Paziņojumi par 40,3 miljonu eiro peļņu un skaudrā realitāte: „airBaltic” ir stabili uzsēdies uz „adatas” un ārpus reanimācijas palātas nav dzīvotājs
Aivars Strakšas19.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AirBaltic kā viens no pirmajiem valsts uzņēmumiem 14. novembrī paziņoja par 40,3 miljonu eiro lielu peļņu 3. ceturksnī un jaunajiem sasniegtajiem rekordiem gan pasažieru pārvadājumu jomā, gan rekordlielu EBITDAR utt.
Šobrīd ir pieejams uzņēmuma 9 mēnešu finanšu pārskats, un paši varam pārliecināties par sasniegumiem kā arī problēmām un riskiem:
Negribu noniecināt uzņēmuma spēju strādāt sarežģītā situācijā, kad regulāri trūkst naudas līdzekļu un maksātnespēja jau gadiem ir vien dažu mēnešu attālumā. Tas patiešām nav vienkārši un nevar neatstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti.
Līdz šim ir izdevies ar labdaru palīdzību no bankrota laimīgā kārtā izvairīties. 2019. gadā ar tam periodam nesamērīgi augstiem procentiem izdevās emitēt obligācijas 200 miljonu eiro apmērā. Vēlāk labdari, politiķi no valsts budžeta piešķīra 340 miljonus eiro.
Šogad ar rekordaugstiem procentiem izdevās emitēt obligācijas 340 miljonu eiro apmērā, lai segtu iepriekšējās. Tad oktobrī, paskatoties uz ātrumu, ar kādu airBaltic tērē naudu, Gauss bija spiests aizņēmties vēl 40 miljonus eiro.
Tātad uzņēmums ir pie dzīvības, pateicoties tikai un vienīgi naudas injekcijām no ārpuses. Var secināt, ka uzņēmuma vadība nespēj nodrošināt uzņēmumam pozitīvu naudas plūsmu un turklāt ilgstoši. Kā arī to, ka Satiksmes ministrija netiek galā ar saviem pienākumiem.
Kopš 2019. gada sākuma kopumā saņemti 540 miljoni eiro, taču uz 30.09.2024. uzņēmuma kontos ir palikuši vairs tikai 54,7 miljoni. Pārējie ir "apēsti", un tikpat kā nav nekādu cerību vismaz kaut ko atgūt.
AirBaltic ir stabili uzsēdies uz "adatas". Vecos kredītus/obligācijas var atdot tikai un vienīgi aizņemoties. Tātad pilnībā pakļauts kreditoru labvēlībai, kā arī īpašnieka rocībai un pacietībai.
Var secināt, ka ārpus reanimācijas palātas airBaltic nav dzīvotājs.
Šī gada septembra sākumā akcionāra daļu pārstāvis Satiksmes ministrijas personā un ministra K. Briškena vadībā nolēma, ka ilūzijas uzturēt turpmāk vairs nav nekādas jēgas, un paziņoja par akciju kapitāla samazināšanu par 24 reizēm uz 25 miljoniem eiro. Vismaz godīgi pateica - paldies, saņēmām, apēdām un neko atdot netaisāmies.
Galu galā ne jau viņš svēti solīja, ka valsts ieguldītie 340 miljoni tiks pilnībā atdoti. Linkaits solīja, tātad tā ir viņa problēma. Var teikt, paši arī vainīgi, ka noticēja. Jābūt bija pilnīgam muļķim, lai, aizdodot Gausam 340 miljonus eiro, cerētu kaut ko dabūt atpakaļ.
Viss pareizi, muļķi ir jācērpj. Viss pēc noteikumiem. Gausam nav, ko pārmest. Tik tālu pašreizējā atbildīgā ministra Briškena nostāja ir saprotama. Galu galā arī bankas tiek audzinātas, ka nedrīkst aizdot klientam pārmērīgas summas. Aizdeva, kreditora vaina. Kas tad šeit citādi?
Mēs jau gadiem dzirdam no airBaltic vadītāja Gausa k-ga stāstus par rekordlieliem ieņēmumiem, rekordlieliem pasažieru pārvadājumiem un palaikam kā, piemēram, šobrīd, rekordlielai peļņai. Ja jau tā, tad jājautā Gausa k-gam: "Kur ir nauda?" Redzam taču, ka naudas nav.
Esam pieraduši pie priekšstata, ka, ja jau ir peļņa, tad ir kaut kas nopelnīts. Diemžēl airBaltic gadījumā grāmatvedības noteikumi regulāri izspēlē ļaunu joku ar ticīgajiem. Tā arī šoreiz. No 40.3 miljonu eiro peļņas 3. ceturksnī 23,1 miljons ir no valūtas kursu svārstībām un 16,8 miljoni eiro no kompensācijām par lidmašīnu dzinēju problēmām. Nav zināma kompensāciju izmaksas kārtība, tāpēc es nesteigtos akceptēt šos ieņēmumus kā 3. ceturkšņa peļņu veidojošus. Tātad kopumā 40 miljoni no 40,3 miljoniem eiro varētu būt "peļņa uz papīra".
Ja būtu reāla peļņa, tad naudas masai būtu it kā jābūt ar tendenci uz palielināšanos, taču ir otrādi. Tikai viena ceturkšņa laikā naudas atlikumi uzņēmuma kontos ir samazinājušies par 50 milj. eiro!
Ņemot vērā to, ka atbilstoši obligāciju emisijas noteikumiem uzņēmuma naudas atlikumiem, ieskaitot iesaldētos 12,3 miljonus eiro, ir jābūt vismaz 25 miljoniem, tad uzņēmums šobrīd nedrīkstētu zaudēt vairāk par 30 miljoniem. Ar pašreizējām apetītēm tas ir vienam ceturksnim.
Tagad ir saprotams, kāpēc Gausam bija par jebkuru cenu nepieciešami vēl 40 miljoni eiro ļoti dārgas naudas. Bet tas tad arī būs viss. Turpinot zaudēt naudu pašreizējos tempos, var vēl vienu gadu arī nenovilkt. Ir jāpasteidzas ar stratēģiskā investora meklēšanu.
Kaut kā nepārliecina arī pēdējie paziņojumi par iespējamo IPO. Par solīto līdz šī gada beigām Gausa k-gs vairs nerunā. Plāni esot pārcēlušies uz nākošā gada sākumu. Ar šādiem finanšu rādītājiem?
P.S. Intriga saglabājas. Pagūs kādam iesmērēt, vai arī Satiksmes ministrija ar Briškena k-gu vai arī bez dabūs "rīkot bēres un glabāt"?
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
