Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valdībā un ministrijās arī par Latvijas ekonomikai ļoti būtiskiem jautājumiem valda haoss, valstij izdevīgāku lēmumu pieņemšana netiek saskaņoti apspriesta, un viena ministrija bieži vien pat nenojauš, ko tieši vienā un tajā pašā jautājumā dara otra, - šādu situāciju atklāj Pietiek veiktais eksperiments, virknē ministriju interesējoties par vienu un to pašu, specifisku, taču Latvijas ekonomikai pietiekami būtisku jautājumu.

Eiropas Savienības līmenī pašlaik tiek pārskatīta regula, kas nosaka muitas darbību, precizējot tajā dažādus nosacījumus par nelegālo tirdzniecību – par to, kas ir "privāts sūtījums" un kurā brīdī tas pārstāj tāds būt, kā arī par to, vai tranzīta preces, kas pa vidam "paliek" kādā no tranzītvalstīm, ir konfiscējamas un kas par to sodāms.

Viens no diskutablajiem jautājumiem ir par tā sauktās paralēlās nelegālās tirdzniecības ierobežošanu. Šis termins nozīmē gadījumus, kad kāda cita kompānija - ne oficiālā ražotāja pārstāvniecība - iegādājas to pašu produkciju kādā „lētākā” tirgū un ieved ES, kur jau pārdod dārgāk. Daudzi globālie uzņēmumi to, ka kāds bez īpašas "autorizēšanas" un atzīšanas tirgo viņu preci, kā ienāk prātā, uzskata par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Virknei ministriju, kurām vajadzētu būt lietas kursā par šo jautājumu, un arī Ministru prezidentam Pietiek uzdeva vienu un to pašu jautājumu, kura būtība bija – tā kā nule balsots par lēmumu pastiprināt nelegālās paralēlās tirdzniecības ierobežojumus visā ES un Latvija šajā balsojumā nobalsojusi "pret", kamēr Igaunija un Lietuva, kā arī lielākā daļa Austrumeiropas valstu atturējušās, kas ir bijis pamatā šādai mūsu valsts kategoriskai pozīcijai, kad tieši un kas tieši šo konkrēto pozīciju balsojumam formulējis, kā arī - kur iespējams iepazīties ar šo formulējumu un tā pamatojumu.

Visilgākais laiks pārdomām par šo jautājumu bija nepieciešams Ārlietu ministrijai. Saskaņā ar tās skaidrojumu, ierēdņiem vispirms jau esot bijis „nepieciešams laiks, lai noskaidrotu, par kādu darba grupu un par kādu tiesību akta projektu bija runa”.

Pēc ilgākas noskaidrošanas esot „atšifrēts”, ka „jautājums par paralēlo tirdzniecību, kuru precīzāk būtu saukt par paralēlo importu, tika apspriests ES Padomes Muitas savienības darba grupā, diskutējot par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā”.

Tāpat ilgajā „atšifrēšanas” procesā Ārlietu ministrija bija noskaidrojusi, ka šī darba grupa esot Finanšu ministrijas pārziņā un ka „Finanšu ministrija kopīgi ar Veselības ministriju šobrīd gatavo Jums atbildi”.

Tāpat arī Ekonomikas ministrija pēc ilgākas situācijas noskaidrošanas bija nonākusi pie secinājuma, ka „paralēlās tirdzniecības ierobežojumi attiecas uz farmācijas nozari, līdz ar to ar šiem jautājumiem strādājusi Veselības ministrija”.

Taču izrādījās, ka pati Veselības ministrija gan neko nezina ne tikai par to, ka tā kopā ar Finanšu ministriju gatavotu atbildi uz uzdoto jautājumu, bet pat par to, ka šāds jautājums vispār būtu tās pārziņā.

„Jūsu minētais jautājums ir Finanšu ministrijas kompetencē. Lūgums vērsties Finanšu ministrijā atbildes saņemšanai,” Pietiek tāpat pēc rūpīgas situācijas noskaidrošanas oficiāli paziņoja Veselības ministrija.

Savukārt uz jautājumu, kā tad skaidrojams tas, ka, piemēram, Ekonomikas ministrija norāda uz Veselības ministriju, tās atbilde bija: „Uz to droši vien var atbildēt Ekonomikas ministrija. Pamata jautājuma būtība - par Latvijas pozīcijas formulējumu – jāvaicā Finanšu ministrijai, kas ir tiešā atbildīgā institūcija. Veselības ministrija pat nebija iesaistīta pozīcijas saskaņošanā.”

Savukārt Ārlietu ministrija vairs nesniedza nekādus skaidrojumus par to, no kurienes gan tā nonākusi pie ziņām, ka Veselības ministrija kopā ar Finanšu ministriju tieši pašlaik gatavojot Pietiek atbildi par šo jautājumu.

Pēc vairākas dienas ilgām pārdomām uz Finanšu ministriju norādīja arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses pārstāvis - darbs pie šī jautājuma „pašlaik turpinās tehniskā līmenī darba grupā un Latvijas oficiālā pozīcija valdības sēdē vēl nav apstiprināta. Līdz lēmuma pieņemšanai šai iniciatīvai ES ietvaros vēl jāiziet vairāki izskatīšanas un saskaņošanas līmeņi, kad Finanšu ministrija formulēs piedāvājumu Latvijas pozīcijai un iesniegs to izskatīšanai Ministru kabinetā”.

„Lai saņemtu vairāk informācijas par Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas sākotnējo pozīciju, uz kuras mandāta strādā Latvijas eksperti darba grupā, aicinu jūs vērsties Finanšu ministrijā,” norādīja premjera pārstāvis.

Taču izrādījās, ka Finanšu ministrija nebūt nav tik gatava sniegt kādu skaidrojumu par šo tēmu. „Paldies par jūsu jautājumu. Jautājums ir saņemts, un mūsu eksperti gatavo atbildi. Tiklīdz saņemsim - uzreiz jūs informēsim,” – tas ir viss, ko vairāku dienu laikā ir spējusi paskaidrot Finanšu ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...