Iesaki rakstu: 
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa.
Tam gan liedz noticēt daudzās tekstā sastopamās insinuācijas, viltotās cēloņsakarības un atklāti meli. Tāpēc publikāciju uzskatu par tradicionālu priekšvēlēšanu žanra paraugu, kad jautājumi tiek uzdoti ne jau tāpēc, ka autoram būtu kāda interese saņemt uz tiem atbildes.
Taču par vienu no publikācijā skartajām tēmām gribu izmantot iespēju izteikties. Galvenokārt tāpēc, ka šo jautājumu uzdod ne tikai anonīmi ķengātāji, bet arī politikā adekvāti cilvēki – gan “Saskaņas” atbalstītāji, gan oponenti. Runa ir par mūsu partijas līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”.
Nez vai pagātnes notikumus ir objektīvi mērīt ar šodienas pieredzes mērauklu. Laikā, kad “Saskaņa” slēdza minēto vienošanos, politiķi visa Eiropā un pasaulē cerēja uz labāku Krieviju un vēlējās to panākt, sadarbojoties ar šo valsti. Un tas notika arī pēc pirmajiem agresijas simptomiem – 2008.gada militārā konflikta Gruzijā. Te varētu atgādināt gan Krievijas – NATO samitu Lisabonā, gan mū pašu politiķu viedokļus par tuvināšanos ar Krieviju. Atļaušos dažus citātus.
“Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijā nebūs kaut kā beigas, bet gan normālu attiecību sākums.” Edgars Rinkēvičs, 2010.g.
"Es sagaidīju un arī saņēmu labu novērtējumu gan no prezidenta Medvedeva, gan no Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, gan no vienkāršiem kara veterāniem. Tas bija veids, kā tuvināt cilvēkus, un tas ir izdevies, tas bija veids, kā tuvināt un uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības, un tas ir izdevies." Valdis Zatlers, 2010.g.
"Latvijas un Krievijas sadarbība ekonomikā ir sekmīga. Mums ir vēl daudz iespēju sadarbību uzlabot. Nozīmīgākais potenciāls ir tādās jomās kā tirdzniecība, transports, būvniecība un enerģētika.” A.Kampars (2010.g.)
"Rinkēvičs pauda gandarījumu par to, ka kopumā abu valstu attiecībās pašreiz valda konstruktīva un pragmatiska gaisotne. Arī Lavrovs konstatēja starpvalstu attiecību klimata uzlabošanos un savstarpējās ekonomiskās sadarbības pieaugumu un pauda gatavību šo pozitīvo tendenci turpināt."(2011.g.)
Šie izteikumi labi raksturo to cerīgo “atkušņa” gaisotni, kas tolaik valdīja Latvijas politikā. Un tieši to – attiecību normalizēšanu ar nozīmīgu kaimiņvalsti - starppartiju sadarbības līmenī centās panākt “Saskaņa”.
Kad kļuva skaidrs, ka šīm cerībām nav pamata, “Saskaņa” vienpusēji atteicās no sadarbības līguma ar “Vienoto Krieviju”, kas tika publiski paziņots.
Ja šī līguma dēļ “Saskaņa” tiek dēvēta par “prokremlisku”, tad šo apzīmējumu vēlamies dalīt arī ar tālaika Latvijas, Eiropas un ASV valstu vadībām un politisko eliti.
* SDP "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
