Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar arī Finanšu ministrija (FM) beidzot atbildēja jeb, precīzāk, neatbildēja uz virkni “Neatkarīgās” jautājumu par augsta līmeņa bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējā drošības dienesta darbinieces Gitas Plaudes iesniegumu par sistēmiskas korupcijas pastāvēšanu VID vadībā. FM līdzīgi kā citas iepriekš aptaujātās institūcijas savā atbildē atrada atrunas atsevišķos likumu pantos, lai savu vērtējumu par šo iesniegumu, kā arī par VID kopumā notiekošo nesniegtu.

Iepriekš arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka savulaik nav ticis informēts par G. Plaudes skandalozo iesniegumu. “Ja Gita Plaude ir griezusies ministrijā, tad par viņas iesniegumu es tā arī neuzzināju,” “Neatkarīgajai” sacīja bijušais ministrs, kura darbības laikā 2019. gada rudenī notika pamatīgas pārmaiņas VID Iekšējās drošības daļā, tostarp G. Plaudes “aizrotēšana” no amata.

Līdz ar to pieaug aizdomas, ka FM iekšienē pastāv shēma, kā, formāli atsaucoties uz likumiem, “norakt” trauksmes cēlēju ziņojumus par notiekošo VID, par tiem neinformējot nedz VID darbību pārraugošo ministru, nedz sabiedrību. Jāpiezīmē, ka līdzīgu likteni FM gaiteņos piedzīvoja arī citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīga satura iesniegums par nelikumībām VID vadības līmenī.

“Neatkarīgā” FM 8. martā nosūtīja šādus jautājumus:

Vai Finanšu ministrija 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?

Vai Finanšu ministrija šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?

Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude? Vai par to tika informēts finanšu ministrs Jānis Reirs vai viņa biroja darbinieki?

Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?

Vai Finanšu ministrijai nešķita aizdomīga Gitas Plaudes “aizrotēšana” uz zemāku amatu VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē īsi pēc oficiālas vēršanās pret Aigara Prusaka darbībām? Vai VID vadībai tika lūgti paskaidrojumi šajā lietā?

FM uz minētajiem jautājumiem atbildēja pagarā, bet bezsaturiskā oficiālā vēstulē, ko parakstījusi FM Administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja V. Liepa.

Pirmkārt, līdzīgi kā iepriekš Ģenerālprokuratūra un Valsts kanceleja, FM atsaucās uz Trauksmes celšanas likumu, kas neļaujot par trauksmes cēlēju iesniegumiem neko teikt. “Attiecībā uz informācijas sniegšanu saistībā ar G. Plaudes iesniegumu un attiecībā uz to veiktajām Finanšu ministrijas darbībām, informējam, ka Trauksmes celšanas likuma viens no mērķiem ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Tādējādi ievērojot trauksmes celšanas mehānismu un trauksmes cēlēja aizsardzību, Finanšu ministrija nevar sniegt informāciju par G. Plaudes iesniegumu 2019. gadā un ar to saistītiem apstākļiem.”

Otrkārt, FM interpretācijā VID amatpersonu iecelšana vai atcelšana esot tikai un vienīgi VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes kompetencē, tādēļ FM par šo tēmu neesot jāatbild. “Attiecībā par G. Plaudes rotāciju uz citu VID amatu, informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumu Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 1. punktu, VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmo daļu tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Savukārt šī panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka iestādes vadītājs ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus. Tādējādi norādāms, ka VID amatpersonu iecelšana amatā, pārcelšana citā amatā un atbrīvošana ir VID ģenerāldirektora kompetencē.”

Valsts pārvaldes iekārtas likums, uz kuru savā atbildē atsaucas FM, gan paredz arī, piemēram, ka “pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu”. Šajā gadījumā finanšu ministram šāda iespēja nemaz netika dota.

Savukārt VID savā atbildes rakstā “Neatkarīgajai” par minēto tēmu, kas 8. martā pilnībā publicēts portāla “nra.lv” sadaļā “Viedokļi”, tā arī neatspēkoja nevienu no konkrētajiem G. Plaudes minētajiem faktiem, kā arī neizteica apņemšanos par tiem veikt pārbaudi.

Tā vietā VID izklāstīja vispārīgas frāzes, starp kurām iepina arī viegli slēptus draudus gan trauksmes cēlējiem VID darbinieku rindās, gan medijiem, kas viņu vēstījumus nodod sabiedrībai: “Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju. Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.”

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...