Pēc PIETIEK publikāciju sērijām par shēmām autoceļu uzturēšanā amatu varētu būt zaudējis Uldis Reimanis
N. Andersons26.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Informēju jūs, ka šodien notika akcionāra sapulce. [...] Padomes priekšsēdētājs: Renārs Griškevičs. Padomes locekļi: Jevgenijs Belezjaks, Andris Vanags. [...] Noteikti sekos vairāk informācijas (CV, pieredze)"
Tādu ziņu, kā redzams no ekrānšāviņa, šodien saņēmušas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) nodaļas, kas varētu liecināt par akcionāra sapulces lēmumu atbrīvot no amata LAU padomes priekšsēdētāju Uldi Reimani. (Formulējums "akcionāra sapulce" nav kļūda: šai valsts akciju sabiedrībai ir tikai viens akcionārs — valsts vārdā tās akcijas tur Satiksmes ministrija.)
Ja šī informācija apstiprināsies (tai vajadzētu jau rīt parādīties Uzņēmumu reģistrā), tad amatu pēc Pietiek publikāciju sērijām pusotra gada garumā būs zaudējis Uldis Reimanis — Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš vienlaikus ieņēma arī LAU padomes priekšsēdētāja amatu.
Jau ziņots, ka pēdējo divu gadu laikā, kamēr LAU darbību kontrolēja un uzraudzīja U. Reimanis, līdz nebijušam līmenim bija sazēlušas nekaunīgas iepirkumu shēmas, kas balstījās gan uz ceļu kaisāmās sāls iepirkumiem, gan cauruļu un citu ceļu būvmateriālu iepirkumiem, gan "atbrīvošanos" no īstiem nozares profesionāļiem ar desmitiem gadu pieredzi, lai to vietā amatos liktu vēlamos kadrus.
Ar to nebija mierā ilggadējie LAU darbinieki un ceļu būves speciālisti, kas savus novērojumus un analīzi sāka piesūtīt medijiem publicēšanai, kā rezultātā izdevās nobremzēt nekaunīgākās shēmas.
Kā rāda LAU mājaslapa, tajā šovakar jau ievietota informācija par trim jaunajiem padomes locekļiem. Gan Renāram Griškevičam, gan Andrim Vanagam, gan Jevgenijam Belezjakam vēl nav publicētas biogrāfijas un foto, taču ir norādīts: "Pilnvaru termiņš: no 2021.gada 26.oktobra līdz 2026. gada 25.oktobrim", kas nozīmē — likums ļauj uz gadu iecelt šādu pagaidu padomi vai valdi, kuras darbības laikā tiek noturēts konkurss uz nozares profesionāļu iecelšanu padomē. Šāda padome pēc tam strādā piecus gadus. Savukārt LAU valdē patlaban ir tikai divas personas — priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un valdes locekle Rita Kubarko.
Daži no iepriekšējiem virsrakstiem:
Miljonāru firmas klusi un agresīvi cenšas tikt pie autoceļu uzturēšanas tirgus gabala: iepirkuma kopvērtība – ceturtdaļmiljards
“Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes maiņas – pēdu slēpšana par vieniem aizdomīgiem darījumiem, lai tālāk veiktu jaunus aizdomīgus darījumus?
Sāls piegādes shēmu izpēte ļāvusi noķert 65 000 eiro kukuļa izspiedēju VID; speciālisti skeptiski par valsts uzņēmuma vadības izteikumiem
Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
„Latvijas Autoceļu uzturētājs” noslepenojis paša sniegtās ziņas par aizdomīgo sāls iepirkuma shēmu
Aizdomas par miljonu shēmām ar Baltkrievijas tehniskās sāls piegādēm Baltijas valstīm
Bēdīgi slavenais ceļu kaisāmās sāls iepirkums valsts uzņēmumā nav vienīgais dīvainais
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
