Iesaki rakstu: 
Saeima un Latvijas iedzīvotāji, kuri aktīvi ziedojuši šim mērķim, devuši skaidru mandātu demontēt padomju laikā uzslieto pieminekļu kompleksu Uzvaras parkā. Par to nobalsojuši arī Rīgas domes deputāti, un atbalstu izteikušas visas valsts augstākās amatpersonas.
Tas kopumā ir nepārprotams darba uzdevums Rīgas pašvaldībai, un pašvaldība savu uzdevumu izpildīs – atrunas meklētas netiks un aizbildināšanās ar birokrātiju nebūs. Kompleksa demontāža notiks.
Daudziem vienlaikus rodas jautājums, kas šeit atradīsies pēc tam. Šis parks ir vieta ar īpaši sarežģītu vēsturi. Veidots kā laukums, kurā atzīmējam brīvās Latvijas spēku uzvaru pār Bermonta iebrucēju armiju, un starpkaru periodā šeit pat notika Dziesmu svētki. Tāpēc parks joprojām pamatoti nes Uzvaras nosaukumu, un tā tas paliks.
Līdzīgi kā daudzi uzskatu, ka šeit nedrīkst palikt tukša, drūma vieta kā biedējošs atgādinājums par mūsu pagātnes rētām, kas periodiski atkal tiek uzplēstas. Tāpēc, domājot par šī parka nākotnes vīziju, aicinu vadīties pēc trim pamatprincipiem.
Pirmkārt šai jābūt vietai, kur cilvēki grib nākt un uzturēties ikdienā. Savulaik iztērēti miljoni, lai šis pieminekļu komplekss kalpotu tikai vienai dienai gadā – 9. maijam. Nākotnē šeit jābūt vietai, kuru apmeklēt rīdzinieki vēlas 365 dienas gadā.
Otrkārt parks jāiekārto tā, lai tas būtu vērsts nākotnē, kuru, manuprāt, vislabāk reprezentē bērni un jaunieši. Tāpēc Uzvaras parku redzu kā vietu, kurā pulcējas, pastaigājas, atpūšas un sporto mūsu nākamās paaudzes kopā ar ģimenēm. Zonu pilsētā, kurā valda dzīvesprieks un optimistiska atvērtība, nevis skumjas un vēstures nospiedums. Šeit atrodas rīdzinieku iecienīta slēpšanas trase un arī skrējēju maršruts – būtu tikai loģiski aktīvās atpūtas iespējas vairot, un vasarā šo vietu ir iespējams padarīt par kaut ko līdzīgu publiskajai pludmalei. Tāpēc pludmales volejbola un basketbola laukumi, vingrošanas un spēļu vietas, skeitparki ir tas, ko šeit redzu es.
Treškārt un galvenokārt, Uzvaras parkam, kurā notiekošie pasākumi ilgstoši ir bijuši sabiedrību šķeļoši, jābūt rīdziniekus vienojošai vietai. Rīgā darbojas lieliskas organizācijas, kuras strādā ar visu veidu bērniem un jauniešiem, veicinot gan viņu sociālo integrāciju, gan sabiedrības vienotību. Plašais parks šo organizāciju rīkotiem pasākumiem būtu daudz piemērotāks nekā, piemēram, Grīziņkalna parks, kurā daudz tuvāk ir dzīvojamās ēkas, tāpēc arī daudz sūdzību par trokšņiem.
Uzskatu, ka nākotnē vērsts un rīdziniekus vienojošs parks varētu turpināt godam nest Uzvaras nosaukumu. Šādu prieka un veselīga dzīvesveida saliņu vairošana ir tas, uz ko virzās visas pilsētas, kas ir modernas un piederīgas Rietumu telpai, kurai izcīnītā piederība ir mūsu lielākā uzvara.
Par jau konkrētām iecerēm, kas šeit atradīsies, Rīgas dome rīkos ideju konkursu, kurā savus priekšlikumus varēs iesniegt arī pilsētnieki un viņus pārstāvošās organizācijas. Sadarbībā ar virkni organizāciju konkretizēsim idejas vietas sakopšanai un izmantošanai tūlīt pēc kompleksa demontāžas, kā arī izstrādā ceļa karti ilgtermiņa vīzijai. Tālākā nākotnē šī ir unikāla iespēja akcentēt mūsu galvaspilsētas kompozicionālās struktūras galvenās ass – Brīvības ceļa – noslēgumu Pārdaugavā ar mūsdienu Latvijas vērtībām atbilstošu risinājumu.
Laiks izteikt viedokli par nākotni ir jau tagad!
Seko mums 
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.