpat naski ceļ sev algas kā lielās politikas spēlētāji. Un patiesībā ir pilnīgi vienalga, vai lēmums par algu celšanu ir pieņemts iepriekšējās Saeimas laikā vai arī to būtu darījuši pašreizējie politiķi paši. Runa ir par principu, ka nav īsti korekti organizēt sev dzīres laikā, kamēr nodokļu maksātāji un šīs valsts patiesie uzturētāji meklē jebkādas iespējas ietaupīt, lai varētu izdzīvot un vienlaikus samaksāt valstij nodokļus. Taču dziļi šaubos, vai uzņēmējam ir patiešām augsta motivācija maksāt nodokļus, redzot, ka viņa samaksātā nauda tiek izmantota nevis skolotāju, mediķu, ugunsdzēsēju algām vai jauna bērnudārza būvēšanai, bet gan visu līmeņu politiķu un tiem pietuvināto ierēdņu turīguma līmeņa paaugstināšanai.
Diemžēl skaidrs, ka savus algas pielikumus politiķi nemaz netaisās iesaldēt un nekāda kritika viņus neuztrauc un nerada ne mazāko kauna sajūtu. Līdz ar to atliek izdarīt bēdīgu secinājumu – šāda politiķu rīcība un attieksme pret sabiedrības iebildumiem nav nekas cits kā savdabīga politiskā alkatība uz nodokļu maksātāju rēķina, turklāt – diemžēl paredzami nemainīgi.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
