Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai
Jānis Brazovskis*04.10.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču ar esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.
FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).
Demogrāfijas tendenču jeb strādājošo skaita samazināšanās un pensionāru pieauguma ietekmē valstis visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tāpēc jo būtiskāk ir visiem kopīgi apzināties esošos riskus un atbilstoši rīkoties ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāru interesēs. Te svarīgi atzīmēt, ka pensiju 2. līmenis ir pamata elements pensiju sistēmā, jo ir neatkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm. Tāpēc samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem, kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar to kā saviem iztikas līdzekļiem pensijas vecumā.
Vidējie vecuma pensiju apmēri Latvijā ir zemi. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, valstij jau šobrīd ir augsts risks nespēt nodrošināt pietiekošu valsts pensijas apmēru. Par zemiem pensiju ienākumiem nākotnē brīdina arī Eiropas Komisija, kuras aprēķinos par pensijas atvietojuma līmeni Latvijā cilvēkam, kurš ir strādājis 40 gadus, plāno, ka ap 2050. gadu tas būs tikai pie 30% no iepriekšējiem ienākumiem. Pašlaik atvietojums ir 40,2%. Attiecīgi pensiju sistēmas 1. līmenis, kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu, nākotnē piedzīvos arvien lielāku slodzi, jo arvien mazākam skaitam strādājošo būs jāuztur arvien lielāks skaits pensionāru. Tāpēc jo būtiskāka kļūst pensiju 2.līmeņa nozīme.
Pēc pašreizējā koalīcijas piedāvājuma reāla nauda katra cilvēka kontā pensiju 2.līmenī tiek aizstāta ar solījumu maksāt pensiju no pensiju 1.līmeņa. Četru gadu laikā vidējais darbinieks savā pensiju 2.līmeņa kontā saņems par 1000 eiro mazāk. Lai arī sākotnēji tā varētu šķist neliela summa, tomēr nākotnē iedzīvotāji šajā laikā nevarēs uzkrāt aptuveni 650 miljonus eiro. Jāuzsver, ka pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām. Savukārt valsts vēlas izmantot tūlītēju piekļuvi naudai, kas faktiski paredzēta nākotnei.
* Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
