Iesaki rakstu: 
Kad pirms nepilniem trim mēnešiem Baibai Rubesai kā Rail Baltica projekta īstenotāja – uzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājai un izpilddirektorei tika izteikta neuzticība, viņa nāca klajā ar virkni skaļu paziņojumu, kas lika domāt pat par uzņēmumā notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tagad Valsts policijas veiktā pārbaudē ir noskaidrots, ka B. Rubesas vēstījumi ir bijuši daļēji nepatiesi, daļēji pamatīgi pārspīlēti, taču pati izpilddirektore policijai taisnojusies, ka viņai neesot bijis nodoma celt kādam neslavu.
Šā gada 1. februārī triju Baltijas valstu kopīgi izveidotās akciju sabiedrības RB Rail AS Lietuvas un Igaunijas dalībnieki izteica neuzticību B. Rubesai kā uzņēmuma vadītājai, un pēc īsas pauzes B. Rubesa atbildēja ar šķietami ļoti nopietniem paziņojumiem saistībā ar kopuzņēmuma pārvaldē notiekošo.
B. Rubesa publiski pavēstīja, ka vārdā nenosauktas personas „no augšas” esot iejaukušās uzņēmuma iepirkumu procesos un ka tāpat „no augšas” esot izdarīts spiediens uz uzņēmuma valdi, lai tā pieņemtu, iespējams, valstij neizdevīgus un kaitējošus lēmumus,
Tāpat RB Rail AS vadītāja paziņoja, ka vārdā nenosauktas personas esot iejaukušās uzņēmuma valdes locekļu atlases procesā un arī mēģinājušas nepieļaut efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu. Taču šiem skaļajiem paziņojumiem turpinājuma nebija, un B. Rubesa neminēja nevienu konkrētu personu, kas būtu vainojama viņas minētajos pārkāpumos.
Pirmais resorisko pārbaudi saistībā ar B. Rubesas paziņojumiem pabeidza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Slēdzienu, ka augstās amatpersonas paziņojumi ir izrādījušies tukši, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume formulēja šādi: „Netika gūts apstiprinājums ziņām, kas norādītu uz iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”.”
Taču daudz nopietnāku un arī ilgstošāku resorisko pārbaudi savas kompetences ietvaros nule ir pabeigusi Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa, kas ir veikusi arī pašas B. Rubesas detalizētu iztaujāšanu
No B. Rubesas Valsts policijai sniegtajiem paskaidrojumiem ir izrietējis tas, kas jau iepriekš bija nojaušams, - ka pēc paziņojuma par atstādināšanu viņa nākusi klajā ar skaļiem paziņojumiem, kuri ir bijuši pilnīgi vai daļēji nepamatoti un krietni pārspīlēti.
Sakarā ar viņas publiski pausto, ka vārdā nenosauktas personas esot izdarījušas spiedienu uz RB Rail AS valdi, lai tā pieņemtu valstij neizdevīgus un kaitējošus lēmumus, B. Rubesa policijai atzinusies - patiesībā runa ir bijusi par to, ka uzņēmuma padome ir kontrolējusi valdes darbošanos.
Amatpersona policijai apgalvojusi, ka domājusi tikai un vienīgi „RB Rail AS padomes lēmumus, kura samērā bieži pieprasa papildu informāciju, skaidrojumus par jebkuru valdes lēmumu, kurš saistīts ar iepirkuma procedūrām un tas noved pie tā ka tiek paildzināta projekta ieviešanas gaita”.
Arī sakarā ar viņas publiski pausto informāciju par to, ka nenosauktas personas it kā esot iejaukušās RB Rail AS iepirkuma procesos, B. Rubesa policijai atzinusi, ka patiesībā „individuālu spiedienu no Latvijas vai Igaunijas valsts amatpersonām iepirkumu jautājumos līdz šim nav izjutusi”.
Runa esot bijusi tikai un vienīgi par to, ka divi Lietuvas pārstāvji – uzņēmuma padomes locekļi vēlējušies „iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju pirms šīs dokumentācijas apstiprināšanas un izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā”, turklāt „Lietuvas likumdošana viņiem neliegtu iepazīties ar šādiem materiāliem, jo visa dokumentācija ir publiski pieejama”.
Pēc lēmuma par atstādināšanu B. Rubesa publiski bija izteikusies arī par mēģinājumiem nepieļaut efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu, taču paskaidrojumos policijai par par šo tēmu amatpersona varējusi minēt tikai savus iebildumus pret uzņēmumā noteikto kārtību līgumu slēgšanā un iepirkuma procedūru rīkošanā.
Visbeidzot ir izrādījies, ka arī par it kā notikušo „iejaukšanos RB Rail AS valdes locekļu atlases procesā” B. Rubesa policijai varējusi tikai norādīt uz savu neapmierinātību ar to, kā uzņēmuma akcionāri un padome ir lēmuši par „organizācijas lielumu, kā arī galveno amatpersonu atlasi”.
Ņemot vērā gan šos skaidrojumus, gan arī B. Rubesas apliecinājumu, ka „sakarā ar publiski pausto informāciju viņai nav bijis nodoms celt neslavu nevienai personai”, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pieņemts lēmums saistībā ar viņas izteikumiem kriminālprocesu nesākt.
Kā zināms, 22. martā RB Rail AS padome nolēma tomēr neatlaist B. Rubesu no amata, kas viņai pērn ienesis vairāk nekā 96 tūkstošus eiro (līdz ar gandrīz 27 tūkstošiem eiro AS Latvenergo padomes locekles amatā). Viņas pilnvaru termiņš beidzas šā gada oktobrī.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.